A. Lupino radošā darbība kļuvusi par unikālu parādību ASV 40.–50. gadu kino. Viena no nozīmīgākajām sievietēm režisorēm ASV kinoindustrijā.

Britu aktieru ģimenē dzimusī A. Lupino, karjeru sāka kā aktrise, vēl mācīdamās Karaliskajā dramatisko mākslu akadēmijā (Royal Academy of Dramatic Art). Kino debitēja 13 gadu vecumā romantiskajā komēdijā “Viņas pirmā mīlestība” (Her First Affair, 1932). Pēc lomām piecās Lielbritānijā tapušās filmās (zināmākās – detektīvs “Spoku kamera”, The Ghost Camera, 1933) un romantiskā komēdija “Es dzīvoju ar tevi”, I Lived With You, 1933) A. Lupino pēc studijas Paramount uzaicinājuma devās uz Holivudu.

Holivudā ieradās 1933. gadā kā viena no kandidātēm uz Alises lomu Lūisa Kerola (Lewis Carroll) grāmatas “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” (Alice's Adventures in Wonderland, 1865) ekranizācijā, taču lomu neieguva. Par A. Lupino pirmo Holivudas filmu kļuva romantiskā komēdija “Skaistumu meklējot” (Search for Beauty, 1934).

Par vienu no spēcīgākajiem sniegumiem Holivudā kļuva prostitūtas loma Radjarda Kiplinga (Rudyard Kipling) romāna ekranizācijā “Izdziestošā gaisma” (The Light That Failed, 1939). Pēc šīs filmas ar aktrisi līgumu noslēdza viena no ietekmīgākajām Holivudas studijām Warner Bros.

Spriedzes piepildītajā filmā “Viņi brauca naktī” (They Drive by Night, 1940), kur A. Lupino tēloja sievieti – sava vīra slepkavu, viņas partneris bija viens no 40. gadu populārākajiem aktieriem Hamfrijs Bogarts (Humphrey Bogart). Viņu partnerība turpinājās arī filmā “Augstā sjerra” (High Sierra, 1941).

Daudz filmējusies nozīmīgās film noir – “Dienas vidus” (Moontide, 1942), “Krodziņš” (Road House, 1948), “Uz bīstamās zemes” (On Dangerous Ground, 1952), “Privātā elle 36” (Private Hell 36, 1954), “Kamēr pilsēta guļ” (While the City Sleeps, 1956). Spēlējusi psiholoģiski sarežģītas lomas, piemēram, filmā “Sieviešu cietums” (Women’s Prison, 1955).

1949. gadā kopā ar vīru Koljē Jangu (Colier Young) nodibināja producēšanas kompāniju. Viņa rakstīja scenārijus, producēja, kļuva par pirmo Holivudas aktrisi, kas pievērsusies režijai un filmu producēšanai. A. Lupino režisētās filmas pievērsās sarežģītām, sociāli aktuālām tēmām. Nereti viņas filmu galvenās varones ir sievietes dramatisku pārbaudījuma brīdī. Tematiski izaicinoša ir A. Lupino režisētā filma “Bigāmists” (The Bigamist, 1953) – tās galvenais varonis dzīvo divās ģimenēs. Filmas “Vardarbība” (Outrage, 1949) varone ir izvarošanas upuris ar traumētu psihi – Heisa kodeksa (cenzūras) apstākļos šī tēma tika uzskatīta par tabu. Filma “Stopotājs” (The Hitch-Hiker, 1953) ir vienīgā film noir, kuras režisore ir sieviete. 1950. gadā A. Lupino kļūst par otro sievieti (pēc Dorotijas Arzneres, Dorothy Arzner), kura uzņemta Amerikas režisoru ģildē (Directors Guild of America).

50.–70. gados intensīvi strādāja televīzijā (TV) – filmējusies vairāk nekā 40 TV seriālos un TV filmās, piemēram, “Adamsa kungs un Ieva” (Mr. Adams and Eve, 1957–58), “Krēslas zona” (The Twilight Zone, 1959), “Betmens” (Batman, 1968) un citās. Bijusi režisore 33 TV seriāliem un filmām. 1966. gadā režisēja savu pēdējo kinofilmu – komēdiju “Nepatikšanas ar eņģeļiem” (The Trouble with Angels).