Izcilību sasniedzis trillera žanrā un izstrādājis novatoriskus spriedzes veidošanas paņēmienus. Sācis darboties mēmā kino ērā Lielbritānijā, kopš 20. gs. 40. gadiem strādājis ASV, Holivudā, kur uzņēmis savas ilgās karjeras izcilākos darbus – trillerus. Uzņēmis 53 pilnmetrāžas filmas.
Pēc inženierzinātņu studijām strādāja par reklāmu veidotāju. 1919. gadā sāka publicēt savus pirmos stāstus. 1920. gadā karjeru kino sāka par titru zīmētāju Holivudas studijas Paramount's Famous Players-Lasky filiālē Londonā, drīz sāka rakstīt arī scenārijus, sadarbojoties ar britu producentu Maiklu Balkonu (Michael Balcon) un režisoru Greiemu Katsu (Graham Cutts). Sadarbības rezultātā laika posmā no 1923. līdz 1925. gadam tapa piecas filmas.
Par A. Hičkoka debiju režijā kļuva britu un vācu kopprodukcija – melodrāma “Baudu dārzs” (The Pleasure Garden, 1925), kas pamatā filmēta Minhenē. Filmā jūtamas vācu kino, īpaši ekspresionisma, ietekmes. Otrais režijas darbs – drāma “Kalnu ērglis” (The Mountain Eagle, 1926) nav saglabājies.
Par pirmo A. Hičkoka darbu, kurā jau iezīmējās viņa savdabīgais rokraksts – nozieguma tēma, spriedze, arī īpašais vizuālais stils, kļuva filma “Īrnieks” (The Lodger, 1927). Pirmā A. Hičkoka un arī britu skaņu filma ir “Šantāža” (Blackmail, 1929).
Savās filmās bieži izmantoja spiegošanas motīvus. Tas raksturīgs arī vairākām viņa Lielbritānijā tapušajām filmām: “Cilvēks, kurš zināja pārāk daudz” (The Man Who Knew Too Much, 1934), “39 soļi” (The 39 Steps, 1935), “Sabotāža” (Sabotage, 1936), “Slepenais aģents” (Secret Agent, 1936), “Lēdija izzūd” (The Lady Vanishes, 1939).
A. Hičkoka filmas raksturo spriedze – filmas dramatisko situāciju pasniegšana maksimālā intensitātē. Savās filmās A. Hičkoks skatītāju emocionāli iesaista filmas norisēs, kur būtiskas ir gan vēstījuma detaļas, gan kameras kustības, gan montāžas precizitāte. Šo elementu mērķis – manipulēt ar skatītāju, radīt emocijas, bailes un līdzpārdzīvojumu uz ekrāna notiekošajam.
1939. gadā Holivudas producents Deivids O. Selzniks (David O. Selznik) parakstīja līgumu ar A. Hičkoku, kura turpmākā darbība saistīta ar Amerikas kinoindustriju. Vēlāk strādājis arī studijās Universal, Paramount. Warner Bros., kā arī pats producējis savas filmas. Par A. Hičkoka pirmo Holivudas filmu kļuva melodramatiskā “Rebeka” (Rebecca, 1940) – Dafnes di Morjē (Daphne du Maurier) romāna ekranizācija ar Džoanu Fonteinu (Joan Fontaine) un Lourensu Olivjē (Laurence Olivier) galvenajās lomās. 1940. gadā “Rebeka” saņēma Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu “Oskars” (Oscar) kā gada labākā filma, A. Hičkoks tika nominēts balvai “Oskars” kā labākais režisors.
Pēc romantiskās komēdijas “Misters un misis Smiti” (Mr. & Mrs. Smith, 1941) A. Hičkoks pamatā strādāja trillera žanrā (piemēram, “Sabotieris”, Saboteur, 1942; “Šaubu ēna”, Shadow of a Doubt, 1943). Ar katru savu nākamo darbu A. Hičkoks gan pilnveidoja trillera žanru, gan savu kā trilleru režijas meistara reputāciju.
Filmā “Apmātais” (Spellbound, 1945) ar aktieriem Ingrīdu Bergmani (Ingrid Bergman) un Gregoriju Peku (Gregory Peck) galvenajās lomās iezīmējas arī psihoanalīzes ietekme, kā arī iekļauta mākslinieka Salvadora Dalī (Salvador Dali) veidotā sapņu aina. Spiegošanas elementi un izcili veidotas spriedzes ainas raksturo filmu “Sliktā slava” (Notorious, 1946), kurā A. Hičkoks filmēja vienu no savām iecienītākajām aktrisēm I. Bergmani.
Nereti A. Hičkoks aizrāvās ar formāliem eksperimentiem. Vairāku viņa filmu – trilleru (piemēram, “Glābšanas laiva”, Lifeboat, 1944; “Virve”, Rope, 1948, u. c.) darbība norisinās slēgtā telpā. Novatorisks ir trilleris “Logs uz sētu” (Rear Window, 1954), kas veidots no viena varoņa skatupunkta. Filmā iezīmējas krievu 20. gs. 20. gadu montāžas teoriju ietekmes, tajā novatoriski apspēlēts tā dēvētais Kuļešova efekts. Filmas galvenais varonis ir fotogrāfs ar ieģipsētu kāju (lomā Džeimss Stjuarts, James Stewart), kurš pa logu vēro savu kaimiņu dzīves un arī atklāj noziegumu. Fotogrāfa līgavas lomā – vairāku A. Hičkoka filmu zvaigzne – aktrise Greisa Kellija (Grace Kelly).
Eksperimentējis arī ar 50. gadu tehnoloģisko novitāti – 3D, uzņemot filmu “Slepkavības gadījumā uzgrieziet M” (Dial M for Murder, 1954), galvenajā lomā G. Kellija. Viņu sadarbība turpinājās arī Francijā, Nicas apkārtnē filmētajā “Noķert zagli” (To Catch a Thief, 1955). A. Hičkoks filmējis arī Marlēni Dītrihu (Marlene Dietrich) filmā “Skatuves bailes” (Stage Fright, 1950), Montgomeriju Kliftu (Montgomery Clift) filmā “Es atzīstos” (I Confess, 1953), Henriju Fondu (Henry Fonda) filmā “Nepareizais vīrs” (The Wrong Man, 1957) un citas.
Holivudā veidojis arī savas britu perioda filmas rimeiku – “Cilvēks, kurš zināja pārāk daudz” (The Man Who Knew Too Much, 1956). Viņa izcilākās Holivudas perioda filmas ir Patrīcijas Haismitas (Patricia Highsmith) romāna ekranizācija “Svešinieki vilcienā” (Strangers on a Train, 1951), trilleris “Vertigo” (Vertigo, 1958) ar aktieriem Kimu Novaku (Kim Nowak) un Dž. Stjuartu galvenajās lomās, trilleris “No ziemeļiem uz ziemeļrietumiem” (North by Northwest, 1959) ar Keriju Grāntu (Cary Grant) galvenajā lomā.
Par vienu no A. Hičkoka Holivudas karjeras virsotnēm tiek uzskatīta provokatīvā, melnbaltā filma “Psiho” (Psycho, 1960), kuras producēšanā viņš ieguldīja pats savus līdzekļus. Filmas kulminācija – ar agresīvu, īsu kadru montāžas palīdzību veidotā slepkavības aina dušā.
Trilleris “Putni” (The Birds, 1963) kļuva par vienu no pirmajām ekoloģisko katastrofu filmām – filmā tā arī nepaskaidro, kas izprovocējis agresīvo putnu uzbrukumu mazpilsētas iedzīvotājiem. Galvenajā lomā – Tipija Hedrena (Tippi Hedren), kuru A. Hičkoks filmēja arī savā nākamajā darbā “Mārnija” (Marnie, 1964) saspēlē ar Šonu Koneriju (Sean Connery). Šī filma noslēdz A. Hičkoka izcilo Holivudas darbu plejādi.
Alfreds Hičkoks trillera "Putni" uzņemšanas laikā. 1963. gads.
Veidojis arī divus spiegu trillerus, kuru darbība risinās Aukstā kara laikā, “Saplēstais aizkars” (Torn Curtain, 1966) un “Topāzs” (Topaz, 1969). Filmu “Neprāts” (Frenzy, 1972) A. Hičkoks pēc ilgiem gadiem filmēja Lielbritānijā. Par pēdējo filmu kļuva ASV uzņemtais trilleris ar komēdijas elementiem “Ģimenes lieta” (Family Plot, 1976).
Paralēli kinokarjerai darbojās arī televīzijā, no 1955. līdz 1966. gadam veidojot programmu “Alfreds Hičkoks piedāvā” (Alfred Hitchcock Presents). Tās pamatā ir citu režisoru trillera žanrā veidotas 25 minūšu garas īsfilmas, kuras ievada A. Hičkoka atraktīva uzruna.
Īpašu ieguldījumu A. Hičkoka darbu pētniecībā devuši Francijas žurnāla Cahiers du Cinema kritiķi, vēlāk atzīti kinorežisori Fransuā Trifo (Francois Truffaut), Klods Šabrols (Claude Chabrol) un citi. Viņi uzskatīja A. Hičkoku par vienu no 20. gs. inovatīvākajiem režisoriem, kura filmas vienlaikus bija gan komerciālas, gan eksperimentālas.