1991. gada 20. janvāra uzbrukumā tika nošauti pieci un ievainoti 13 cilvēki. Kopumā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) varasiestāžu uzbrukumu Latvijas Republikas iestādēm un neatkarības un demokrātijas aizstāvjiem dzīvību zaudēja deviņi Latvijas neatkarības aizstāvji, 318 cilvēki tika atzīti par cietušajiem. Tas kļuva arī par simboliskāko Latvijas tautas nevardarbīgās pretošanās piemēru ceļā uz valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Atceres dienas nosaukums atvasināts no barikādēm kā nevardarbīgās pretošanās formas, ko Latvijas iedzīvotāji izmantoja cīņā par demokrātiju un valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gada janvārī, kā atskaites punktu atzīmējot OMON uzbrukumu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai kā dienu, kurā no PSRS varas pārstāvju ieročiem krita vislielākais Latvijas neatkarības aizstāvju skaits.

Pirmie 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņas pasākumi tika rīkoti jau janvāra barikāžu laikā. Par šādu pasākumu izvērsās gan pie Vecmīlgrāvja tilta nošautā Roberta Mūrnieka bēres 19. janvārī, gan OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai 20. janvārī nošauto upuru bēres 25. janvārī.

Politiska un sabiedriska 1991. gada barikāžu upuru piemiņa un notikumu atcere aizsākās 1992. gadā, kad Latvijas Tautas fronte un citas sabiedriskās organizācijas uzsāka plašu atceres pasākumu kopuma (Janvāra upuru piemiņas nedēļas) rīkošanu no 13. līdz 21. janvārim, iezīmējot barikāžu izveides sākumu un OMON uzbrukumu Iekšlietu ministrijai kā atskaites punktus.

Lai saglabātu 1991. gada barikāžu piemiņu un savāktu liecības par tā laika notikumiem, 1995. gadā tika dibināts 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds (mūsdienās 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība), kas lika pamatus arī barikāžu laika atceres pasākumu tradīcijai.

1997. gadā Saeima ar likuma “Par svētku un atceres dienām grozījumiem” 20. janvāri noteica par 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu.

1999. gadā 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmei tika noteikts valsts apbalvojuma statuss; to izsniegšana tika izbeigta 2008. gada nogalē. Turpmāk no jauna identificētie 1991. gada barikāžu dalībnieki apbalvoti ar Pateicības rakstu.

2018. gadā tika pieņemts likums “Par 1991. gada barikāžu dalībnieka statusu”, kas nosaka, ka pašvaldības ir tiesīgas barikāžu dalībnieka statusu ieguvušajām personām piešķirt sociālās garantijas, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kā arī atvieglojumus pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.

1991. gada barikāžu dienas norišu tradīcija aizsākās 1992. gadā, kad atceres pasākumi sākās ar dievkalpojumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, visu triju Baltijas valstu karogu uzvilkšanu Rīgas pils Svētā Gara tornī un vakarā Rīgas Doma laukumā ar barikāžu atceres ugunskuru aizdegšanu.

Turpmākajās dienās piemiņas brīži notika arī vietās, kas janvāra barikādēs tika īpaši sargātas – pie Ulbrokas radio torņa, pie tālsakaru centra Dzirnavu ielā, pie Ministru padomes nama, Zaķusalā, pie Vecmīlgrāvja tilta, Bastejkalnā, kā arī janvāra barikāžu laika upuru apbedīšanas vietās Meža, Pleskodāles un Ragaciema kapsētās. Piemiņas pasākumos notika arī barikāžu laika notikumu atcerei veltīti koncerti un izrādes.

Viens no galvenajiem atceres dienas pasākumiem ir ziedu nolikšana un svecīšu aizdegšana pie barikāžu laika upuru piemiņas zīmēm Bastejkalnā un kanālmalas apstādījumos, kā arī pie Brīvības pieminekļa. Daudzās vietās Latvijā tiek rīkotas janvāra barikādēm veltītas fotoizstādes. Atsevišķs piemiņas brīdis notiek Iekšlietu ministrijā, pieminot ministrijas aizsardzības laikā kritušos milicijas darbiniekus. Janvāra barikāžu laika upuru un notikumu atcere nereti ir ar augusta puča upuru pieminēšanu – janvārī tiek godināts arī puča laikā nošautais Raimonds Salmiņš, savukārt augusta puča atceres pasākumos ziedi tiek nolikti arī janvāra barikāžu laika upuru piemiņas vietās.

Sākotnēji 1991. gada barikāžu atcere bija vērsta uz upuru pieminēšanu, tostarp caur pastiprināta atbalsta sniegšanu upuru ģimenēm.

Laikam ejot, atceres dienas atzīmēšana ir ieguvusi arvien valstiskāku nozīmīgumu un mūsdienās tiek izmantota patriotiskās audzināšanas stiprināšanai, tostarp, lai ilustrētu, ka neatkarības atjaunošanas posms bija ļoti sarežģīts un nebija miermīlīgs.

Barikāžu atceres diena ir kā atgādinājums tam, ka Latvijas neatkarības atjaunošanai bija dārga cena, kas mērāma ar cilvēku dzīvībām. Laika gaitā barikāžu aizstāvju atceres dienas norise tika decentralizēta – tā tiek atzīmēta arī ārpus Rīgas ar janvāra barikādēm saistītās vietās – skolās, kultūras namos un mazpilsētu ārtelpā. Barikāžu aizstāvju atceres dienas organizēšanā aktīvi iesaistās jaunsardze, pašvaldības, 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība un 1991. gada barikāžu muzejs.