Kinofestivāli kā starptautiskas filmu skates, kas popularizē kinomākslu, aizsākās Eiropā 20. gs. 30.–50. gados. 1932. gadā radās kinofestivālu formāts – pirmais kinofestivāls notika Itālijā, Venēcijas Mākslas biennāles ietvaros (itāļu Mostra Internazionale d'Arte Cinematografica della Biennale di Venezia, angļu International Exhibition of Cinematographic Art of the Venice Biennale).

Līdz Otrajam pasaules karam Eiropā radās vairāki starptautiski festivāli. Venēcijas kinofestivālam 1935. gadā sekoja Maskavas starptautiskais kinofestivāls (krievu Московский международный кинофестиваль, angļu Moscow International Film Festival). 1939. gadā kā alternatīva Venēcijas kinofestivālam un tā politiskajam kontekstam, tika iecerēts Starptautiskais Kannu kinofestivāls (franču Festival international du film, angļu Cannes Film Festival). Tomēr pirmais kinofestivāls Kannās, Francijā, norisinājās tikai pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā. 1951. gadā Berlīnē tika izveidots Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls (vācu Internationale Filmfestspiele Berlin, angļu Berlin International Film Festival). Šie trīs festivāli jorojām ir nozīmīgākie Eiropā.

Arī pārējie būtiskākie Eiropas kinofestivāli aizsākās 20. gs. 40.–50. gados. 1946. gadā norisinājās pirmais Lokarno festivāls (Locarno Film Festival; līdz  2016. gadam –  Festival del film Locarno, 2017.–2018. gadā – Locarno Festival) Šveicē un pirmais Starptautiskais Karlovivaru festivāls (čehu Mezinárodní filmový festival Karlovy Vary, angļu Karlovy Vary International Film Festival). Kopš 1951. gada notiek Starptautiskais Sansevastjanas festivāls (spāņu Festival de San Sebastián, basku Donostia Zinemaldia, angļu San Sebastián International Film Festival – 1951. gadā) un citi. 50. gados sākās festivālu specializācija – radās pirmie īsfilmu festivāli. Nozīmīgākais – Oberhauzenas īsfilmu festivāls (vācu Internationale Kurzfilmtage Oberhausen, angļu The International Short Film Festival Oberhausen), kas notiek kopš 1954. gada.

Festivāli norisinās arī ārpus Eiropas. 1952. gadā Indijā, Goa, notika pirmais Starptautiskais Indijas filmu festivāls (The International Film Festival of India). 1952. gadā notika pirmais kinofestivāls Austrālijā – Melburnas starptautiskais kinofestivāls (Melbourne International Film Festival), 1954. gadā – pirmais festivāls Argentīnā – Mara del Platas starptautiskais kinofestivāls (spāņu Festival Internacional de Cine de Mar del Plata, angļu The Mar del Plata International Film Festival).

Kinofestivāli tradicionāli piedāvā vairākas filmu programmas, no kurām būtiskākā ir konkursa programma – viena vai vairākas. Festivālos filmas cīnās par balvām, tajos tiek piedāvātas arī dažādas retrospekcijas, tematiskas filmu izlases, īpašie seansi un citi pasākumi. Nozīmīgākajos festivālos eksistē filmu tirgi, kā arī industrijas sadaļa, kas piedāvā dažādas aktivitātes kino profesionāļiem (seminārus, darbnīcas, diskusijas, topošo filmu projektu popularizēšanas sesijas u. c.). Kino festivālu struktūra atspoguļo pašu kino dabu – tā vienlaikus ir māksla un industrija.

Viens no kinofestivālu mērķiem ir radīt struktūru, kas palīdz popularizēt Eiropas un pasaules kino daudzveidību un uzsver tā atšķirību no pasaulē dominējošās amerikāņu – Holivudas studiju produkcijas. Kinofestivāli stiprina nekomerciālā, neatkarīgā un autorkino kino izplatīšanu pasaulē.

20. gs. nogalē un 21. gs. kinofestivāli kļuvuši par nozīmīgu parādību, kas rada un uztur noteiktu vērtību sistēmu. Nozīmīgāko kinofestivālu balvas, piemēram, Kannu festivāla “Zelta palmas zars” (Palme d'Or), Venēcijas festivāla “Zelta lauva” (Leone d'Oro) vai Berlīnes festivāla “Zelta lācis” (Goldener Bär) tiek uzskatītas par pasaules nozīmīgākajām kino balvām. To saņēmēju vidū ir filmas, kas veido pasaules kino vēsturi. Mūsdienās kinofestivāli kļuvuši par būtisku neatkarīgā pasaules kino, Eiropas kino un autorkino izplatīšanas platformu – alternatīvu komerciāli orientētajai kino izplatīšanas sistēmai, kurā dominē Holivudas produkcija.

Pateicoties Eiropā un citur pasaulē notiekošajiem festivāliem, mākslinieciski drosmīgāki darbi un autorkino var sasniegt plašu auditoriju dažādās pasaules valstīs. Nereti festivāli kļūst arī par valsts un pilsētas tēla un identitātes būtisku daļu. Piemēram, Francijas kūrortpilsētā Kannās notiekošais festivāls ir nozīmīgākais Eiropas kino dzīves notikums, kas veicinājis arī Kannu atpazīstamību.

