AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 13. novembrī
Dita Rietuma

Vudijs Allens

(Woody Allen, pilnā vārdā Allans Stjuarts Kēnigsbergs, Allan Stewart Konigsberg; 01.12.1935. Ņujorkā, Bruklinā, Amerikas Savienotās valstis, ASV) ­
amerikāņu aktieris, režisors, scenārists, literāts, komiķis, mūziķis

Saistītie šķirkļi

  • džezs
  • Federiko Fellīni
  • gangsterfilma
  • kino
  • kinofestivāls
  • Mārtins Skorsēze
Vudijs Allens Kannu kinofestivālā. 12.05.2005.

Vudijs Allens Kannu kinofestivālā. 12.05.2005.

Avots: MJ Kim/Getty Images, 52803089.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelšanās un izglītība
  • 3.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 4.
    Sabiedrības novērtējums
  • Multivide 8
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelšanās un izglītība
  • 3.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 4.
    Sabiedrības novērtējums

V. Allens ir viens no nozīmīgākajiem Amerikas kino režisoriem, autoriem. Ilgajā radošās darbības laikā V. Allens radījis vairāk nekā 50 filmas, vairums no tām ir melodramatiskas, intelektuālas komēdijas. V. Allens ir savu filmu scenāriju autors un vairumā no tām filmējies arī kā aktieris. Viņa filmās dāsni izmantota intertekstualitāte, atsauces uz Eiropas un pasaules kino kultūru. V. Allens ir viens no jaunās Holivudas pārstāvjiem, kura daiļradē iezīmējas spilgta autorība un mūsdienīgi izteiksmes līdzekļi. Viņa filmu darbība pamatā notiek Ņujorkā, ASV, taču 20. gs. sākumā viņš daudz filmējis Eiropā.

Izcelšanās un izglītība

Dzimis un audzis Bruklinā, Ņujorkā, grāmatvedes un juveliera ģimenē. V. Allenam ir jaunākā māsa Letija (Ellen Letty Aronson (Konigsberg)). V. Allena vecvecāki ir ebreju imigranti no Eiropas – Austrijas un Lietuvas. 1953. gadā pēc vidusskolas beigšanas viņš sāka studēt kino un komunikāciju Ņujorkas Universitātē (New York University), taču drīz to pameta. Īsu brīdi studēja Ņujorkas pilsētas koledžā (City College of New York). Jau skolas un studiju laikā V. Allens rakstīja komiskas epizodes, jokus un sūtīja tos dažādiem autoriem, mēģinot tos pārdot.

Profesionālā un radošā darbība

Jau 19 gadu vecumā viņš sāka darboties televīzijas (TV) kompānijas NVC rakstnieku pilnveides programmā (NBC Writer's Development Program), drīz sāka strādāt TV programmā The NBC Comedy Hour Losandželosā. V. Allens veidoja jokus un scenārijus populāriem izklaides šoviem (The Ed Sullivan Show, The Tonight Show, Caesar's Hour u. c.). Šajā periodā V. Allens rakstīja arī īsos stāstus, sacerēja komiksus dažādiem izdevumiem (piemēram, The New Yorker). 60. gados V. Allens darbojās kā stand-up komiķis, izkopjot savu īpatnējo, šķietami nopietno, intraverto, nervozo un intelektuālo stilu, kā materiālu saviem komiskajiem skečiem viņš izmantoja savu personīgo pieredzi. Viņš piedalījās populāros TV šovos, kā arī veidoja savas TV programmas, piemēram, The Woody Allen Show (1965), The Woody Allen Special (1969), Gene Kelly in New York, New York, kas veltīta aktierim, dejotājam un Holivudas leģendai Džīnam Kellijam (Gene Kelly) un citas.

Vudijs Allens un Kendisa Bergena (Candice Bergen) TV programmā "The Woody Allen Special". 1969. gads.

Vudijs Allens un Kendisa Bergena (Candice Bergen) TV programmā "The Woody Allen Special". 1969. gads.

Avots: CBS Photo Archive/Getty Images, 89214290.

Paralēli aktīvai darbībai TV, V. Allens sāka rakstīt lugas, kas tika iestudētas Brodvejā. Kā dramaturgs V. Allens teātrī debitēja ar lugu “Nedzer ūdeni” (Don't Drink the Water, 1966). Popularitāti ieguva viņa nākamās lugas “Spēlē to vēlreiz, Sem” (Play It Again, Sam, 1969) iestudējums, kurā viņš tēloja vienu no galvenajām lomām, viņa partnere – aktrise Daiena Kītone (Diane Keaton). Abu sadarbība turpinājās arī vairākās V. Allena filmās. Savukārt V. Allena lugas tikušas iestudētas Ņujorkas teātros arī turpmāk, piemēram, “Peldošā spuldzīte” (The Floating Light Bulb, 1981); “Medusmēneša hotelis” (Honeymoon Motel, 2011), “Lodes pār Brodveju” (Bullets Over Broadway, 2014) un citas.

Kino karjeras sākums

Kino V. Allens sāka kā filmas “Kas jauns, kaķīt?” (What's New Pussycat?, 1965, režisors Klaivs Donners, Clive Donner) scenārija autors. Gadu vēlāk V. Allens debitēja režijā ar ekstravagantu darbu “Kas noticis, Tīģerlillij?” (What's Up, Tiger Lily?, 1966). Tās pamatā ir japāņu filma “Starptautiskā slepenpolicija” (International Secret Police: Key of Keys, 1965), kuru V. Allens pārskaņoja un pārmontēja, radikāli izmainot tās sižetu un jēgu.

Viņa nākamā filma “Paņem naudu un bēdz” (Take the Money and Run, 1969) iezīmēja V. Allena oriģinālo radošo rokrakstu, arī vēlmi izpausties savās filmās gan kā scenāristam, gan režisoram, gan aktierim. Šajā filmā V. Allens bija galvenajā – neveikla noziedznieka – lomā. Nākamajā darbā “Banāni” (Bananas, 1971) V. Allens pievērsās politiskam kontekstam, veidojot komēdiju, kas stāsta par Ņujorkas intelektuāli, kurš nonācis Latīņamerikā un iesaistās politiskos procesos.

70. gadu sākumā V. Allens veidoja ekscentriskas, pašironiskas komēdijas. Filmā “Viss, ko jūs esat vēlējušies zināt par seksu, bet baidījušies pavaicāt” (Everything You Always Wanted to Know About Sex* (*But Were Afraid to Ask, 1972), V. Allens iejutās spermatozoīda lomā. Komēdijā “Guļava” (Sleeper, 1973) V. Allens izmantoja ekscentriskās komēdijas un fantastikas elementus un filmējās arī galvenajā lomā – viņa varonis ir nonācis nākotnē. Galvenajā sieviešu lomā – aktrise D. Kītone. Abu sadarbība turpinājās arī filmā “Mīla un nāve” (Love and Death, 1975), kuras darbība norisinās 19. gs. Krievijā.

Par V. Allena 70. gadu radošo kulmināciju kļuva filma “Enija Hola” (Annie Hall, 1977), kuras centrā ir divu nobriedušu cilvēku attiecības. Tajā V. Allens tēlo Ņujorkas intelektuāli, kurš nodarbojas ar pašrefleksiju un attiecību problēmu risināšanu. Titulvarones – Enijas Holas lomā – D. Kītone, kura par lomu šajā filmā saņēma Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu “Oskars” (Oscar) kā labākā aktrise. 1978. gadā filma ieguva “Oskara” balvu kā gada labākā filma, pārspējot novatoriskos “Zvaigžņu karus” (Star Wars, 1977, režisors Džordžs Lūkass, George Walton Lucas) u. c. konkurentus. V. Allens saņēma “Oskara” balvu gan kā labākais režisors, gan labākais scenārists, kopā ar līdzscenāristu Maršalu Brikmenu (Marshall Brickman). V. Allens tika nominēts arī kā labākais aktieris.

Vudijs Allens un Daiena Kītone filmā "Enija Hola". Ņujorka, 1977. gads.

Vudijs Allens un Daiena Kītone filmā "Enija Hola". Ņujorka, 1977. gads.

Avots: United Artists/courtesy of Getty Images, 2894393.

Piecām balvām “Oskars” tika nominēta arī nākamā V. Allena filma – psiholoģiskā drāma “Interjeri” (Interiors, 1978), taču balvas tā nesaņēma. Filmas centrālās varones – trīs māsas, kuras pārsteidzis vecāku šķiršanās fakts.

Nākamais V. Allena darbs filma “Manhetena” (Manhattan, 1979) kļuva par viņa autorstila un tematikas kvintesenci. Filmas darbība norisinās Ņujorkā, Manhetenā, tās galvenais varonis ir literāts, kurš aizgājis no darba televīzijā un ir nodarbināts ar savām privātās dzīves problēmām un pašrefleksiju. Sieva (lomā – Merila Strīpa, Meryl Streep) viņu ir pametusi, lai dzīvotu kopā ar citu sievieti. Viņa romantiskās partneres ir gan naiva septiņpadsmitgadīga meitene (lomā – Mariela Hemingveja, Mariel Hemingway), gan drauga mīļākā, intelektuāle (lomā – D. Kītone).

Vudijs Allens un Merila Strīpa filmas “Manhetena“ uzņemšanas laikā. Ņujorka, 1979. gads.

Vudijs Allens un Merila Strīpa filmas “Manhetena“ uzņemšanas laikā. Ņujorka, 1979. gads.

Fotogrāfs Allan Tannenbaum. Avots: Getty Images, 583737875.

Romantiskais varonis un ilgstoša sadarbība

Lielākajā daļā savu filmu V. Allens spēlējis neizlēmīgus un jūtu dzīvē apjukušus Ņujorkas intelektuāļus, pamatā tie ir romantiskie varoņi, kas šķetina savas jūtu dzīves problēmas. Noteiktos savas karjeras periodos viņš ir ilgstoši sadarbojies ar D. Kītoni un Miu Ferovu (Mia Farrow). D. Kītone filmējusies astoņās V. Allena filmās – pamatā 70. gados, sadarbības spilgtākā virsotne ir “Enija Hola”. M. Ferova strādājusi kopā ar V. Allenu 12 viņa filmās (“Brodvejas Denija Rouza”, Broadway Danny Rose, 1984), “Hanna un viņas māsas” (Hannah and Her Sisters, 1986, u. c.). Abas aktrises bijušas arī V. Allena partneres dzīvē.

Vudijs Allens, Mia Ferova, viņu dēls Sačels un adoptētā meita Dilana. 1988. gads.

Vudijs Allens, Mia Ferova, viņu dēls Sačels un adoptētā meita Dilana. 1988. gads.

Fotogrāfs David Mcgough. Avots: DMI/The LIFE Picture Collection via Getty Images, 50721429.

Radošie meklējumi 80. gados

80. gados V. Allens filmējis autobiogrāfisku refleksiju piepildītu darbu “Zvaigžņu putekļu atmiņas” (Stradust Memories, 1980) – filmas galvenais varonis ir režisors, kurš atminas savu dzīvi un iedvesmas avotus – sievietes. Nākamais darbs “Vasaras nakts seksa komēdija” (A Midsummer Night's Sex Comedy, 1982) ir romantiska, rotaļīga komēdija, kuras darbība norisinās 20. gs. sākumā, lauku vidē, kurā nedēļas nogali pavada vairāki pāri. Nozīmīgas lomas filmā ir V. Allenam, kā arī M. Ferovai. Tā ir abu pirmā sadarbība. Vairākās nākamajās V. Allena filmās iezīmējas interese par mākslas vidi, kā arī dažādu mediju (kino, radio) vēsturi. Filmā “Brodvejas Dennijs Rouzs” (Broadway Danny Rose, 1984) V. Allens nospēlē titulvaroni – bezpalīdzīgu Brodvejas teātra aģentu, kurš tiek iesaistīts sarežģītās romantiskās attiecībās ar kādreizējo gangstera draudzeni Tīnu (M. Ferova).

Viena no neparastākajām V. Allena 80. gadu filmām ir “Zēligs” (Zelig, 1983), kurā viņš spēlē hameleona, konformista Zēliga lomu. Šim varonim piemīt spēja pielāgoties apstākļiem un vēsturiskai situācijai, mainot ādas krāsu un tautību. Filma veidota kā dokumentāla fikcija – tā ir spēlfilma, kas imitē dokumentālās filmas formu.

Filmā “Kairas purpura roze” (The Purple Rose of Cairo, 1985), V. Allens miksē realitāti un ekrāna nosacītību, kā arī izmanto plašu kultūrkontekstu un atsauces uz Holivudas vēsturi. Filmas darbība notiek 30. gados, kad kinoseansa laikā romantiskas filmas varonis (Džefs Daniels, Jeff Daniels) salauž ceturto sienu, nokāpj no ekrāna skatītāju zālē un uzrunā jaunu sievieti Sesīliju (M. Ferova). Par šo filmu V. Allens tiek nominēts “Oskara” balvai kā labākais scenārists.

“Hanna un viņas māsas” turpināja V. Allena tradicionālo tēmu: ģimene, attiecības, neuzticība. Filmas centrā ir trīs māsas un viņu attiecības ar vīriem un mīļākajiem. V. Allens filmējies Hannas (M. Ferova) šķirtā vīra lomā.

“Radio dienas” (Radio Days, 1987) ir nostalģisks atmiņu vēstījums, kura darbība norisinās 20. gs. 30.–40. gados. V. Allens filmā izmantojis gan paša bērnības atmiņas, gan arī skaņu celiņu, radio raidījumus, kas atsauc atmiņā noteiktu posmu radio kā medija attīstībā. Filma strukturēta kā varoņa Džo atmiņu vēstījums, izmantojot V. Allena balsi.

