AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 5. martā
Valters Ščerbinskis

Valdis Veilands

(07.06.1949. Rīgā–10.10.2023. Rīgā. Apbedīts Rīgas I Meža kapos)
latviešu enciklopēdists, redaktors

Saistītie šķirkļi

  • grāmatniecība Latvijā
Valdis Veilands. Rīga, 18.07.2006.

Valdis Veilands. Rīga, 18.07.2006.

Fotogrāfe Inga Kudziņa. Avots: A.F.I. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Ģimene un izglītība
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Sasniegumi un nozīme
  • Multivide 2
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Ģimene un izglītība
  • 3.
    Profesionālā darbība
  • 4.
    Sasniegumi un nozīme

Valdis Veilands bija viens no ilglaicīgiem un vadošiem Galvenās enciklopēdiju redakcijas darbiniekiem. Viņš darbu ar enciklopēdiska rakstura izdevumiem turpināja arī neatkarīgās Latvijas laikā. Viņa rediģēšanas metodika sniedza nozīmīgu ieguldījumu dažādu populārzinātnisku izdevumu, enciklopēdiju un vārdnīcu rediģēšanas procesā, kā arī metodisko atbalstu Nacionālajai enciklopēdijai, kad tā sāka darbu.

Ģimene un izglītība

V. Veilands dzimis grāmatveža Haralda Veilanda un zootehniķes Ritas Veilandes ģimenē. 1964. gadā beidzis Salaspils astoņgadīgo skolu, 1966. gadā ‒ Rīgas 1. vidusskolu. Pēc tam studēja Latvijas Valsts universitātes (LVU) Fizikas un matemātikas fakultātē (pabeidza 1971. gadā), turpināja strādāt šajā fakultātē līdz 01.02.1977. (bijis aspirants). Precējies, sieva Maija, meitas Sandra, Baiba un Valda.

Profesionālā darbība

02.01.1977. V. Veilands sāka strādāt Galvenajā enciklopēdiju redakcijā (līdz 01.01.1980. tā bija izdevniecības “Zvaigzne” struktūrvienība) zinātniskā redaktora amatā (līdz 16.03.1981.), pēc tam bija Fizikas, matemātikas un tehnikas redakcijas vadītājs (līdz 30.09.1988.). Šajā laikā redakcijas nozīmīgākais darbs bija 10 sējumu lielās universālās “Latvijas padomju enciklopēdijas” sagatavošana un izdošana. Pēc redakcijas darba atstāšanas īslaicīgi strādājis LVU Cietvielu fizikas institūtā. No 10.03.1989. V. Veilands turpināja darbu Galvenajā enciklopēdiju redakcijā, bija vecākais zinātniskais redaktors, no 24.05.1990. ‒ atbildīgais sekretārs, no 22.08.1991. ‒ galvenā redaktora vietnieka vietas izpildītājs, no 01.03.1992. ‒ direktora vietnieks (līdz 30.12.1992.). Pēc tam strādāja dažādus līgumdarbus (bijis redaktors Latvijas ceļvežiem vācu izdevniecībai Verlag Karl Baedeker, autors grāmatai “Latvija kabatā”), lasīja lekcijas par rediģēšanu Latvijas Universitātē. No 14.04.1998. bija SIA “Lauku Avīze” redaktors, no 30.01.2002. ‒ strādāja par izdevniecības direktoru (līdz 16.05.2007.). Līdzās citiem izdevumiem V. Veilands nodrošināja 1999. gadā sāktās sērijas “Lata romāns” (vēlāk “Vakara romāns”) rediģēšanu un izdošanu. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem jau no 1996. gada V. Veilands bija redaktors vēsturnieku Ērika Jēkabsona un Valtera Ščerbinska biogrāfiskajās vārdnīcās, kur viņš izmantoja enciklopēdiskā darba metodiku. V. Veilands redaktora statusā sadarbojās arī ar Pēteri Apini no Nacionālā apgāda, iesaistījās dažādu, galvenokārt populārzinātnisku, izdevumu rediģēšanā. No 02.01.2008. bija redaktors SIA “Apgāds Zvaigzne ABC” (līdz 31.03.2009.), pēc tam devās pensijā, taču epizodiski turpināja redaktora darbu. 2023. gada vasarā tika izdota pēdējā V. Veilanda rediģētā grāmata (Jāņa Rupkus “Mežotnes Cepļa skurstenis vēl kūp”).

Jau kopš 21. gs. sākuma Latvijā atkal tika apspriestas ieceres par universālas enciklopēdijas izdošanu, un V. Veilands kā enciklopēdiju izdošanas aspektu zinātājs piedalījās dažādu nozaru pārstāvju iniciatīvas grupā. 2014. gada rudenī V. Veilands padomdevēja statusā iesaistījās Nacionālās enciklopēdijas veidošanā, gatavoja metodiska rakstura darbības regulējumus, sniedza konsultācijas projekta vadītājam (no 2015. gada – galvenajam redaktoram) V. Ščerbinskim un redaktoriem.

Sasniegumi un nozīme

Būdams Galvenās enciklopēdiju redakcijas ilglaicīgs darbinieks ar dziļām zināšanām un prasmēm enciklopēdiskās rediģēšanas metodikā, enciklopēdiska rakstura rediģēšanu V. Veilands turpināja arī apstākļos, kad universālas enciklopēdijas Latvijā vairs netika izdotas, taču pastāvēja pieprasījums pēc dažādiem enciklopēdiska rakstura izdevumiem. Iegūtās zināšanas un prasmes ļāva nodrošināt augstvērtīgu, skrupulozu, taču arī pietiekami elastīgu rediģēšanas procesu visdažādākajiem izdevumiem. Vēsturiskās biogrāfiskās vārdnīcas uzskatāmas par enciklopēdista un redaktora V. Veilanda metodiskās pieejas apliecinājumu. Tās apliecina arī laika gaitā iegūtās atziņas par rediģēšanas procesu un tā piemērošanu dažādu veidu tekstiem.

Viņa sagatavotie metodiskie materiāli un Nacionālās enciklopēdijas galvenā redaktora regulārā konsultēšana bija būtisks pamats jauna tipa – interneta enciklopēdiskā resursa ‒ izveidē, kā arī sniedza nozīmīgu ieguldījumu Nacionālās enciklopēdijas darbības sākumā.

Multivide

Valdis Veilands. Rīga, 18.07.2006.

Valdis Veilands. Rīga, 18.07.2006.

Fotogrāfe Inga Kudziņa. Avots: A.F.I. 

Valdis Veilands ar sievu Maiju Latvijas Valsts universitātes izlaidumā. 1971. gads.

Valdis Veilands ar sievu Maiju Latvijas Valsts universitātes izlaidumā. 1971. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Maijas Veilandes privātais arhīvs. 

Valdis Veilands. Rīga, 18.07.2006.

Fotogrāfe Inga Kudziņa. Avots: A.F.I. 

Saistītie šķirkļi:
  • Valdis Veilands
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • grāmatniecība Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Zālīte, Dz., ‘Viņš zina, kur…’, Mājas Viesis, 26.06.2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Valters Ščerbinskis "Valdis Veilands". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/192797-Valdis-Veilands (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/192797-Valdis-Veilands

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana