Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECK) izstrādāta Eiropas Padomes (EP; Council of Europe) ietvaros, kas Eiropā iedzīvināja galvenokārt Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā (The Universal Declaration of Human Rights, pieņemta 1948. gadā) pasludinātās pilsoniskās un politiskās tiesības. Tiesības nostiprinātas gan konvencijas 13 pantos, gan arī protokolu 16 pantos. Līdz 01.01.2020. konvencijai bija pievienoti 16 protokoli, kas paredz jaunas tiesības vai maina uzraudzības mehānismu.

Eiropas Cilvēktiesību konvencija paredz starpvalstu un individuālu sūdzību izskatīšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT; European Court of Human Rights), kura var konstatēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu. ECT spriedumi attiecīgajai dalībvalstij ir saistoši saskaņā ar starptautiskajām līgumtiesībām. ECT spriedumu izpildi uzrauga Eiropas Padomes Ministru komiteja (Committee of Ministers of the Council of Europe).

Pateicoties uzraudzības mehānisma darbībai (ECT un EP Ministru komiteja) un cilvēktiesību tradīcijām Eiropā, Eiropas Cilvēktiesību konvencija tiek uzskatīta par efektīvāko cilvēktiesību aizsardzības instrumentu pasaulē. Tā ir Eiropas Savienības tiesību sastāvdaļa, un 14. protokols paredz, ka Eiropas Savienība var pievienoties konvencijai.

Eiropas Cilvēktiesību konvencija tika atvērta parakstīšanai 04.11.1950. Romā, un, kad tā stājās spēkā 03.09.1953., tā bija saistoša astoņām valstīm: Apvienotajai Karalistei, Dānijai, Islandei, Īrijai, Luksemburgai, Norvēģijai, Vācijai un Zviedrijai. 2020. gadā konvenciju ratificējušas visas 47 EP dalībvalstis.

Latvija ratificēja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās 1., 4., 6., 7. un 11. protokolu 26.06.1997.; 13. protokolu – 26.01.2012.; 14. protokolu – 28.03.2006; 15. protokolu – 04.12.2017. Ratificējot konvenciju, Latvija izdarīja atrunu, neattiecinot īpašumtiesību aizsardzību uz denacionalizācijas procesu.

No visiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem, kas konstatēti kopš 1959. gada, aptuveni 38 % saistīti ar tiesībām uz taisnīgu tiesu, 13 % ‒ ar personas brīvību un drošību, 11 % ‒ ar spīdzināšanas aizliegumu un 11 % arī ar tiesībām uz īpašumu. Savukārt gandrīz 40 % no visiem ECT pasludinātajiem spriedumiem attiecas uz trīs valstīm: Turciju (16 %), Krieviju (12 %) un Itāliju (11 %).