Pagasts Latvijā ir mazākā teritoriāli administratīvā vienība. 1922. gadā tika pieņemts Latvijas pašvaldību likums, likvidējot pagastu sapulces un pagasta padomes pārdēvējot par valdēm. Pirms Latvijas okupācijas valstī bija 519 pagasti. 1949. gadā okupācijas režīms pagastus kā administratīvi teritoriālas vienības likvidēja. Latvijas Republikas Augstākā padome 1991. gada 6. jūnijā atjaunoja pagastus kā teritoriālu vienību Latvijā. Laika posmā no 1991. līdz 2000. gadam pagasti bija otrās pakāpes pašvaldības, bet pēc rajonu pašvaldību likvidēšanas – pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas 494 pagasti tika iekļauti novados vai atsevišķos gadījumos tika reorganizēti par viena pagasta novadiem.
2020. gada 23. jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Saskaņā ar reformu Latvijas teritorija tika administratīvi sadalīta valstspilsētu un novadu pašvaldību teritorijās. Likuma 5 (1). pants iedala novadu teritoriju pilsētās un pagastos, savukārt novadu domes var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo iedalījumu. Pagastu demokrātiskas pašpārvaldes funkcijas ar pašvaldību vēlēšanu palīdzību deleģētas novadiem, kuri attiecīgi organizē dzīvi pašvaldībās un vajadzības gadījumā ieceļ pagastu vai pagastu apvienību pārvaldes. 2023. gadā 36 Latvijas novadu pašvaldības pārvaldīja 511 pagastus kā teritoriālas vienības.