Filmas “Septembris” (September, 1987) varoņus saista komplicētas savstarpējās attiecības, “Cita sieviete” (Another Woman, 1988) – psiholoģiski piesātināts darbs par divu dažāda vecuma sieviešu attiecībām. Lomās Džīna Roulendsa (Gena Rowlands) un M. Ferova. Šī perioda V. Allena filmās iezīmējas viņa aizraušanās un respekts pret Eiropas autorkino un tā nozīmīgākajiem pārstāvjiem – Federiko Fellīni (Federico Fellini), Ingmaru Bergmanu (Ernst Ingmar Bergman) un citiem. Vairākos savos darbos V. Allens izmanto Eiropas autorkino raksturīgos paņēmienus.

Desmitgades izskaņā V. Allens kopā ar Frānsisu Fordu Kopolu (Francis Ford Coppola) un Mārtinu Skorsēzi (Martin Scorsese)) veidoja filmu “Ņujorkas stāsti” (New York Stories, 1989), kurā viņš izpaužas kā režisors, scenārists un aktieris ekscentriskā segmentā “Edipa vraki” (Oedipus Wrecks).

Filmā “Noziegumi un likumpārkāpumi” (Crimes and Misdemeanors, 1989), kas stāsta par diviem pāriem, V. Allens izmanto draudu un šantāžas motīvu. Tās ir jaunas intonācijas V. Allena līdzšinējo romantisko komēdiju noskaņās. Nozieguma motīvi spilgti iezīmēsies vairākās V. Allena 21. gs. 20. gados uzņemtajās filmās.

Vudijs Allens un kinooperators Svens Nīkvists (Sven Nykvist) filmas “Noziegumi un likumpārkāpumi” uzņemšanas laikā. 1989. gads.

Vudijs Allens un kinooperators Svens Nīkvists (Sven Nykvist) filmas “Noziegumi un likumpārkāpumi” uzņemšanas laikā. 1989. gads.

Avots: Scanpix/Ronald Grant Archive/Mary Evans.

Skandāli un 90. gadu krīze

90. gados V. Allens turpināja strādāt intensīvi, uzņemot vismaz vienu filmu gadā. Filma “Alise” (Alice, 1990) stāsta par Ņujorkas mājsaimnieci (M. Ferova), kura sāk mainīt savu dzīvi pēc vizītes pie ķīniešu dziednieka. Par filmu V. Allens tika nominēts "Oskara" balvai kā labākais scenārists.

“Ēnas un migla” (Shadows and Fog, 1991) ir melnbalta stilizācija, kurā saskatāmas atsauces uz vācu 20.–30. gadu kino un ekspresionismu, – V. Allena varonis filmā ir grāmatvedis, kurš tiek iesaistīts bīstama slepkavas meklēšanā. Filmā “Vīri un sievas” (Husbands and Wives, 1992) V. Allens atgriežas pie attiecību tēmas, – uzzinot par savu draugu šķiršanos, filmas galvenie varoņi atklāj problēmas arī savā ģimenē. Filma tiek nominēta divām balvām “Oskars” – Džūdija Deivisa (Judy Davis) kā labākā aktrise, V. Allens – kā labākais scenārists. Filmā “Manhetenas slepkavības noslēpums” (Manhattan Murder Mystery, 1993) izmantota gan spriedzes, gan komēdijas elementi. Pēc ilgāka pārtraukuma V. Allena darbā filmējās D. Kītone, kopā ar V. Allenu viņi spēlē precētu pāri, kas cenšas izmeklēt kaimiņienes nāves apstākļus.

Filmā “Lodes virs Brodveja” V. Allens izmanto stilizāciju, gangsterfilmu un komēdijas elementus, tās darbība norisinās 20. gadu Brodvejā. Viena no 90. gadu savdabīgākajām V. Allena filmām ir “Varenā Afrodīte” (1995), kas atnesa “Oskara” balvu jaunai aktrisei Mirai Sorvino (Mira Sorvino) un kārtējo nomināciju V. Allenam kā labākajam scenāristam. Filma stāsta par žurnālistu, kurš meklē sava adoptētā dēla bioloģisko māti – prostitūtu. Ņujorkiešu attiecību problēmas dominē filmā “Visi, saka, ka es tevi mīlu” (Everyone Says I Love You, 1996), kur V. Allena partneres ir Džūlija Robertsa (Julia Fiona Roberts), Goldija Houna (Goldie Jeanne Hawn), Natālija Portmene (Natalie Portman) un citas.

Filmas “Harija dekonstrukcija” (Deconstructing Harry, 1997) galvenais varonis rakstnieks krīzē (lomā – V. Allens) nereti vizualizē pats savu darbu fragmentus un motīvus, sapludinot realitāti un izdomu. Filmā “Slavenība” (Celebrity, 1998), kas iezīmē V. Allena ironiju par Holivudas šovbiznesu, filmējušās vairākas Holivudas zvaigznes (Leonardo di Kaprio, Leonardo Wilhelm DiCaprio; Šarlīze Terona, Charlize Theron, u. c.).

