Festivāla galvenās balvas – "Zelta lācis" (Goldener Bär) un "Sudraba lācis" (Silberner Bär). Norisinās ik gadu februārī.

Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls norisinās kopš 1951. gada. Tas tika radīts Aukstā kara sākumā, Rietumberlīnē. Pirmais festivāls tika atklāts 06.06.1951. ar Alfreda Hičkoka filmu "Rebeka" (Rebecca, 1940). Festivāla pirmajā norises gadā tika piešķirtas piecas "Zelta lāča" balvas dažādu žanru filmām – drāmai, komēdijai, trilleriem un piedzīvojumu filmām, dokumentālajai filmai, kā arī filmas mūzikai.

Laika posmā no 1952. līdz 1955. gadam festivāla balvas noteica skatītāju balsojums. Kopš 1956. gada, kad Berlīnes festivāls saņēma starptautiskās organizācijas FIAPF (Fédération Internationale des Associations de Producteurs de Films) akreditāciju, balvas festivālā piešķir starptautiska kino profesionāļu žūrija. 

Festivāla pirmais direktors bija kinovēsturnieks Alfreds Bauers (Alfred Bauer), kurš šajā postenī darbojās līdz 1976. gadam. Nākamais Berlīnes festivāla direktors Volfs Donners (Wolf Donner) akcentēja Vācijas filmu klātbūtni festivālā. 1980.–2001. gadā Berlīnes festivālu vadīja Morics de Hadelns (Moritz de Hadeln); 2001.–2019. gadā – Dīters Kosliks (Dieter Kosslick). 2020. gada festivālu veidojusi jauna vadītāju komanda – radošais direktors Karlo Šatrians (Carlo Chatrian) un direktore Mariete Risenbēka (Mariette Rissenbeek).

Berlīnes festivālā ik gadu tiek iekļautas 400 filmas, kas sagrupētas dažādās programmās, kuru vidū nozīmīgākā ir konkursa filmu skate. Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā tiek iekļautas apmēram 20 filmas, pamatā – spēlfilmas. Kopš 2020. gada festivāla programma papildināta ar konkursa skati "Tikšanās" (Encounters), kurā piedāvā izaicinošus, neatkarīgu un inovatīvu filmu veidotāju darbus. Apjomīgākā ir skate "Panorāma" (Panorama), kurā tiek izrādīti mākslinieciski novatoriski dažādu valstu režisoru darbi. Šīs skates filmām balvas tiek piešķirtas skatītāju balsojuma rezultātā. Programmā ir arī īsmetrāžas filmu konkurss, kā arī "Foruma" (Forum; Forum Expanded) skate, kuras fokuss ir kino medija iespēju pētījumi.

Nozīmīga ir jaunajai auditorijai paredzētā programmas daļa "Paaudze" (Generation), kurā tiek piešķirtas vairākas balvas – galvenā ir "Kristāla lācis" (Gläserner Bär). Programma "Vācu kino perspektīve" (Perspektive Deutsches Kino) fokusējas uz filmām, kas iezīmē jaunākās tendences Vācijas kino. Savukārt Berlināles īpašie seansi (Berlinale special) piedāvā īpašus, ārpuskonkursa filmu seansus un notikumus. Nozīmīgu Berlīnes kinofestivāla programmas daļu veido retrospekcijas, klasisko filmu skates "Berlināles klasika" (Berlinale Classics), goda seansi un citi pasākumi. Kvalitatīvo seriālu popularitāte veicinājusi jaunas festivāla programmas izveidošanu "Berlināles seriāli" (Berlinale Series).

Berlīnes starptautiskais festivāls ir viens no lielākajiem un populārākajiem pasaules kinofestivāliem, kas uzrunā plašu auditoriju – ne tikai akreditētos festivāla viesus, bet arī Berlīnes iedzīvotājus. Tradicionāli Berlīnes festivāla norišu laikā tiek pārdoti 300 tk biļešu, festivālā ir aptuveni 20 tk viesu un tā norises atspoguļo apmēram 4 tk žurnālistu.