Kinofestivālu vidū eksistē milzīga konkurence, tiem ir dažāda specializācija. Festivālu vidū ir noteikta hierarhija. Pasaulē ir tūkstošiem kinofestivālu – vairumam ir lokāla vai reģionāla nozīme, starptautiski nozīmīgi ir festivāli, kas saņēmuši akreditāciju (tiek dēvēti arī par A klases festivāliem). Festivālu kvalitāti izvērtē un akreditāciju veic starptautiska organizācija – Kino producentu asociāciju federācija (The International Federation of Film Producers Associations, FIAPF), kas dibināta 1933. gadā. Tā labākajiem starptautiskajiem festivāliem piešķir augstāko kategoriju un regulāri izvērtē, vai attiecīgais festivāls atbilst starptautiskajiem festivālu standartiem.

Pasaulē ir 47 akreditētie festivāli, kuri piedāvā konkursa programmas: Berlīnes starptautiskais kinofestivāls, Kairas starptautiskais kinofestivāls (arābu مهرجان القاهرة السينمائي الدولي‎, angļu Cairo International Film Festival), Kannu kinofestivāls, Starptautiskais Indijas kinofestivāls, Starptautiskais Karlovivaru kinofestivāls, Starptautiskais Lokarno kinofestivāls, Mara del Platas starptautiskais kinofestivāls, Monreālas pasaules filmu festivāls (Montreal World Film Festival), Maskavas starptautiskais festivāls, Sansevastjanas starptautiskais kinofestivāls, Šanhajas starptautiskais kinofestivāls, Tallinas starptautiskais kinofestivāls (igauņu Tallinna Pimedate Ööde filmifestival, angļu Tallinn Black Nights Film Festival), Tokijas starptautiskais kinofestivāls (東京国際映画祭, Tōkyōkokusaieigasai, Tokyo International Film Festival), Venēcijas starptautiskais kinofestivāls un Varšavas starptautiskais kinofestivāls (poļu Warszawski Międzynarodowy Festiwal Filmowy, angļu Warsaw International Film Festival).

Par nozīmīgākajiem pasaules kinofestivāliem tiek uzskatīti Kannu, Venēcijas un Berlīnes straptautiskie kinofestivāli. Filmām, kas tiek atlasītas šo festivālu oficiālajās skatēs, ir jāiztur sīva konkurence. Šie trīs festivāli rada starptautiski atzītu vērtību sistēmu. Fakts, ka filma ir bijusi izraudzīta Kannu festivāla konkursa skatei vai kādai no festivāla programmām, var kalpo par tās mārketinga instrumentu. Uzvara šāda līmeņa festivālā nodrošina filmai milzu publicitāti un iespēju tikt izplatītai daudzās pasaules valstīs. Šo tradīcijām bagāto festivālu galvenajās konkursa skatēs pamatā tiek demonstrētas spēlfilmas (ir arī izņēmumi). Animācijas filmām un dokumentālajām filmām ir arī īpaši festivāli, kuros tiek demonstrēti tikai šie filmu veidi.

Eksistē dažādi festivāli: festivāli ar konkursa programmu (competitive festivals), festivāli bez konkursa programmas (Non-Competitive Film Festivals), specializētie – kādam noteiktam žanram vai filmu veidam veltītie festivāli. Žanra filmu cienītāju vidū populārs ir Spānijā, Sidžesā notiekošais fantāzijas un šausmu filmu festivāls – Sidžesas kinofestivāls (The Sitges Film Festival) un citi. Starptautisko dokumentālo filmu festivālu vidū nozīmīgākais ir Nīderlandē notiekošais Starptautiskais Amsterdamas dokumentālo filmu festivāls (IDFA: International Documentary Filmfestival Amsterdam), ietekmīgs ir arī Šveicē, Nionā notiekošais kinofestivāls Visions du Réel (Visions of Reality) un citi. Animācijas filmām nozīmīgākais ir Ansī starptautiskais animācijas filmu festivāls (Annecy International Animated Film Festival) Francijā.

Amerikas Savienotajās Valstīs norisinās vairāki kinofestivāli, kas īpaši būtiski Amerikas neatkarīgā kino veidotājiem. Nozīmīgākie no tiem ir Sandensas festivāls (Sundance film festival), Telluraidas festivāls (Telluride Film Festival), arī Traibekas festivāls (Tribeca film festival), kas norisinās Ņujorkā. Pēdējos gados par vienu no nozīmīgākajiem festivāliem Ziemeļamerikā tiek uzskatīts Toronto starptautiskais festivāls (Toronto International Film festival).

Latvijā starptautisko kinofestivālu tradīciju iedibināja kinoforums “Arsenāls”, kas norisinājās no 1988. līdz 2012. gadam. Kopš 2014. gada Rīgā notiek Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, kas piedāvā daudzveidīgu programmu struktūru, t. sk. arī konkursa programmu.