Dekādi noslēdz filma “Salds un nekrietns” (Sweet and Lowdown, 1999), kas stāsta par 30. gadu džeza ģitāristu, kurš iemīlas kurlmēmā sievietē. Filmas galveno lomu tēlotāji Šons Penns (Sean Penn) un Samanta Mortone (Samantha Jane Morton) tika nominēti divām “Oskara” balvām kā labākie aktieri.

Par spīti aktīvajam radošajam darbam, 90. gadi V. Allenam bija problēmu piepildīts periods, kas saistīts ar viņa privātās dzīves skandāliem, kā arī amerikāņu publikas zūdošo interesi par V. Allena filmām.

90. gadi – skandāli un filmas

90. gadu sākumā V. Allens bija iesaistīts skandālā, kas pielika punktu attiecībām ar M. Ferovu. 1992. gadā publiskas kļuva V. Allena un 21 gadu vecās M. Ferovas audžumeitas Sūnji Previnas (Soon-Yi Previn) attiecības. M. Ferova apsūdzēja V. Allenu arī viņu abu adoptētās meitas septiņgadīgās Dilanas (Dylan Farrow) seksuālā izmantošanā. Cīņā par V. Allena un M. Ferovas bioloģiskā dēla Sačela Ferova (Satchel Ronan O'Sullivan Farrow) aizbildniecību, V. Allens palika zaudētājs.

1997. gadā V. Allens apprecējās ar S. Previnu, pārim ir divi adoptēti bērni. Tā ir viņa trešā oficiālā laulība (pirmā – ar Harlīni Sjūzenu Rosenu, Harlene Susan Rosen, 1956.–1962. gadā; otrā – ar Luīzi Laseri, Louise Lasser, 1966.–1970. gadā). V. Allens ir piecu bērnu tēvs.

90. gadu sākumā tapušās V. Allena filmas “Vīri un sievas” (Husbands and Wives, 1992), “Manhetenas slepkavības noslēpums” (Manhattan Murder Mystery, 1993) u. c. nebija komerciāli veiksmīgas. Kritikas un publikas atturības iemesls bija gan V. Allena filmu paredzamība, gan arī skandāli. Šajā periodā viņa filmu ieņēmumi Amerikā strauji samazinājās, kas kļuva par vienu no iemesliem, kālab V. Allens jaunajā tūkstošgadē mērķtiecīgi strādāja Eiropā.

Jaunā tūkstošgade un Eiropas periods

Jauno tūkstošgadi V. Allens sāka ar kriminālkomēdiju “Mazie zagļi” (Small Time Crooks, 2000), – filmā viņš spēlē pieredzējušu noziedznieku. Vairākas viņa nākamās filmas – kriminālkomēdija “Nefrīta skorpiona lāsts” (The Curse of the Jade Scorpion, 2001), “Kaut kas cits” (Anything Else, 2003), “Melinda un Melinda” (Melinda and Melinda, 2004) – liecināja par radošu krīzi, filmas bija arī komerciālas neveiksmes. Par neveiksmi kļuva arī ironiskā un jēdzieniski būtiskā komēdija “Holivudas gals” (Hollywood Ending, 2002), kas stāsta par režisoru Vaksmanu (V. Allens), kurš īsi pirms filmēšanas sākuma kļūst akls, tomēr viņš izvēlas filmēt Holivudas produktu. Filmas “Holivudas gals” izskaņā režisors atgūst redzi, viņa veidotā filma saņem sliktas recenzijas Amerikā, taču slavinošas atsauksmes Francijā.

Vairākas nākamās filmas V. Allens filmēja Eiropā, aizsākot nozīmīgu posmu savā karjerā. V. Allena filma “Uzvaras punkts” (Match Point, 2005) kļuva par pagrieziena punktu un iespēju pārvarēt krīzi attiecībās ar auditoriju, kā arī kritiķiem. Nospriegotajā drāmā skartas sociālās hierarhijas tēma, kā arī izmantots nozieguma motīvs – tās galvenais varonis tenisa treneris (Džonatans Rīss Maierss, Jonathan Rhys Meyers) ir gatavs izdarīt noziegumu, lai ieprecētos augstākajā sabiedrībā.

Vudijs Allens filmas "Uzvaras punkts" pirmizrādē Kannu kinofestivālā, 12.05.2005. No kreisās puses pirmā – Vudija Allena sieva Sūnji Previna, Vudijs Allens, aktrises Skārleta Johansone un Emīlija Mortimera (Emily Mortimer).

Vudijs Allens filmas "Uzvaras punkts" pirmizrādē Kannu kinofestivālā, 12.05.2005. No kreisās puses pirmā – Vudija Allena sieva Sūnji Previna, Vudijs Allens, aktrises Skārleta Johansone un Emīlija Mortimera (Emily Mortimer).

