Krimināltiesības nosaka kriminālatbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzētos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda.
Krimināltiesības regulē attiecības starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un valsti tās kompetentu institūciju personā, piedraudot ar sodu un piemērojot sodu valsts vārdā. Krimināltiesību zinātne kā juridiskās zinātnes apakšnozare pēta noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesisko reglamentāciju, veic teorētisko likumu skaidrošanu un to piemērošanas prakses izpēti, apzina krimināltiesisko institūtu vēsturiskās attīstības etapus un citu valstu krimināltiesiskā regulējuma īpatnības, tādējādi radot bāzi krimināltiesību normu iedarbības un piemērošanas pilnveidošanai. Krimināltiesības kā zinātne ir cieši saistītas ar vispārīgo valsts un tiesību teoriju, citām juridiskās zinātnes apakšnozarēm un krimināltiesiskajām zinātnēm – kriminālprocesa tiesībām, sodu izpildes tiesībām, kriminoloģiju. Nacionālās krimināltiesības atrodas pastāvīgā mijiedarbībā ar starptautiskajām krimināltiesībām.