Francijas imperatora Napoleona I (Napoléon I^er) vienīgais likumīgā laulībā dzimušais dēls. Māte – Austrijas erchercogiene Marija Luīze (Maria Ludovica Leopoldina Francisca Theresa Josepha Lucia de Habsbourg-Lorraine).

Napoleona II piedzimšanu izsludināja ar 101 lielgabala šāvienu Parīzē. Napoleona II auklīte bija Luīze Šarlote Fransuāza Letelī de Monteskjē (Louise Charlotte Françoise Le Tellier de Montesquiou). Līdz ar sabiedroto tuvošanos Parīzei 1814. gada pavasarī Napoleons II kopā ar māti devās uz Austriju. Uzauga vectēva Austrijas imperatora Franča I (Franz I) galmā. Napoleona II skolotājs bija dzejnieks, filozofs Mateuss Kazimirs fon Kollins (Matthäus Casimir von Collin).

No 1823. gada Napoleons II dienēja Austrijas armijā, taču vājās veselības dēļ dienesta pienākumus varēja pildīt ar grūtībām. Napoleons II nepaspēja aktīvi iesaistīties politikā; tika izmantots par marioneti politiskajās cīņās starp Franciju un Septītās koalīcijas sabiedrotajiem.

04.04.1814. Napoleons I pirmo reizi atteicās no troņa par labu Napoleonam II, kurš trīs gadu vecumā pirmo reizi kā Napoleons II tika pasludināts par Francijas imperatoru. Sabiedrotie atteicās atzīt Napoleonu II par Napoleona I varas mantinieku. Pēc tam, kad sabiedrotie bija ieņēmuši Parīzi, 06.04.1814. Napoleons I parakstīja atteikšanos no varas nodošanas Napoleonam II un citiem iespējamiem pēcnācējiem.

Napoleona I “Simt dienu” (the Cent-Jours) valdīšanas periodā Napoleons II atguva Francijas Impērijas troņmantnieka statusu. Pēc sakāves Vaterlo kaujā Napoleons I otrreiz atteicās no troņa 22.06.1815. par labu Napoleonam II. Žozefa Fušē (Joseph Fouché) vadītā pagaidu valdība necentās nostiprināt četrus gadus vecā Napoleona II varu. Napoleons II bija Francijas titulārimperators, taču neatradās Francijā un netika proklamēts par Francijas imperatoru. 07.07.1815. varu atguva Francijas karalis Luijs XVIII (Louis XVIII).

Apbalvots ar Svētā Stefana ordeņa lielo krustu (vācu Das Großkreuz des Sankt Stephans-Ordens, ungāru Magyar Királyi Szent István-rend; 1811).

Napoleona II ķermenis saskaņā ar Habsburgu dinastijas apbedīšanas tradīcijām (Getrennte Bestattung) tika apbedīts Kapucīnu kapenēs, sirds – Habsburgu Sirds kapenēs Svētā Augustīna baznīcā, iekšējie orgāni – zīda šķidrautā Hercogu kapenēs Svētā Stefana katedrālē Vīnē (atrodas vēl tagad). 1940. gadā ar Ādolfa Hitlera (Adolf Hitler) pavēli Napoleona II pīšļi tika pārvesti un pārapbedīti Invalīdu namā Parīzē.

Napoleona II dzīve atspoguļota Edmonda Rostanda (Edmond Eugène Joseph Alexis Rostand) lugā “Ērglēns” (L’Aiglon, 1900). Šī luga ir komponistu Artūra Onegera (Arthur Honegger) un Žaka Ibēra (Jacques Ibert) 1937. gada tāda paša nosaukuma operas libreta pamatā. Barons Fransuā Gerāds (François Gérard) veltījis gleznu “Marija Luīze, Francijas imperatore un Romas karalis” (Marie-Louise, impératrice des Français, et le Roi de Rome, 1812).

Napoleonam II veltītu dziesmu King of Rome albumā Yes (2009) iekļāvusi angļu elektroniskās mūzikas popgrupa Pet Shop Boys.