Avots: MJ Kim/Getty Images, 52804090.

“Uzvaras punkts” ir pirmā V. Allena filma, kuru viņš ir filmējis ārpus ASV – Londonā, Lielbritānijā. Šajā filmā sākās V. Allena sadarbība ar amerikāņu aktrisi Skārletu Johansoni (Scarlett Ingrid Johansson), kas turpinājās arī viņa nākamajā darbā – Londonā filmētajā “Sensācija” (Scoop, 2006). Šajā filmā V. Allens pēc ilgāka pārtraukuma atgriezās arī kameras priekšā – iluzionista lomā. Filmas sižeta centrā – jaunas, ambiciozas amerikāņu žurnālistes Sondras Prenski (S. Johansone) gaitas britu augstākajās aprindās. Piedaloties burvju mākslinieka trikā, Sondra iegūst sensacionālu informāciju, kas kompromitē aristokrātu Pīteru Laimenu (Hjū Džekmens, Hugh Michael Jackman).

Londonā tika filmēta arī “Kasandras sapnis” (Cassandra's Dream, 2007). Arī šajā filmā, līdzīgi kā “Uzvaras punktā”, V. Allens akcentē vainas un nozieguma motīvu. Filmas galvenie varoņi – divi brāļi britu aktieru Kolina Farela (Colin Farrell) un Jūena Makgregora (Ewan Gordon McGregor) atveidā – izdara slepkavību materiālo labumu dzīti.

Rotaļīgā melodrāma “Vikija, Kristīne, Barselona” (Vicky Cristina Barcelona, 2008) tapa Spānijā, galvenajās lomās – S. Johansone un spāņu aktieri Pēnelope Krusa (Penélope Cruz Sánchez) un Havjērs Bardems (Javier Ángel Encinas Bardems). Pēc pirmizrādes 2008. gada Kannu kinofestivālā (Festival de Cannes) tā guva plašu starptautisku ievērību.

20. gs. otrajā desmitgadē V. Allens nezaudēja tempu un turpināja filmēt ik gadu pa filmai. “Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati” (You Will Meet a Tall Dark Stranger, 2010) kļuva par ceturto filmu, ko viņš filmēja Londonā, iesaistot populārus aktierus Naomi Votsu (Naomi Watts), Džošu Brolinu (Josh Brolin), Entoniju Hopkinsu (Anthony Hopkins) un citus. Filmā tiek risinātas paaudžu savstarpējo attiecību problēmas, izmantots arī rotaļīgas mistikas elements – viena no filmas varonēm apmeklē gaišreģi.

Par vienu no visveiksmīgākajām šī perioda filmām kļuva “Pusnakts Parīzē” (Midnight in Paris, 2011), kurā izmantotas nostalģiskas kultūratsauces un fantastikas elementi. Amerikāņu rakstnieks (lomā Ouens Vilsons, Owen Wilson) un viņa līgava (lomā Reičela Makadamsa, Rachel McAdams) atbraukuši romantiskā ceļojumā uz Parīzi, kur ik vakaru rakstnieks dodas aizraujošos ceļojumos pagātnē. 20. gs. 20. gadu Parīzes bohēmā viņš tiekas ar Ernestu Hemigveju (Ernest Hemingway), Frānsisu Skotu Ficdžeraldu (F. Scott Fitzgerald), Džozefīni Beikeri (Joséphine Baker), Salvadoru Dalī (Salvador Dalí), Pablo Pikasso (Pablo Picasso) un citiem. Filma tika nominēta četrām “Oskara” balvām. V. Allens saņēma šo balvu kā labākais orģinālscenārija autors. “Pusnakts Parīzē” kļuvusi par V. Allena komerciāli visveiksmīgāko filmu visā viņa karjeras laikā.

Vudijs Allens un aktieri Reičela Makadamsa un Ouens Vilsons filmas "Pusnakts Parīzē" uzņemšanas laikā. 2011. gads.

Vudijs Allens un aktieri Reičela Makadamsa un Ouens Vilsons filmas "Pusnakts Parīzē" uzņemšanas laikā. 2011. gads.

 Avots: Scanpix/LILO/SIPA.

Romā filmētā “Romai – ar mīlestību” (To Rome with Love, 2012) ir situāciju komēdija, kuru veido četras sižeta līnijas. Tā stāsta par ierēdni, kurš pamodies slavens, arhitektu, kurš apciemo vietas, kurās dzīvojis kā students, jaunu pāri medusmēnesī un bēru rīkotāju, kurš mēdz skaļi dziedāt dušā. Lomās – P. Krusa, Roberto Benīni (Roberto Benigni), Džese Eizenbergs (Jesse Eisenberg) u. c. Vienā no lomām ir arī V. Allens, kurš pēc ilgāka pārtraukuma filmējies pats savā filmā.

