Pirmais nozīmīgākais sociālais likums tika pieņemts Satversmes sapulcē 15.12.1920. ‒ “Likums par strādnieku un citu algoto darbinieku apdrošināšanu slimības gadījumos”. Sociālais atbalsts ģimenēm ar bērniem pastāvēja valsts veselības apdrošināšanas ietvaros un nodarbināto vecāku algas un nodokļu atvieglojumu sistēmas ietvaros, nosakot ģimenes piemaksas par katru bērnu pie darba algas un ienākumu nodokļa atlaides ģimenēm ar bērniem. Pastāvēja arī bērna uzturnaudas prasība (alimenti) un valsts un pašvaldības sociālā palīdzība. Sākotnēji sociālo atbalstu pārsvarā saņēma pilsētās nodarbinātie iedzīvotāji.

Pēc Latvijas okupācijas (1940) tika ieviesta sociālās nodrošināšanas sistēma. Sociālā nodrošināšana aptvēra gandrīz visus iedzīvotājus. No sociālās nodrošināšanas līdzekļiem tika izmaksāti visi sociālie pabalsti, t. sk. dzemdību atvaļinājuma pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts, bērna kopšanas atvaļinājums un pabalsts, pabalsts daudzbērnu un vientuļām mātēm, pabalsts invalīdiem kopš bērnības, valsts pensija vai alimenti bērniem vientuļām mātēm. Darbojās plaša bērnudārzu sistēma.

Atgūstot Latvijas valsts neatkarību (kopš 1991. gada), tika ieviesta jauna sociālās apdrošināšanas administrēšanas sistēma un izveidota sociālās palīdzības organizatoriskā struktūra. Ģimeņu un bērnu atbalsta sistēma laika gaitā sazarojās visai plaša. Valsts izmaksā vairākus sociālos pabalstus ģimenēm ar bērniem. Par katru piedzimušo bērnu maksā vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu  421,17 eiro. Apdrošinātās personas saņem 56 vai 70 dienu maternitātes pabalstu 80 % apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Valsts sociālo pabalstu likuma 7. pants paredz valsts bērna kopšanas pabalsta kārtību. Pabalstu ir tiesības saņemt Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir piešķirts personas kods. Bērna kopšanas (līdz 18 mēnešiem) pabalsta apmērs strauji palielinājās: no 71,14 eiro mēnesī 2012. gadā līdz 142,29 eiro 2013. gadā un 171,00 eiro mēnesī, sākot ar 2014. gadu. Sociāli apdrošināta persona saņem arī vecāku pabalstu, kas ieviests 2008. gadā, lai sniegtu sociālo atbalstu nodarbinātiem vecākiem. Var izvēlēties vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu (viens gads vai pusotrs). Atkarībā no tā tiek noteikts pabalsta apmērs: attiecīgi 60 % vai 43,75 % apmērā no pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Ja persona strādā un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 30 % apmērā no piešķirtās pabalsta summas. Ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu līdz 15 (20) gadu vecumam. Ja bērns ir vecāks par 15 gadiem, pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 20 gadu vecumu vai stājas laulībā. Pabalstu nepiešķir par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kopš 01.01.2017. ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro mēnesī, par otro ‒ 22,76 eiro mēnesī, par trešo bērnu ‒ 34,14 eiro mēnesī, par ceturto un nākamajiem bērniem – 50,07 eiro mēnesī. Kopš 01.03.2018. pie valsts ģimenes pabalsta noteikta piemaksa par diviem un vairāk bērniem – par diviem bērniem 10 eiro mēnesī, par trim bērniem 66 eiro mēnesī, par katru nākamo bērnu – par 50 eiro lielāks nekā par iepriekšējo (t. i., 116 eiro par četriem bērniem, 166 eiro par pieciem un tā tālāk).

Regulāri palielinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma apmērs (2017. gadā ‒ 175 eiro mēnesī, 2018. gadā – 200 eiro mēnesī) par apgādībā esošām personām, t. sk. par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Ievērojami palielinājies valsts atbalsts ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Par bērnu invalīdu, kas nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek piešķirta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta 106,72 eiro apmērā un bērna invalīda kopšanas pabalsts 213,43 eiro apmērā. Tiesības uz šo piemaksu personai, kura audzina bērnu invalīdu, ir no bērna invalīda statusa noteikšanas dienas līdz dienai, kad bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu, neatkarīgi no ģimenes valsts pabalsta izmaksas. Arvien lielāks uzsvars atbalsta politikā vecākiem ar pirmsskolas vecuma bērniem tiek likts uz pirmsskolas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, kā arī vecāku atvaļinājumu nodrošināšanu, lai atvieglotu darba un ģimenes dzīves savienošanu un investētu bērnu attīstībā.

Sociālās apdrošināšanas pabalstus izmaksā no valsts invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta. Sociālos pabalstus izmaksā no valsts pamatbudžeta.

Vislielākā nozīme sociālā atbalsta nodrošināšanā ir Labklājības ministrijai. Sociālās apdrošināšanas pabalstu un sociālo pabalstu administrēšanu nodrošina Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus nodrošina Labklājības ministrijas pārraudzībā esošie pašvaldības sociālie dienesti un institūcijas, kas atbild par sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.