Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz sportu. LNSP izveidota 18.05.1996.

LNSP piedalās valsts sporta politikas izstrādē, izveido priekšlikumus valsts budžeta līdzekļu sadalei sporta jomā un iesniedz tos Izglītības un zinātnes ministrijai, sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā, sniedz atzinumu par starptautisku sacensību (olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību) rīkošanu Latvijā, sniedz atzinumu par sporta bāzes atbilstību nacionālas sporta bāzes statusam, iesaka Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sporta veidus, kas atbalstāmi šo ministriju iestādēs, un sniedz atzinumu Labklājības ministrijai par izcilu Latvijas sporta veterānu atbalsta programmu.

LNSP sastāvā ir aizsardzības ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents, Latvijas Sporta veterānu-senioru savienības prezidents, Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidents, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors un Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidents. Ministru kabinets LNSP sastāvā var iekļaut arī citus locekļus, bet ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un trīs sporta federāciju vadītājus, ievērojot, ka papildus iekļauto Ministru kabineta locekļu skaitam un sporta federāciju vadītāju skaitam jābūt vienādam.

Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) dibināta 24.03.1992. LSFP var uzskatīt par 1922. gadā izveidotās Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) darbības turpinātāju. LSOA izveidoja, apvienojot atsevišķu sporta veidu savienības (federācijas) un 57 Latvijas sporta biedrības, pasludinot izveidoto organizāciju par Latvijas augstāko sporta vadības institūciju. 23.04.1993. LSFP kļuva par Eiropas Nevalstisko sporta organizāciju apvienības (European Non-Governmental Sports Organisation) biedri.

LSFP mērķi un uzdevumi ir koordinēt Latvijā atzīto sporta federāciju darbību, pārstāvēt un īstenot to kopīgās intereses, pārstāvēt Latviju Eiropas Nevalstisko sporta organizāciju apvienībā un veikt Latvijas Republikas normatīvajos aktos deleģētās funkcijas un uzdevumus. 09.02.2004. LSFP saņēma tiesības vadīt un koordinēt darbu ar Latvijas Sporta pārvaldes atzītajām sporta federācijām Latvijā, kā arī pārstāvēt valsti Eiropas Nevalstisko sporta organizāciju apvienībā. 02.11.2005. noslēgts deleģēšanas līgums starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Sporta federāciju padomi, pēc kura LSFP sāka sporta speciālistu sertifikāciju. 2007. gadā LSFP izveidoja stipendiju konkursu augsta līmeņa sportistiem, kuri sekmīgi studē kādā no Latvijas augstskolām. LSFP biedri ir atzītās sporta veidu vai darbības jomas federācijas. Atzīto federāciju skaits regulāri pieaug. 09.2017. Latvijā bija 89 atzītās federācijas.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) oficiāli nodibināta 1922. gadā. LOK galvenais uzdevums ‒ pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm un deleģēt Latvijas komandu olimpiskajās spēlēs.

LOK darbība praktiski tika pārtraukta jau 1940. gadā, un tikai 19.11.1988. Rīgā, Daugavas sporta namā, sanāca 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām (skatītāju skaits pārsniedza 1000 interesentu un viesu) un pasludināja LOK darbību par atjaunotu. LOK darbības galvenais uzdevums ‒ koordinēt, pārstāvēt un īstenot Latvijā atzīto sporta federāciju kopīgās intereses Starptautiskās Olimpiskās komitejas (Comité International Olympique) apstiprinātajos olimpiskajos sporta veidos, nodrošinot Latvijas pārstāvniecību Starptautiskajā Olimpiskajā kustībā (Olympic Movement), Latvijas sportistu un komandu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs un, ievērojot Olimpiskās kustības principus, attīstīt sportu, sporta izglītību un sporta nozari Latvijā kopumā. Šo galveno mērķu izpildei LOK savos Statūtos izvirzījusi 14 darbības uzdevumus, lai panāktu godīgas spēles (fair play) principu, sporta ētikas normu un antidopinga politikas ievērošanu sportā Latvijā. LOK kolektīvie biedri ir Latvijā atzīto Olimpisko sporta veidu federācijas un Latvijas Olimpiešu klubs (katru pārstāv divas pilnvarotas fiziskās personas) un 32 Ģenerālajā asamblejā ievēlēti individuālie biedri. Par LOK galvenajiem sasniegumiem uzskatāmi Latvijas sportistu starti olimpiskajās spēlēs. Pēc katrām olimpiskajām spēlēm (kopš 1992. gada) LOK izdod apjomīgu izdevumu, kurā aprakstītas visas notikušās sacensības, to rezultāti. Grāmatā iekļauts arī statistikas materiāls ar visu sacensību rezultātiem. Par vienu no vēsturiski paliekošām publikācijām uzskatāma 2003. gadā izdotā “Latvijas olimpiskā vēsture” latviešu un angļu valodā. LOK regulāri izdod olimpismu popularizējošu literatūru, kā arī finansē Latvijas Olimpiskās akadēmijas biļetenu un citu izdevumu izdošanu.

Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) izveidota 1994. gadā. LOV mērķis ‒ atbalstīt Latvijas labāko sportistu gatavošanos olimpiskajām spēlēm. LOV sastāvā iekļautie sportisti saņem treniņu un sacensību procesam nepieciešamo finansiālo, metodisko un medicīnisko atbalstu veiksmīgai treniņu darba organizēšanai, līdzdalībai starptautiskās sacensībās, augstas klases ekipējuma iegādei, dzīvības un veselības apdrošināšanai. LOV apkopo datus par treniņu darba tehniskajiem rādītājiem, sacensību rezultātiem un to analīzi individuālajos olimpiskajos sporta veidos gandrīz par visiem labākajiem Latvijas sportistiem. LOV sastāvā dalībnieki tiek ieskaitīti pēc viņu sasniegtajiem rezultātiem pasaules mēroga sacensībās, sākot no olimpiskajām spēlēm līdz Eiropas čempionātam. Konkurss ir atsevišķs vasaras un ziemas sporta veidu pārstāvjiem. Atkarībā no rezultātiem sportistu ieskaita A grupā, kurā ir pilns nodrošinājums, vai B grupā, kurā ir daļējs nodrošinājums. Ja sportists ir jaunāks par 23 gadiem, viņu ieskaita jaunatnes grupā. Arī šie sportisti saņem LOV atbalstu. 2017. gadā LOV sastāvā bija 71 vasaras sporta veidu pārstāvis un 62 ziemas sporta veidu pārstāvji, kuri gatavojās nākamajām olimpiskajām spēlēm. LOV panākumi ir Latvijas olimpiešu sniegums olimpiskajās spēlēs.

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) oficiāli dibināta 1995. gadā uz padomju okupācijas laikā izveidotā invalīdu sporta kluba “Optimists” bāzes. LPK galvenais mērķis ‒ būt par Latvijas paraolimpiskās kustības centru, veicinot invalīdu sporta attīstību. LPK uzdevumi: popularizēt sportu kā līdzekli, lai fiziski, garīgi un psiholoģiski rehabilitētu invalīdus un palīdzētu viņiem iekļauties sabiedriskajā dzīvē, kā arī veikt atlasi un gatavot sportistus paraolimpiskajām spēlēm un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (International Paralympic Committee) rīkotajiem pasaules un Eiropas čempionātiem.

LPK kolektīvie biedri ir 18 sporta veidu federācijas un divi sadarbības partneri – Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija un Latvijas Speciālā olimpiāde, kura apvieno sportistus ar garīgiem traucējumiem. LPK sasniegumi ir sportistu izcīnītās vietas paraolimpiskajās spēlēs un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas rīkotajos pasaules un Eiropas čempionātos. LPK organizētajos sporta pasākumos 2011. gadā piedalījās 143 dalībnieki, bet 2016. gadā – 470 dalībnieki.

Latvijas Augstskolu sporta savienības (LASS) pirmsākumi meklējami Latvijas Universitātes studentu organizāciju sporta aktivitātēs. 1928. gadā Latvijā nodibināja biedrību “Universitātes sports”, kura organizēja studentu sportu līdz 1940. gadam. Padomju okupācijas laikā augstskolu sporta klubi apvienojās augstskolu sporta klubu apvienībā, lai rīkotu starpaugstskolu sacensības. Mūsdienu LASS oficiāli tika dibināta tikai 07.07.1993., tomēr tā uzņēmās studentu sporta vadību jau krietni agrāk ‒ no 1990. gada. LASS darbības galvenais mērķis ‒ sporta aktivitāšu un veselīga dzīvesveida veicināšana un popularizēšana Latvijas augstskolās studējošās jaunatnes un darbinieku vidū. Mērķa sasniegšanai izvirzīts uzdevums - sadarbībā ar sporta veidu federācijām un Latvijas augstskolām attīstīt studentu sportu un sporta izglītību Latvijā. Mūsdienās LASS kā viena no 167 Starptautiskās Universitāšu sporta federācijas (Fédération Internationale du Sport Universitaire, FISU) Nacionālajām Studentu sporta federācijām piedalās FISU organizētajās konferencēs un ģenerālajās asamblejās un nodrošina Latvijas studentu piedalīšanos tās rīkotajās pasaules Vasaras un Ziemas universiādēs un čempionātos. Kopš 17.11.2000. LASS ir arī Eiropas Studentu sporta asociācijas (European University Sports Association) biedre. LASS ir 13 juridiskie biedri ‒ Latvijas augstskolas. Par LASS sasniegumiem uzskatāms augstskolu sporta aktivizācijas process.