Festivālam ir vērienīga industrijas programma. Tā ietvaros notiekošais Eiropas filmu tirgus (European Film Market), kas norisinās kopš 1978. gada, ik gadu pulcē apmēram 10 tk profesionāļu – kino institūciju, kino producēšanas, izplatīšanas kompāniju pārstāvjus un citus. Nozīmīga aktivitāte Berlīnes festivāla ietvaros ir arī Berlīnes talanti (Berlinale Talents) – atzītu nozares profesionāļu un jauno talantu tikšanās platforma.

Kopš Berlīnes festivāla sākuma tajā balvas saņēmušas filmas, kuras veido kinovēstures procesu, tā paliekošāko daļu. Festivāla galveno balvu "Zelta lācis" saņēmušo filmu vidū ir izcili dažādu valstu darbi: autorkino klasiķa Ingmara Bergmana (Ingmar Bergman), Žana Lika Godāra (Jean-Luc Godard), Mikelandželo Antonioni (Michelangelo Antonioni), Pjēra Paolo Pazolīni (Pier Paolo Pasolini), Rainera Vernera Fasbindera (Rainer Werner Fassbinder) un citu filmas. Piemēram, 1958. gadā – "Zemeņu lauks" (Smultronstället, režisors I. Bergmans, Zviedrija), 1961. gadā – "Nakts" (La notte, režisors M. Antonioni, Itālija), 1965. gadā – "Alfavilla" (Alphaville, režisors Ž. L. Godārs, Francija), 1972. gadā – "Kenterberijas pasakas" (I racconti di Canterbury, režisors P. Paolo Pazolīni), 1982. gadā – "Veronikas Fosas ilgas" (Die Sehnsucht der Veronika Voss, režisors Rainers Verners Fasbinders, Vācija).

“Zelta lāci” saņēmušas izcilu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) režisoru filmas: 1957. gadā – "12 dusmīgi vīri" (12 Angry Man, režisors Sidnijs Lumets, Sidney Lumet), 1989. gadā – "Lietus vīrs" (Rain Man, režisors Berijs Levinsons, Barry Levinson); 1997. gadā – "Tauta pret Leriju Flintu" (The People vs. Larry Flynt, režisors Milošs Formans, Milos Forman), 1999. gadā – "Tievā sārtā līnija" (The Thin Red Line, režisors Terenss Maliks, Terrence Malick), 2000. gadā – "Magnolija" (Magnolia, režisors Pols Tomass Andersons, Paul Thomas Anderson).

1990. gadā Berlīnes kinofestivālā uzvarēja čehu režisora Jirži Mencela (Jiří Menzel) filma "Cīruļi uz vadiem" (Skřivánci na niti, 1969), kura ilgus gadus bija aizliegta izrādīšanai tās tapšanas valstī Čehoslovākijā. 80.–90. gados Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā tika akcentētas Āzijas filmas, kas rezultējās filmas "Sarkanais sorgo" (Red Sorghum, režisors Džana Jimu, Zhang Yimou) uzvarā 1988. gadā.

90. gados Berlīnē aizsākās ķīniešu izcelsmes režisora Anga Lī (Ang Lee) starptautiskā karjera. Viņa filmas ieguva divas "Zelta lāča" balvas: 1993. gadā – ASV tapusī filma "Kāzu bankets" (The Wedding Banquet) un 1996. gadā – Lielbritānijā veidotā filma "Prāts un jūtīgums" (Sense and Sensibility).

20. un 21. gs. mijā "Zelta lāci" ieguvušas nozīmīgu Eiropas režisoru filmas: 1994. gadā – "Tēva vārdā" (In the Name of the Father, režisors Džims Šeridans, Jim Sheridan, Īrija, Lielbritānija), 2001. gadā – "Intimitāte" (Intimacy, režisors Patriss Šero, Patrice Chéreau, Francija); 2003. gadā – "Šajā pasaulē" (In This World, režisors Maikls Vinterbotoms, Michael Winterbottom,  Lielbritānija).

Pēdējā desmitgadē ar "Zelta lāci" apbalvoti ļoti atšķirīgi darbi no dažādām pasaules valstīm. Vairākas šīs balvas ieguvušas Irānas, Rumānijas un Itālijas filmas. Rumānijas filmas, kas uzvarēja Berlīnes kinofestivālā  2013. gadā un 2018. gadā "Bērna poza" (Poziția copilului, režisors Kalins Peters Necers, Călin Peter Netzer) un "Neaizskar mani" (Nu mă atinge-mă, režisore Adina Pintilie, Adina Pintilie) apliecināja Rumānijas kino oriģinalitāti un straptautisko konkurētspēju.

