Likurga likumi ietvēra aizliegumu izdot rakstītus likumus, tāpēc tie nekad neesot tikuši pierakstīti. Spartā dominēja mutvārdu tradīcija arī tiesas spriešanā un darījumu slēgšanā, tāpēc dokumentu, kas būtu Spartas tiesību vēstures avoti, praktiski nav. Saglabājušies atsevišķi avoti doriešu dialekta lakoniešu izloksnē (mūsdienās – dzakoniešu dialekts), pamatā par kulta lietām Spartas iekarotajās teritorijās, kurās valdīja pārējai grieķu kultūrai raksturīgā rakstīto tiesību tradīcija. Ziņas par Likurga likumiem tiek gūtas no netiešiem avotiem, piemēram, no sengrieķu zinātnieku darbiem: Hērodota (Ἡρόδοτος Ἁλικαρνᾱσσεύς) “Vēstures” (Historiai, 5. gs. p. m. ē.), Aristoteļa (Ἀριστοτέλης) “Atēniešu politeijas” (Ἀθηναίων πολιτεία, ap 330. p. m. ē.), Ksenofonta (Ξενοφῶν) “Lakedaimona valsts” (Λακεδαιμονίων Πολιτεία, ap 378./377. p. m. ē.) un Plūtarha (Πλούταρχος) “Paralēlās dzīves” (Vitae parallelae), pazīstams arī kā “Plūtarha biogrāfijas” (Βίοι Παράλληλοι, ap 96. gadu).