Ar filmu “Jasmīnas stāsts” (Blue Jasmine, 2013) V. Allens atgriezās Ņujorkā. Tās galvenā varone ir Ņujorkas augstākās sabiedrības dāma, kura nonākusi finansiālā un psiholoģiskā krīzē. Filma tiek nominēta trim “Oskara” balvām, un galvenās lomas tēlotāja Keita Blānšeta (Cate Blanchett) par Jasmīnas lomu saņēma balvu “Oskars” kā gada labākā aktrise. V. Allens tika nominēts kā labākais scenārists un britu Sallija Hokinsa (Sally Hawkins) – kā labākā otrā plāna aktrise. “Jasmīnas stāsts” ir viena no komerciāli visveiksmīgākajām V. Allena filmām.

Divi nākamie V. Allena darbi ir romantiskas, nostalģiskas kostīmdrāmas, kurās viņš izmanto jau daudzkārt ekspluatētus sižeta paņēmienus un retro vidi. “Burvestība mēnesgaismā” (Magic in the Moonlight, 2014) darbība norisinās 20. gs. 20. gadu Francijā, kur darbojas populāra amerikāņu gaišreģe (lomā Emma Stouna, Emma Stone), savukārt filmas “Smalkās aprindas” (Café Society, 2016) darbība notiek 30. gadu Holivudā, kur ieradies jauneklis no Ņujorkas (lomā Dž. Eizenbergs).

Sekojot mediju vides izmaiņām un kvalitatīvo seriālu attīstībai, V. Allens piekrita veidot TV seriālu “Krīze sešās sērijās” (Crisis in Six Scenes, 2016), kura pasūtītājs bija kompānija Amazon. Seriāla centrā ir ģimene, kuru pārsteidz negaidīts viesis. Tā darbība notiek 60. gados. Galvenajās lomās – V. Allens, Elēna Meja (Elaine May) un Mailija Sairusa (Miley Cyrus). 2015. gada Kannu festivāla laikā V. Allens publiski kritiski izteicies par savu mēģinājumu strādāt TV seriālu formātā, atzīstot to par kļūdainu izvēli.

V. Allena nākamās filmas “Brīnumu rats” (Wonder Wheel, 2017) darbība norisinās 50. gadu Amerikā, Konijailendā. Tās galvenie varoņi ir karuseļa uzraugs, viņa otrā sieva un meita, kurām abām veidojas attiecības ar jaunu vīrieti – peldēšanas instruktoru. Galvenajās lomās filmējušies – Džims Beluši (Jim Belushi), Keita Vinsleta (Kate Winslet), Džūno Temple (Juno Temple) un Džastins Timberleiks (Justin Timberlake). Filma tika atturīgi novērtēta presē, tā kļuva par komerciālu neveiksmi.

Kaut arī filmas “Lietaina diena Ņujorkā” (A Rainy Day in New York, 2019) uzņemšanu un izplatīšanu ietekmēja Mee Too kustības aktivitātes, kuru ietvaros tika aktualizēts V. Allena reputācijas jautājums un 90. gadu skandāli, tā nav mākslinieciska neveiksme. Filmas varoņi – students (lomā Tomitijs Šalamē, Timothée Chalamet) un viņa draudzene (lomā Elle Fanninga, Mary Elle Fanning), kuri nolēmuši pavadīt dienu Ņujorkā. Meitenes mērķis ir arī intervēt slavenu režisoru (lomā – Līvs Šraibers, Liv Schreiber). Aktieransambli veido arī Džūda Lovs (Juda Law), Selīna Gomesa (Selena Gomez) un citi. Vairāki no filmas aktieriem (T. Šalamē, S. Gomesa u. c.) savus honorārus pārskaitīja dažādām sabiedriskām organizācijām, kas rūpējas par vardarbībā cietušajiem. Filmas izplatītājs Amazon vilcinājās un pēcāk atteicās no filmas izplatīšanas ASV, sākotnēji tā tika izrādīta tikai Eiropā. 2019. gada februārī V. Allens iesūdzēja Amazon tiesā, pieprasot segt zaudējumus, kas radušies Amazon neizpildot līguma nosacījumus. (Līgumā bija paredzēta četru filmu uzņemšana, sadarbībā ar Amazon.) 2019. gada novembrī puses izlīga.

V. Allens aizraujas ar Ņūorleānas džezu un muzicēšana. Pirmdienās viņš regulāri muzicē viesnīcā Carlyle, Ņujorkā, kopā ar ansambli The Eddy Davis New Orleans Jazz Band. Viņa daudzie literārie darbi izdoti atkārtoti.

Sabiedrības novērtējums

V. Allens bijis nominēts balvai “Oskars” gan kā scenārists, gan režisors un saņēmis četras “Oskara” balvas. V. Allens kā labākais scenārists bijis nominēts “Oskara” balvai 16 reizes, kas ir unikāls rekords Amerikas Kinoakadēmijas balvas vēsturē.