Latvijas Skolu sporta federācija (LSSF) oficiāli reģistrēta 15.07.1993. LSSF pamatuzdevums – skolu sporta organizēšana valstī. LSSF mērķis ir veicināt skolu sporta izplatību Latvijas jauniešu vidū, popularizēt sportu kā veselīga dzīves veida sastāvdaļu un sekmēt pilnvērtīga un saturīga brīvā laika pavadīšanu, izmantojot sporta līdzekļus. LSSF darbības uzdevumi: sadarbībā ar dažādu sporta veidu federācijām organizēt tradicionālo sporta veidu sacensības skolām; veicināt Latvijas skolu sporta komandu piedalīšanos starptautiskajās skolu sporta sacensībās; pārstāvēt Latvijas skolu sportu starptautiskajās, reģionālajās un citās skolu sporta organizācijās un Starptautiskajā Skolu sporta federācijā (International School Sport Federation); izglītot skolēnus un pedagogus skolu sporta organizatoriskajos un metodiskajos jautājumos; izplatīt informāciju vispārizglītojošām skolām un sporta klubiem par sportisku un veselīgu dzīvesveidu jauniešiem. LSSF oficiālie biedri 2017. gadā bija 57 juridiskās personas – pamatskolas, vidusskolas, Jaunatnes sporta tūrisma federācija un Ventspils sporta skola “Spars”. LSSF katru gadu organizē ap 20 dažādiem pasākumiem. Lielākā daļa no tiem ir dažādas sacensības skolēniem. Tiek organizētas arī starptautiskas sacensības Latvijā. LSSF nodrošina dalību skolēnu pasaules čempionātos, kā arī organizē dažādus praktiskus un izglītojošus pasākumus skolu pedagogiem.

Latvijas Tautas sporta asociācija (LTSA) oficiāli reģistrēta 06.05.1993., lai gan pati asociācija par dibināšanas datumu uzskata 20.06.1991. LTSA funkcijas: veicināt tautas sporta attīstību Latvijā, iesaistot tajā visu sociālo grupu un visu vecumu iedzīvotājus; veicināt vienotas, saliedētas pilsoniskas sabiedrības veidošanos Latvijā caur līdzdalību tautas sporta aktivitātēs; izveidot sadarbības sistēmu ar radniecīgām organizācijām, lai koordinētu un saskaņotu tautas sporta attīstību Latvijā; veicināt starptautisko sadarbību ar radniecīgām organizācijām Eiropā un pasaulē; izglītot sabiedrību par veselīga dzīvesveida nepieciešamību; veicināt sabiedrības vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanos un slimību profilaksi caur līdzdalību tautas sporta aktivitātēs; rīkot un atbalstīt sporta pasākumu organizēšanu. LTSA organizē veselību veicinošus tautas sporta pasākumus, kuros galvenie dalībnieki ir Latvijas iedzīvotāji, kas nenodarbojas ar profesionālo sportu. LTSA arī dod iespēju neprofesionāliem sportistiem piedalīties pasaules čempionātos dažādos sporta veidos, Eiropas strādājošo sporta spēlēs (European Company Sport Games) un dažādos turnīros. LTSA var iestāties jebkura juridiska persona. Līdz šim lielākais organizācijas panākums ir teicami organizētās Pasaules strādājošo un amatieru 5. sporta spēles (World Company Sport Games) 2017. gadā.

Latvijas Sporta veterānu-senioru savienība (LSVS) oficiāli dibināta 12.01.1995. 1982. gadā tika nodibināta Latvijas sporta veterānu padome. 1995. gadā padome sagatavoja jaunus statūtus atbilstoši likuma prasībām un tos konferencē pieņēma. Padome pārtapa par Latvijas Sporta veterānu savienību. LSVS darbības mērķi un uzdevumi: vadīt, koordinēt un organizēt darbu sporta veterānu-senioru kustībā Latvijā, kā arī sekmēt piedalīšanos starptautiskos sporta veterānu-senioru pasākumos sadarbībā ar sporta veidu federācijām, valsts, pašvaldību, sabiedriskajām un privātajām organizācijām; veikt sabiedriskā labuma darbību ‒ sabiedrības veselības veicināšanu un slimību profilaksi ‒, kā arī pievērst uzmanību trūcīgajiem un sociāli mazaizsargātajiem sporta veterāniem-senioriem. Padomju okupācijas laikā ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Daumanta Znatnaja atbalstu tika nodibināta Latvijas Sporta veterānu padome. 1995. gadā Latvijas Sporta veterānu padome pārtapa par Latvijas Sporta veterānu savienību. Par LSVS biedru var kļūt jebkura Latvijā reģistrēta juridiskā persona. 2017. gadā LSVS biedri bija 26 juridiskās personas – pašvaldības, senioru klubi, sporta klubi un Latvijas sporta muzejs. Par LSVS galveno panākumu uzskatāma galvenā uzdevuma izpilde ‒ tautas sporta realizācija valstī kopumā un it sevišķi sporta veterānu vidū. Kopumā LSVS pasākumos gadā piedalās ap 5000 dalībnieku. Nozīmīgs ir Latvijas veterānu veikums Pasaules senioru spēlēs pasaulē, Eiropas senioru čempionātos u. c. starptautiskās sacensībās. LSVS izdod sporta informatīvos un sacensību aģitācijas materiālus.