Kāpu vilkzirneklis ir posmkājis no zirnekļu Araneae kārtas, kas apdzīvo gan jūras, gan upju smilšainos piekrastes biotopus. Atklātie smilšu laukumi starp veģetāciju zirneklim nepieciešami alas un reizē paslēptuves veidošanai. Tam ir astoņas ejkājas un viens pedipalpu pāris. Medījumu kāpu vilkzirneklis iegūst, to aktīvi nomedījot. Atšķirt no citiem zirnekļiem var pēc ķermeņa krāsojuma un salīdzinoši lielā ķermeņa izmēra, kas mātītēm var sasniegt 1,8 cm. Lielākā aktivitāte zirneklim ir novērojama vasaras vidū. 

Kāpu vilkzirneklis pieder pie vilkzirnekļu dzimtas Lycosidae. Pati dzimta ir radusies pirms 50–54 miljoniem gadu. Ģenētisko marķieru analīzes pētījumos ir noskaidrots, ka suga ir cēlusies pirms 32–40 miljoniem gadu un ka tā ir vecākā suga starp Arctosa ģints sugām. Zirnekļu mīksto audu dēļ tie reti saglabājas nogulumiežos, tāpēc vēsturiskās izcelšanās noteikšana ir iespējama, izmantojot filoģenētiskās analīzes. 

Kāpu vilkzirneklim novēro dzimumdimorfismu – tēviņi izmērā ir nedaudz mazāki par mātītēm. Tēviņiem ķermeņa garums ir no 9–17 mm, mātītēm tas ir 10–18 mm. Epigīna (mātītes dzimumorgāni) ir ar slaidu kabatas priekšējo malu. Galvkrūtis ir zaļgani dzeltenas, kompaktas, apaļas, no sāniem segtas ar baltiem matiņiem, gareniskās svītras neskaidras, tumšāka josla ir galvkrūšu virspusē, tuvāk savienojumam ar vēderu. Kājas ir dzeltenīgas un ar melniem plankumiem. Mātītēm galvkrūtis ir mazākas (4,5 mm), tēviņiem – lielākas (4,7–5,4 mm). Vēders ir gaiši dzeltens. Vēdera virspusē pa vidu ir tumšāka līnija, mātītēm dažkārt abpus līnijai ir plankumi, arī rozā krāsā. Mātītēm vēders ir lielāks par tēviņu vēderu. 

Kāpu vilkzirneklis apdzīvo jūras piekrasti, tieši priekškāpas un embrionālās kāpas, kur ir skraja veģetācija un lieli, smilšaini laukumi. Citur Eiropā apdzīvo upju un ezeru krastus, kur atrodami atklāti, smilšaini laukumi. Zirneklis lielākoties ir aktīvs dienas pirmajā un pēdējā daļā pirms krēslas, kad aktīvi meklē sev barību. Ķeramtīklus neveido, bet ar tīmekli izklāj savu alu, kur pavada nakti un dienas karstāko laiku. Barību iegūst, to noķerot. Pieaugušie zirnekļi barojas ar dažādiem kukaiņiem, kurus aktīvi ķer, nepieaugušie zirnekļi barojas ar lēcastēm (Collembola). Sugai ir divu gadu cikls, tas ir, pirmajā gadā tā izšķiļas no olām, bet pieaugusi kļūst tikai nākamā gada pavasarī, kad arī notiek pārošanās. Kāpu vilkzirnekļi vairojas aprīlī un maijā. Mātītes pēc pārošanās zem vēdera nēsā kokonu, kas ir piepildīts ar apaugļotām olām. Vēlāk, pēc mazuļu izšķilšanās, tie kādu brīdi paliek uz mātītes vēdera, ceļojot kopā ar to un barojoties ar lēcastēm. 

Kāpu vilkzirneklis sastopams Palearktikā, lielākā skaitā Eiropā (visvairāk ziemeļdaļā), bet suga atrodama arī Amerikā, Āfrikā, Āzijā. Latvijā kāpu vilkzirnekļi lielākā skaitā konstatēti gar piekrasti, gan Rīgas jūras līča daļā, gan atklātajā daļā. Daži īpatņi atrasti arī upju krastos. 

Kāpu vilkzirnekļa populācijas lielums Latvijā nav vērtēts, līdz ar to nav iespējams noteikt sugas īpatņu skaita izmaiņas laika gaitā. Pie iespējamajiem draudiem minama antropogēnā slodze, jo kāpu vilkzirneklis apdzīvo priekškāpas un embrionālās kāpas, kur cilvēku plūsma ir maza. Ja tā palielinās, zirneklis var pārvietoties uz citām piemērotām vietām, kur cilvēks mazāk traucē. 

Kāpu vilkzirneklis ir iekļauts Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumos Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, sugai neveido mikroliegumus tās atradnēs.

Pēc pieejamajiem datiem un izmantojot Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (The International Union for Conservation of Nature, IUCN) metodoloģiju projektā “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (LIFE FOR SPECIES, projekta Nr. LIFE19GIELV000857), Latvijā sugai noteikta kategorija NT (Near Threatened jeb gandrīz apdraudēta). Tas nozīmē, ka īpatņi ir sastopami nelielā skaitā, bet pietiekami, lai suga pastāvētu. Sugai nav apzinātas visas vietas, kur tā varētu būt sastopama.