Francijas Otrās Impērijas (Le Second empire français) iekšpolitikā tiek izdalīti divi posmi: autoritārais (L'Empire autoritaire, 1852–1860) – stingra kontrole, opozicionāru izsūtīšana, opozīcijas darbības nepieļaušana, preses cenzūra un liberālais impērijas (L'Empire libéral, 1860–1870) posms – plašāka brīvība likumdevēju varai, presei un Nacionālajai asamblejai. Francija Napoleona III laikā piedzīvoja strauju ekonomisko uzplaukumu. Napoleons III atbalstīja sociālisma idejas, valsts iejaukšanos un kontroli ekonomikā, industrializāciju, pilsētu modernizāciju.
Ārpolitikā atbalstīja tautu pašnoteikšanās principu un vienlaicīgi Francijas ietekmes nostiprināšanu. Iesaistīja Franciju militārās misijās un konfliktos Eiropā un Amerikā. Francijas–Vācijas (Francijas–Prūsijas) kara laikā (1870–1871) Napoleons III 02.09.1870. pie Sedānas padevās gūstā. 04.09.1870. tika proklamēta Francijas Trešā republika. Napoleons III tika ieslodzīts Vilhemshohes pilī. 1871. gadā devās uz Angliju.
Napoleons III bija populārs valdnieks tautas vidū. Visu dzīvi viņš bija uzticīgs sava parauga Napoleona I idejām un ticībai, ka ir izredzēts tās īstenot. Veicināja Francijas vienotību, ekonomisko un industriālo uzplaukumu, sieviešu tiesību attīstību, koloniālo ekspansiju. Viņa valdīšanas laikā Francija kļuva par vienu no Eiropas lielvarām.