Lai arī Cirīša Upursala ar Upurkalnu jau iepriekš bija labi pazīstama, tomēr Upurkalns kā pilskalns tika identificēts 1977. gadā. Tad pat tika atklāta apmetne pilskalna ziemeļu pakājē. 1977. gadā Jura Urtāna vadībā pilskalnā un apmetnē veica arheoloģiskos pētījumus, kopumā izpētot 74,5 m2 pilskalnā un 64 m2 apmetnē. Jaunatklātā pilskalna apraksts un atklājumu konspektīvs pārstāsts publicēts grāmatā “Latvijas austrumu daļas jaunatklātie pilskalni”. Par Upurkalnu kā par pilskalnu un iespējamo sakrālo vietu 1998. gadā publicēts J. Urtāna apkopojošs raksts. Pilskalna keramikas kolekcija analizēta Andreja Vaska Latvijas dienvidaustrumu daļas vēlā bronzas laikmeta un agro metālu laikmeta keramikai veltītajā rakstā. Saistībā ar labiekārtošanas darbiem 2013. gadā Upursalā Andas Vilkas vadībā veikta arheoloģiskā uzraudzība. Pētījumi ļāva skaidrot, ka Upurkalns uzlūkojams par tradicionālu pirmslatgaļu laika pilskalnu; tā sakrālā nozīmība arheoloģiskajos pētījumos nav apliecināta, bet par vietas sakrālo nozīmību liecina folkloras pieraksti. Aglonas Upursalas Upurkalna apraksti un pieminējumi iekļauti dažāda veida apkopojumos un publikācijās. 1979. gadā J. Urtāna vadībā veikti pārbaudes izrakumi Upursalas tā sauktajā Mīlestības kalniņā, kas atrodas Upursalas līča malā, tomēr ar agrākiem laikiem saistītas liecības Mīlestības kalniņā netika konstatētas.