Dzimusi vodeviļas aktieru ģimenē, Dž. Gārlenda uz skatuves debitēja divu gadu vecumā vecākiem piederošajā teātrī, kurā izrādīja gan filmas, gan muzikālus priekšnesumus. Bērnībā viņa uzstājās kopā ar abām vecākajām māsām Mēriju Džeinu Gammu (Marie Jane Gumm) un Dorotiju Virdžīniju Gammu (Dorothy Virginia Gumm). Trio “Māsas Gammas” (The Gumm Sisters) debija kino bija muzikālais numurs īsfilmā “Lielā rēvija” (The Big Revue, 1929). Laikā līdz 1935. gadam “Māsas Gammas” filmējās vairākās muzikālās īsfilmās, kas veidotas, izmantojot Vitaphone skaņu sistēmu. Trio darbības noslēdzošajā posmā 1934.–1935. gadā “Māsas Gammas” uzstājās kā “Māsas Gārlendas”.

Holivudas studija MGM (Metro-Goldwyn-Mayer Studios Inc.) parakstīja ar trīspadsmitgadīgo Dž. Gārlendu līgumu 1935. gadā. Kaut sākotnēji studija nespēja atrast lomas pusaugu aktrisei, veiksmīgs izrādījās Dž. Gārlendas un Mikija Rūnija (Mickey Rooney) – Holivudas klasiskajiem skaistuma standartiem neatbilstošu vitālu, muzikālu jauniešu – duets. Pirmo reizi abi aktieri satikās filmā “Tīrasiņu zirgi neraud” (Thoroughbreds Don't Cry, režisors Alfreds E. Grīns, Alfred E. Green, 1937). Galvenās lomas abi notēloja muzikālā filmā “Mazulīši bruņojas” (Babes in Arms, režisors Basbijs Bērklijs, Busby Berkeley, 1937), kā arī filmu sērijā, kuru galvenais varonis ir jauneklis Endijs Hārdijs (“Mīlestība atrod Endiju Hārdiju”, Love Finds Andy Hardy, 1938; “Endijs Hārdijs satiek debitanti”, Andy Hardy Meets Debutante, 1940; “Sākas Endija Hārdija dzīve”, Life Begins for Andy Hardy, 1941; visu filmu režisors ­– Džordžs B. Sīts, George B. Seitz) un citās.

Par vienu no veiksmīgākajām Dž. Gārlendas karjeras lomām kļuva Dorotija filmā “Ozas burvis” (The Wizard of Oz, režisors Viktors Flemings, Victor Fleming, 1939), kas kļuvusi par Holivudas ģimenes filmu klasiku. Šajā filmā skan viena no Dž. Gārlendas klasiskajām dziesmām “Aiz varavīksnes” (Over the Rainbow).

Filmā “Iepazīstinot ar Liliju Marsu” (Presenting Lily Mars, režisors Normens Taurogs, Norman Taurog, 1943) Dž. Gārlendas pusaugu meitenes imidžs pirmo reizi tiek aizstāts ar holivudisku izsmalcinātību. Filmā “Mazā Nellija Kellija” (Little Nellie Kellie, režisors Normens Taurogs, Norman Taurog, 1940) aktrise nospēlēja dubultlomu – gan māti, gan meitu. Filmā “Man un manai meičai” (For Me and My Gal, 1942), ko režisors Basbijs Bērklijs (Busby Berkeley) veltījis Amerikas vodeviļas vēsturei un māksliniekiem 20. gs. sākumā, Dž. Gārlendas varone ir vodeviļas aktrise. Viņas partneris filmā ir debitants Džīns Kellijs (Gene Kelly).

Par vienu no veiksmīgākajām Dž. Gārlendas filmām kļuva “Satiksimies Sentluisā” (Meet Me in St.Louis, režisors Vinsente Minelli, Vincente Minnelli, 1944), kurā viņa atkal tēlo pusaugu meiteni, un šī iemesla dēļ ilgstoši nevēlējās akceptēt šo lomu. Tomēr stāsts par amerikāņu ģimeni gadsimta sākumā 1903. gadā, kuri nevēlas pamest pilsētiņu Sentluisu, lai dotos uz Ņujorku, ir viens no oriģinālākajiem sava laika mūzikliem – tajā muzikālie numuri tiek integrēti sadzīviskās, reālistiskās norisēs. Filmā skan dziesmas, kas kļuvušas par Dž. Gārlendas hitiem (“Tramvaja dziesma”, The Trolli Song; “Kaimiņu puika”, The Boy Next Door; “Nosvini priecīgus, mazus Ziemassvētkus”, Have Yourself a Merry Little Christmas, u. c.). Filmas režisors īpaši piestrādājis pie aktrises vizuālā tēla gan ar grima, gan optikas palīdzību.

1945. gadā Dž. Gārlenda un V. Minelli apprecējās. Tās bija viņas otrās laulības; 1946. gadā piedzima meita Laiza Minelli (Lisa Minelli), kas vēlāk kļuva par aktrisi un dziedātāju. Abi izšķīrās 1951. gadā. Dž. Gārlendas nākamajā laulībā – ar producentu Sidniju Laftu (Sidney Luft), piedzima meita Lorna Lafta (Lorna Luft), kas vēlāk kļuva par dziedātāju un aktrisi, un dēls Džoijs Lafts (Joey Luft). Savas dzīves laikā Dž. Gārlenda bija precējusies piecas reizes.

