Džeimss Meitlands Stjuarts ir Elizabetes Rutas (Elizabeth Ruth) un Aleksandra Meitlanda (Alexander Maitland) Stjuartu vienīgais dēls; viņam bija divas māsas – Mērija (Mary) un Virdžīnija (Virginia). Bērnībā Dž. Stjuarts iemācījās spēlēt akordeonu (vēlāk – klavieres) un vēlējās dzīvi saistīt ar aviāciju – interesi par to pēc gadiem pastiprināja Čārlza Lindberga (Charles Lindbergh) panākumi.
1923. gadā Dž. Stjuartu uzņēma privātajā Merserbērgas akadēmijā (Mercersburg Academy), kur viņš izcēlās kā labs sportists, dziedāja korī un pirmoreiz uzstājās kā aktieris. 1928. gadā Dž. Stjuarts iestājās Prinstonas Universitātē (Princeton University), lai studētu arhitektūru, bet brīvo laiku pavadīja, spēlēdams teātri. Saņēmis diplomu, Dž. Stjuarts neturpināja studijas, bet pievienojās “University Players” teātra trupai, kur darbojās režisors Džošua Logans (Joshua Logan) un precētie aktieri Margarēta Salivana (Margaret Sullivan) un Henrijs Fonda (Henry Fonda), kas visi vēlāk izveidoja karjeras Holivudā (Hollywood).
1932. gadā Dž. Stjuarts ar Dž. Loganu un H. Fondu pārcēlās uz Ņujorku, kopā īrēja dzīvokli un debitēja teātrī. 1934. gada izrādes “Dzeltenais Džeks” (Yellow Jack) titulloma aktierim sagādāja atzinību. Kino viņš debitēja īsfilmā “Nedienas ar mākslu” (Art Trouble, 1934, rež. Ralfs Staubs, Ralph Staub). 1935. gadā parakstīja līgumu ar studiju “Metro-Goldwyn-Meyer” jeb “MGM”. Arī Holivudā Dž. Stjuarts īrēja dzīvesvietu kopā ar H. Fondu, kurš 1935. gadā sāka strādāt “20th Century Fox”.
Dž. Stjuarta pirmā loma bija filmā “Slepkava” (The Murder Man, 1935, rež. Tims Vīlens, Tim Whelan), pēc tam piedalījās mūziklā “Roza Marija” (Rose Marie, 1936, rež. V. S. Van Daiks, W. S. Van Dyke) un filmā “Tievajam vīram pa pēdām” (After the Thin Man, 1936, rež. V. S. Van Daiks). Pirmo galveno lomu Dž. Stjuarts nospēlēja filmā “Mēs mīlēsim nākamreiz” (Next Time We Love, 1936, rež. Edvards H. Grifits, Edward H. Griffith). Laikraksts “The New York Times” recenzijā Dž. Stjuartam prognozēja drīzu iekļūšanu starp Holivudas vadošajiem aktieriem.
Dž. Stjuarta nākamā nozīmīgā loma bija komēdijā “Sieva pret sekretāri” (Wife vs. Secretary, rež. Klerenss Brauns, Clarence Brown) ar Džīnu Hārlovu (Jean Harlow), Klārku Geiblu (Clark Gable) un Mirnu Loju (Myrna Loy) galvenajās lomās. Viņš piedalījās mūziklā “Dzimusi dejot” (Born to Dance, 1936, rež. Rojs Del Ruts, Roy Del Ruth) un saņēma atzinību par lomu filmā “Tumši zilie mundieri” (Navy Blue and Gold, 1937, rež. Sems Vuds, Sam Wood).