H. Bogarts dzimis ārsta un mākslinieces trīs bērnu ģimenē, mācījās elitārās Ņujorkas privātskolās. Formālu aktiera izglītību nav ieguvis.
H. Bogarts dzimis ārsta un mākslinieces trīs bērnu ģimenē, mācījās elitārās Ņujorkas privātskolās. Formālu aktiera izglītību nav ieguvis.
1918. gadā pieteicās karadienestā flotē. Pēc dienesta armijā H. Bogarts sāka strādāt šovbiznesā, veicot administratīvus pienākumus. 1921. gadā aizsāka aktiera karjeru teātrī Ņujorkā, Brodveja iestudējumos, kur ar mainīgām sekmēm darbojas līdz pat 1935. gadam.
Sākoties ekonomiskajai krīzei 1929. gadā un samazinoties teātra iestudējumu skaitam, H. Bogarts sāka meklēt darbu Holivudā. Viņš debitēja īsfilmā “Dejojošā pilsēta” (The Dancing Town, režisors Edmunds Lorenss, Edmund Lawrence, 1928). Pirmā lielākā H. Bogarta loma bija filmā “Augšup pa upi” (Up the River, režisors Džons Fords, John Ford, 1930). H. Bogarta kino karjeras sākums bija sarežģīts – viņš meklēja lomas gan Holivudā, gan Ņujorkas teātros, cīnījās ar depresiju, ļāvās alkohola atkarībai, piedzīvoja privātās dzīves krīzes. Plašāku atpazīstamību H. Bogarts ieguva pēc filmas “Pārakmeņojies mežs” (The Petrified Forest, režisors Ārčijs L. Meijo, Archie L. Mayo, 1936), kuras pamatā bija Brodveja teātra izrāde. Abās H. Bogarts nospēlēja izbēgušu slepkavu.
Hamfrijs Bogarts filmā "Pārakmeņojies mežs". 1936. gads.
Holivudas studija Warner Bros sākotnēji H. Bogartu ekspluatēja vienveidīgās – pamatā gangsteru, noziedznieku lomās. Veiksmīgākās šī perioda filmas ir “Eņģeļi ar netīrām sejām” (Angels with Dirty Faces, režisors Maikls Kērtizs, Michael Curtiz, 1938) un “Mežonīgie divdesmitie” (Roaring Twenties, režisors Raouls Volšs, Raoul Walsh, 1939), kurā H. Bogarts arī spēlē gangsteri. Šī filma kļuvusi par žanra klasiku. 30. gados H. Bogarts izmēģināja spēkus arī mūzikla un šausmu filmu žanros – filmās “Dejo ar savu dāmu” (Swing Your Lady, režisors Rejs Enraits, Ray Enright, 1938) un “Doktora X atgriešanās” (The Return of Doctor X, režisors Vinsents Šērmans, Vincent Sherman, 1939).
H. Bogarta karjera strauji attīstījās 40. gados – viņš ieguva popularitāti pēc lomām filmās “Lielā izlaušanās” (High Sierra, režisors R. Volšs, 1941), kur spēlēja sev tipisko noziedznieka lomu, un “Maltas vanags” (The Maltese Falcon, režisors Džons Hjūstons, John Huston, 1941), kas tiek uzskatīta par vienu no pirmajām film noir. Filmā H. Bogarta varonis ir privātdetektīvs Sems Speids, kurš šķetina dārguma – figūras “Maltas vanags” – noslēpumu. Šajā lomā H. Bogarts izstrādāja vienu no populārākajiem film noir vartoņu tipiem – cinisku privātdetektīvu ar ambivalentiem morāles standartiem.
Īpašs posms H. Bogarta karjerā ir filmas, kurās viņš filmējies kopā ar Lorēnu Bekolu (Lauren Bacall). Abu pirmais kopdarbs ir filma “Kam ir un kam nav” (To Have and Have Not, režisors Hovards Hokss, Howard Hawks, 1944), seko “Dziļais miegs” (The Deep Sleep, režisors H. Hokss, 1946); šajā filmā H. Bogarts spēlēja privātdetektīvu Filipu Mārlovu. H. Bogarts un L. Bekola kļuva ne tikai par 40. gadu populārāko Holivudas pāri uz ekrāna, bet arī dzīvē – abi apprecējās 21.05.1945. Tā bija H. Bogarta ceturtā laulība.
Hamfrijs Bogarts ar sievu Lorēnu Bekolu un dēlu Stīvenu. Ņujorka,1951. gads.
