Hammurapi likumu krājuma normas bija spēkā Hammurapi valdīšanas laikā un turpmāk, ciktāl tās negrozīja nākamie valdnieki. Hammurapi likumu krājums saturiski iedalās divās daļās:
1.) 1.‒41. norma nosacīti regulē publiskās tiesības: valststiesības, krimināltiesības un procesu. Likumdevēja mērķis bija garantēt taisnīgu tiesu valstī, ar bargiem sodiem vēršoties pret viltus liecībām un paviršiem vai korumpētiem tiesnešiem (1.–5. norma). Valsts ar visu bardzību vērsās pret noziedznieku, aizsargājot likumpaklausīgu pavalstnieku. Nosakot sodus par noziegumiem, likumdevējs ievēroja Divupē tradicionālo Taliona jeb spoguļatriebības principu (aci pret aci, zobu pret zobu) un noteiktos gadījumos paredzēja kolektīvo (piemēram, ģimenes vai kaimiņu kopienas) atbildību.
2.) 42. ‒282. norma regulē personu attiecības: mantiskās attiecības 42.‒125. pants; ģimenes un mantošanas tiesības 128.‒193. pants; kaitējumu personai un viņas īpašumam 196.‒240. pants; visu, kas saistīts ar darbu (lopu, personu un kuģu īre) 241.‒277. pants; vergu tiesības 278.‒282. pants.