Pēdējā dekādē spēcīgas filmas piedāvājusi Irāna – arī šīs valsts filmām ir vairāki "Zelta lāči" – 2015. gadā to ieguva filma "Taksometrs" (Taxi, režisors Džafars Panahi, Jafar Panahi, Irāna) un 2011. gadā – filma "Šķiršanās" (Jodaeiye Nader az Simin, režisors Asgars Farhādi, Asghar Farhadi).

Divus "Zelta lāčus" dekādes laikā ieguvis arī Itālijas kino; 2012. gadā – itāļu klasiķu režisoru Paolo un Vitorio Taviani (Paolo, Vittorio Taviani) filmai "Cēzaram ir jāmirst" (Cesare deve morire). 2016. gadā uzvarēja Itālijas dokumentālā filma "Ugunis jūrā" (Fuocoammare, režisors Džanfranko Rosi, Gianfranco Rosi, Itālija), kas veltīta migrācijas krīzei.

Mākslinieciski spēcīgs piedāvājums šajā laikā bijusi Ķīnas filma "Melnās ogles, trauslais ledus" (Black Coal, Thin Ice, režisors Djao Jinaņs, Diao Yinan), kas ieguva "Zelta lāci" 2014. gadā. 2017. gadā "Zelta lāci" ieguva ungāru režisores  Ildiko Enjedi (Enyedi Ildikó)  sociālā drāma "Par ķermeni un dvēseli" (Testről és lélekről);  2019. gadā – Francijas un Izraēlas filma, kuras centrā ir imigrācijas tēma – "Sinonīmi" (Synonymes, režisors Nadavs Lapids, Nadav Lapid).

Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā tradicionāli dominē spēlfilmas, taču laiku pa laikam tajā tiek iekļautas arī spilgtas animācijas un dokumentālās filmas. 2002. gadā "Zelta lāci" saņēma japāņu animācijas filma "Gariem līdzi" (Spirited Away, režisors Hajao Mijazaki, Hayao Miyazaki) kopā ar Pola Grīngrāsa (Paul Greengrass) spēlfilmu "Asiņainā svētdiena" (Bloody Sunday, Lielbritānija, Īrija).

Berlīnes festivāla programmā Generation regulāri tiek iekļautas Latvijas animācijas filmas. 1995. gadā galvenā Generation  balva – "Kristāla Lācis" – tika piešķirta Nila Skapāna animācijas filmai "Lidojam" (1994) no cikla "Munks un Lemijs". 

Sadaļā Generation demonstrēta Daces Rīdūzes animācijas filma "Zīļuks", Ēvalda Lāča animācijas filma "Eži un lielpilsēta" (2013), Jāņa Cimmermaņa "Korida" (2011) no seriāla "Avārijas Brigāde", Latvijas un Igaunijas kopražojuma filma "Lote un Mēnesakmens noslēpums" (2011) un "Lote un Pazudušie pūķi" (2019) un citas. 2011. gadā Berlīnes festivālā skatē "Panorāma" tika izrādīta Kaspara Gobas dokumentālā filma "Homo @LV" (2010).

Lielākie panākumi Latvijas filmām ir bijuši Generation sadaļā. 2013. gadā starptautiskās žūrijas balvu ieguva Jāņa Norda filma "Mammu, es tevi mīlu" (2013). 2016. gadā balvu "Kristāla lācis" ieguva režisora Renāra Vimbas filma "Es esmu šeit" (2016). 2017. gadā aktrise Elīna Vaska tika izraudzīta dalībai Eiropas perspektīvāko jauno aktieru programmā "Filmu zvaigznes" (Shooting Stars), ko sadarbībā ar Berlīnes festivālu ik gadu rīko Eiropas filmu popularizēšanas organizācija (European Film Promotion). Latvijas kino nozares pārstāvji regulāri piedalās Eiropas kino tirgū (European Film Market).