Abu ekrāna partnerība turpinājās vienā no oriģinālākajām Holivudas 40. gadu filmām “Tumšā pāreja” (Dark Passage, režisors Delmers Deiviss, Delmer Daves, 1947). Skatītājs H. Bogarta varoni – slepkavībā apsūdzēto bēgli no cietuma – ierauga tikai filmas otrajā pusē, filmas pirmā daļa bija veidota no varoņa subjektīvā skata punkta. Kopā ar L. Bekolu H. Bogarts filmējies arī filmā “Kīlargo” (Key Largo, režisors Dž. Hjūstons, 1948).
Nozīmīga H. Bogarta karjerā ir sadarbība ar režisoru Dž. Hjūstonu filmā “Sjerramadres dārgumi” (The Treasure of the Sierra Madre, 1948 ), kurā H. Bogarts tēlo zelta meklētāju Mehiko, kā arī piedzīvojumu filma “Āfrikas karaliene” (The African Queen, 1951). H. Bogarta varonis – kuģīša “Āfrikas karaliene” kapteinis dēkainis, iedzērājs Čārlijs – ir viena no savdabīgākajām lomām H. Bogarta karjerā.
Hamfrijs Bogarts un Ketrina Hepbērna (Katharine Hepburn) filmā “Āfrikas karaliene”. 1951. gads.
Lai iegūtu lielāku radošo brīvību, H. Bogarts nodibināja savu kompāniju Santana Productions, nosaucot to savas jahtas vārdā. 1949.–53. gadā tā producēja septiņas filmas, piecās no tām galvenajās lomās ir H. Bogarts. “Klauvējot pie jebkurām durvīm” (Knock on Any Door, režisors Nikolass Rejs, Nicholas Ray, 1949), “Tokijas Džo” (Tokyo Joe, režisors Stjuarts Heislers, Stuart Heisler, 1949), “Siroko” (Sirocco, režisors Kērtiss Bernhards, Curtis Bernhardt, 1951), “Nogalināt nelabo” (Beat the Devil, režisors Dž. Hjūstons, 1954). Nozīmīgākā šo filmu vidū ir “Vientuļā vietā” (In a Lonely Place, režisors N. Rejs, 1950) – nesaudzīgs skatījums uz Holivudas kinoindustrijas aizkulisēm. H. Bogarta varonis ir Holivudas scenārists, uz kuru krīt aizdomas par jaunas meitenes slepkavību. Lomā H. Bogarts atklāj biedējošas varoņa izpausmes – agresiju, destrukciju. 1955. gadā H. Bogarts pārdod savas daļas kompānijā Santana kompānijai Columbia.
Mūža nogalē H. Bogarts filmējās drāmā “Keina dumpis” (The Caine Mutiny, režisors Eduards Dimitriks, Edward Dmytryk, 1954), par kuru tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvai "Oskars" (Oscar), romantiskā melodrāmā “Sabrina” (Sabrina, režisors Billijs Vailders, Billy Wilder, 1954) partnerībā ar Odriju Hepbernu (Audrey Hepburn), “Baskājainā grāfiene” (The Barefoot Contessa, režisors Džozefs Mankevičs, Joseph Mankiewicz, 1954). Savu pēdējo – kādreizējā sporta žurnālista lomu – viņš nospēlēja filmā “Dižie krīt smagāk” (The Harder They Fall, režisors Marks Robsons, Mark Robson, 1956).
H. Bogarts kļuvis par vienu ASV kino ikonām, ASV kino 40.–50. gadu zīmi. H. Bogarts tiek citēts mūsdienu populārajā kultūrā. Piemēram, H. Bogarta varoņiem raksturīgus žestus filmā “Līdz pēdējam elpas vilcienam" (À bout de soufflé, režisors Žans Liks Godārs, Jean-Luc Godard, 1961) imitē franču aktieris Žans Pols Belmondo (Jean-Paul Belmondo). H. Bogarts kā tēls parādās arī filmā “Spēlē to vēlreiz, Sem” (Play it Again Sam, režisors Vudijs Allens, Woody Allen, 1972) un citās.
Karjeras laikā trīs reizes nominēts balvai "Oskars"; to ieguvis par filmu “Āfrikas karaliene”. H. Bogarts nospēlējis galveno lomu vienā no nozīmīgākajām 20. gs. 40. gadu filmām “Kasablanka” (Casablanca, režisors M. Kērtizs, 1942), kurā viņa partnere ir viena no populārākajām Holivudas zvaigznēm Ingrīda Bergmane (Ingrid Bergman). Vairākkārt spēlējis privātdetektīvus film noir filmās.