Neskatoties uz veiksmīgo karjeru, Dž. Gārlenda bija emocionāli labila, tendēta uz atkarībām. Par vienu no iemesliem aktrise nereti minējusi gan pārslodzes uzņemšanas laukumā pusaudža gados, gan nepārliecinātību par saviem fiziskajiem dotumiem un šķietamo neatbilstību Holivudas skaistuma etaloniem. Vairākas reizes Dž. Gārlenda mēģinājusi izdarīt pašnāvību – pirmā krīze bija filmas “Pirāts” (The Pirate, režisors V. Minelli, 1947) filmēšanas laikā. Kaut “Pirāts” kļuva par finansiālu neveiksmi, nākamā Dž. Gārlendas filma “Lieldienu parāde” (režisors Čārlzs Volters, Charles Walters, 1948), kurā viņa filmējas kopā ar Fredu Astēru (Fred Astair), kļuva par pārliecinošu komerciālu veiksmi.

Pēc šīs filmas panākumiem MGM vēlējās turpināt Dž. Gārlendas un F. Astēra partnerību. Tomēr problēmu un atkarību dēļ Dž. Gārlenda tika atstādināta no darba filmā “Brodveja Bērkliji” (The Barkleys of Broadway, režisors Č. Volters, 1949), kur viņai paredzētajā lomā nofilmējās Džindžera Rodžersa (Ginger Rogers). Dž. Gārlenda atgriezās darbā 1948. gadā filmā “Vecā, labā vasariņa” (In the Good Old Summertime, režisors Roberts Z. Leonards, Robert Z. Leonard, 1949), kurā divu gadu vecumā kino debitēja arī viņas meita L. Minelli.

40. gadu nogalē saasinājās Dž. Gārlendas depresija, veselības problēmas, konflikti ar režisoriem, sistemātiska kļuva darba grafika kavēšana. Šīs problēmas pavadīja arī Dž. Gārlendas pēdējās studijā MGM veidotās filmas “Vasaras teātris” (Summer Stock, režisors Č. Volters, 1950) tapšanu, kur viņas partneris bija Dž. Kellijs. Studija MGM atsauca Dž. Gārlendu no lomas filmā “Karaliskās kāzas” (Royal Wedding, režisors Stenlijs Donens, Stanley Donen, 1951), kurā viņa bija sākusi filmēties. 1950. gadā studijas MGM un Dž. Gārlendas 15 gadus ilgušais kontrakts tika pārtraukts.

Kaut arī mūža nogalē Dž. Gārlenda filmējās daudz retāk, tomēr šajā laikā tapušas filmas, par kurām viņa nominēta Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvai “Oskars” (Oscar) – “Zvaigzne ir dzimusi” (A Star is Born, 1954) un “Nirnbergas tiesa” (Judgment in Nurenberg, režisors Stenlijs Krēmers, Stanley Kramer, 1961). Saviļņojoša, dramatiski spēcīga ir Dž. Gārlendas atgriešanās Holivudā pēc vairāku gadu pauzes filmā “Zvaigzne ir dzimusi”, ko veidoja režisors Džordžs Kjūkors (George Cukor) un producēja Dž. Gārlendas un viņas toreizējā vīra S. Lufta kompānija Transcona Enterprises sadarbībā ar Holivudas studiju Warner Bros.

Par Dž. Gārlendas pēdējo darbu kino kļuva Lielbritānijā filmētā melodrāma “Es varētu turpināt dziedāt” (I Could Go on Singing, režisors Rolands Nīms, Roland Neame, 1963). Filmas galvenā varone ir amerikāņu dziedātāja, kas atgriezusies Lielbritānijā, lai sameklētu savu adopcijai atdoto dēlu. 50. un 60. gados Dž. Gārlenda darbojās radio, televīzijā (TV), uzstājās ar muzikālām programmām visā pasaulē, tomēr turpinājās un padziļinājās arī viņas veselības un privātās dzīves problēmas. Dž. Gārlenda mira 47 gadu vecumā no barbiturātu pārdozēšanas. Viņu vannas istabā Londonā atrada viņas piektais vīrs mūziķis Mikijs Dīns (Mickey Dean).

Pēc Dž. Gārlendas meitas L. Laftas grāmatas “Es un manas ēnas: Ģimenes memuāri” (Me and My Shadows: A Family Memoir, 1988) uzņemts TV miniseriāls “Dzīve ar Džūdiju Gārlendu. Es un manas ēnas” (Life with Judy Garland: Me and My Shadows, režisors Roberts Alans Akermans, Robert Allan Ackerman, 2001). Par Dž. Gārlendas dzīvi sarakstīti vairāki desmiti grāmatu. 1999. gadā Amerikas Filmu institūs (American Film Institute) nodēvējis Dž. Gārlendu par vienu no desmit izcilākajām Amerikas kinozvaigznēm.

Saņēmusi nozīmīgas balvas kino jomā – Amerikas Kino akadēmijas īpašo jauniešu balvu (Academy Juvenile Award), Sesila de Mila (Cecil B. DeMille Award) vārdā nosaukto Amerikas Kinoakadēmijas balvu par mūža ieguldījumu, Zelta globusu (Golden Globe) un citas, kā arī balvas par ieguldījumu mūzikā – Grammy balvu par labāko albumu “Džūdija Kārnegiholā” (Judy at Carnegie Hall, 1961), Grammy balvu par mūža nopelniem, kas tika piešķirta pēc aktrises nāves – 1997. gadā, un citas. Dž. Gārlendas karjerā ir tikai dažas filmas, kurās netiek izmantots viņas vokāls.