Multivide

Vudijs Allens Kannu kinofestivālā. 12.05.2005.

Vudijs Allens Kannu kinofestivālā. 12.05.2005.

Avots: MJ Kim/Getty Images, 52803089.

Vudijs Allens un Kendisa Bergena (Candice Bergen) TV programmā "The Woody Allen Special". 1969. gads.

Vudijs Allens un Kendisa Bergena (Candice Bergen) TV programmā "The Woody Allen Special". 1969. gads.

Avots: CBS Photo Archive/Getty Images, 89214290.

Vudijs Allens un Daiena Kītone filmā "Enija Hola". Ņujorka, 1977. gads.

Vudijs Allens un Daiena Kītone filmā "Enija Hola". Ņujorka, 1977. gads.

Avots: United Artists/courtesy of Getty Images, 2894393.

Vudijs Allens un Merila Strīpa filmas “Manhetena“ uzņemšanas laikā. Ņujorka, 1979. gads.

Vudijs Allens un Merila Strīpa filmas “Manhetena“ uzņemšanas laikā. Ņujorka, 1979. gads.

Fotogrāfs Allan Tannenbaum. Avots: Getty Images, 583737875.

Vudijs Allens, Mia Ferova, viņu dēls Sačels un adoptētā meita Dilana. 1988. gads.

Vudijs Allens, Mia Ferova, viņu dēls Sačels un adoptētā meita Dilana. 1988. gads.

Fotogrāfs David Mcgough. Avots: DMI/The LIFE Picture Collection via Getty Images, 50721429.

Vudijs Allens un kinooperators Svens Nīkvists (Sven Nykvist) filmas “Noziegumi un likumpārkāpumi” uzņemšanas laikā. 1989. gads.

Vudijs Allens un kinooperators Svens Nīkvists (Sven Nykvist) filmas “Noziegumi un likumpārkāpumi” uzņemšanas laikā. 1989. gads.

Avots: Scanpix/Ronald Grant Archive/Mary Evans.

Vudijs Allens filmas "Uzvaras punkts" pirmizrādē Kannu kinofestivālā, 12.05.2005. No kreisās puses pirmā – Vudija Allena sieva Sūnji Previna, Vudijs Allens, aktrises Skārleta Johansone un Emīlija Mortimera (Emily Mortimer).

Vudijs Allens filmas "Uzvaras punkts" pirmizrādē Kannu kinofestivālā, 12.05.2005. No kreisās puses pirmā – Vudija Allena sieva Sūnji Previna, Vudijs Allens, aktrises Skārleta Johansone un Emīlija Mortimera (Emily Mortimer).

Avots: MJ Kim/Getty Images, 52804090.

Vudijs Allens un aktieri Reičela Makadamsa un Ouens Vilsons filmas "Pusnakts Parīzē" uzņemšanas laikā. 2011. gads.

Vudijs Allens un aktieri Reičela Makadamsa un Ouens Vilsons filmas "Pusnakts Parīzē" uzņemšanas laikā. 2011. gads.

 Avots: Scanpix/LILO/SIPA.

Vudijs Allens Kannu kinofestivālā. 12.05.2005.

Avots: MJ Kim/Getty Images, 52803089.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • džezs
  • Federiko Fellīni
  • gangsterfilma
  • kino
  • kinofestivāls
  • Mārtins Skorsēze

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Vudija Allena tīmekļa vietne
  • Vudija Allena koncertu norises grafiks

Ieteicamā literatūra

  • Allen, W., The Complete Prose of Woody Allen, Picador, Macmillan Publishers Limited, London, Great Britain, 1992.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Allen, W. and S. Björkman, Woody Allen on Woody Allen, London, Faber and Faber, 2004.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Cardullo, B., 'Autumn Interiors, or the Ladies Eve: Woody Allen's Ingmar Bergman-Complex', in Journal of European Studies, vol. 30, no. 4, December 2000.
  • Girgus, S. B., The Films of Woody Allen, Cambridge University Press, Cambridge, England, 2002.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Nichols, M. P., Reconstructing Woody: Art, love, and life in the films of Woody Allen, Lanham [etc.], Rowman & Littlefield Publishers, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rietuma, D. un N. Naumanis, Personības, parādības, personīgi, Rīga, Dienas grāmata, Rīga, 2009.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Solomons, J., Woody Allen Film by Film Second Edition, Carlton Book Limited, Great Britain, 2018.
  • Wernblad, A., Brooklyn is Not Expanding: Woody Allen's Comic Universe, London, England, Associated University Presses, Inc, 1992.

Dita Rietuma "Vudijs Allens". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 07.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4180 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana