Tiek uzskatīts par kriminālfilmu (crime movies) apakšžanru.

Radies 20. gs. 20. gadu beigās, 30. gadu sākumā Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). Gangsterfilmu žanra aizsākumu un attīstību ietekmēja sociālie apstākļi ASV – Lielā depresija un tās radītā ekonomiskā krīze, kā arī sausais likums – alkohola tirdzniecības aizliegums un ar to saistītais noziedzības pieaugums. Īpašs ir Holivudas studijas Warner Brothers ieguldījums gangsterfilmu veidošanā.

Lai gan filmas, kurās bija nozieguma elementi un darbojās noziedznieki, tika uzņemtas vēl mēmā kino laikos, 30. gadu gangsterfilmas no tām atšķīrās. Šo filmu sižeti fokusējās uz noziedznieka karjeru, tā darbību noziedzīgajā pasaulē. No 1930. gada sākās strauja gangsterfilmu attīstība. Viens no faktoriem, kas ietekmēja gangsterfilmu popularitāti bija tehnoloģiskais jauninājums – skaņa, kas ļāva akcentēt efektīgus trokšņus, piemēram, šāvienus.

Nozīmīgākās 30. gadu gangsterfilmas, kas izveidoja žanra kanonus, bija režisora Viljama A. Velmana (William A. Wellman) filma "Sabiedrības ienaidnieks" (The Public Enemy, 1931), režisora Mērvina Leroja (Mervyn LeRoy) filma "Mazais Cēzars" (Little Caesar, 1931) un režisora Hovarda Hoksa "Seja ar rētu" (Scarface, 1932).  

Pirmo nozīmīgo gangsterfilmu scenāriji sakņojās reālos notikumos. Tajās izmantoja vairāku ASV noziedznieku biogrāfijas faktus, kas tolaik plaši tika atspoguļoti arī presē. Agrīno gangsterfilmu scenārijus nereti rakstīja pieredzējuši kriminālziņu reportieri. Viens no zināmākajiem – Bens Hekts (Ben Hecht) sarakstīja vairāku nozīmīgu gangsterfilmu  – mēmās filmas "Pagrīde" (Underwold, režisors Džozefs fon Stērnbergs, Josef von Sternberg, 1927), kā arī filmas "Seja ar rētu" scenārijus. Šajās filmās tika radīts žanram tipisks sižeta modelis – veiksmīga noziedznieka gaitu atspoguļojums, izsekojot viņa karjerai pagrīdes biznesā un noziedzīgajā pasaulē.  

Par iecienītu gangsterfilmu varoņu prototipu kļuva Als Kapone (Alphonse "Al" Gabriel Capone) –  viņa biogrāfija tika izmantota filmā "Sabiedrības ienaidnieks", "Seja ar rētu" un citās. Filmās tika izmantoti arī Džona Dilindžera (John Herbert Dillinger) u. c. populāru noziedznieku darbība.

30. gadu sākuma gangsterfilmās tika izveidoti žanram raksturīgie varoņi (noziedznieks, viņa līdzgaitnieki un draudzenes u. c.), vide (pagrīdes naktsklubi, nelegālās alkohola ražotnes, u. c.), arī varoņu tērpi un aksesuāri (ieroči), kas kļuvuši par nemainīgām šī žanra iezīmēm.

Agrīno gangsterfilmu varoņu nozīmi amerikāņu kultūrā summē Roberta Voršova (Robert Warshaw) eseja "Gangsteris kā traģiskais varonis" (The Gangster as Tragic Hero, 1948), viņš uzskata, ka gangstera tēls noliedz ASV kultūrā dominējošo uzvarošo pozitīvismu. 30. gadu gangsterfilmu galvenais varonis ir idealizētais "mazais cilvēks", kurš atbilstoši savai izpratnei cīnās par savu ceļu dzīvē un tomēr ir lemts bojā ejai.

Pēc cenzūras – Filmu producēšanas kodeksa (The Motion Picture Production Code), dēvēts arī par Heisa kodeksu (Hays Code), ieviešanas 1934. gadā gangsterfilmu žanra attīstība tika ierobežota. Apjomīgais kodekss aizliedza, piemēram, vardarbības, noziedzības, erotikas atspoguļojumu ASV kino. Nereti gangsterfilmu veidotāji bija spiesti izdarīt labojumus, lai filma tiktu akceptēta izrādīšanai. Piemēram, cenzūra pieprasīja izdarīt neskaitāmus labojumus filmā "Seja ar rētu", lai mazinātu tās galvenā varoņa – noziedznieka Antonio Kamotes (lomā – aktieris Pols Muni, Paul Muni) pievilcību publikas acīs. Kaut arī gangsterfilmas Holivudā tika veidotas arī turpmāk, tomēr tās būtiski ierobežoja cenzūra. 

30. gados šī žanra filmās intensīvi filmējās aktieri Džeimss Kegnijs (James Francis Cagney Jr) un Edvards G. Robinsons (Edward G.Robinson), karjeras sākumposmā arī  Hamfrijs Bogarts (Humphrey Bogart).

Līdz pat 40. gadiem gangsterfilmu veidošanā spēkus to radīšanā izmēģināja gandrīz visas Holivudas studijas, taču līdera pozīcijas saglabāja Warner Brothers, kurā tika filmētas žanra pirmās un nozīmīgākās filmas.

30.–40. gadu mijā tapa nozīmīgi šī žanra darbi "Eņģeļi ar netīrām sejām" (Angels with Dirty Faces, režisors Maikls Kērtiss, Michael Curtiz, 1938), "Mežonīgie divdesmitie gadi" (The Roaring Twenties, režisors Rauls Volšs, Raoul Walsh, 1939) u. c. Tomēr 40. gados mainās gangsterfilmu varoņi – tie vairs netiek glorificēti un romantizēti kā 30. gadu sākumā. To vietu ieņem sadistiski, neirotiski noziedznieki kā, piemēram, filmā "Baltais drudzis" (White Heat, režisors R. Volšs, 1949) ar Dž. Kegniju galvenajā lomā, filmā "Augstā sjerra" (High Sierra, režisors R. Volšs, 1941) ar H. Bogartu galvenajā lomā (viņa partnere bija Aida Lupino, Ida Lupino), kā arī citās filmās.  40. un 50. gados ASV gangsterfilmu motīvi tika izmantoti arī tolaik populārajā film noir.

Jauns popularitātes vilnis gangsterfilmu attīstībā saistās ar 20. gs. 60. gadu izskaņu. Sociālpolitiskais konteksts ASV, jaunas režisoru paaudzes ienākšana Holivudā (tā dēvētā jaunā Holivuda, New Hollywood), kā arī cenzūras atcelšana veicināja gangsterfilmu žanra atdzimšanu. 60. gadu filmās gangsteri tiek attēloti kā autsaideri, traģiskie varoņi, kas nonākuši konfliktā ar konservatīvo, naidīgo sabiedrību. Viena no nozīmīgākajām šī perioda filmām ir "Bonija un Klaids" (Bonny and Clyde, režisors Artūrs Penns, Arthur Penn, 1967), kurā izmantots reālo 20. gs. 30. gadu noziedznieku Klaida Barova (Clyde Barrow) un Bonijas Pārkeres (Bonnie Elizabeth Parker) dzīvesstāsts. Aktieri Feja Danaveja (Faye Dunaway) un Vorens Bītijs (Warren Beatty) viņus filmā attēloja kā traģiskus un romantiskus varoņus.

60. gadu izskaņā Holivudā top filma "Slaktiņš svētā Valentīna dienā" (The St.Valentine's Day Massacre, režisors Rodžers Kormans, Roger Corman, 1967), kurā izmantoti gan gangsterfilmu žanra kanoni, gan arī A. Kapones biogrāfijas fakti. Par īpašu ieguldījumu gangsterfilmu žanra attīstībā tiek uzskatīta režisora Frānsisa Forda Kopolas (Francis Ford Coppola) triloģija "Krusttēvs" (The Godfather). Pirmās divas triloģijas daļas nāca klajā 1972. un 1974. gadā, noslēdzošā – 1990. gadā. Tās pamatā – Mario Pjuzo (Mario Gianluigi Puzo) romāns.

Gangsterfilmu žanra, kā arī A. Kapones biogrāfijas popularitāte turpinājās arī 80. gados – šim varonim veltīta režisora Braiena de Palmas (Brian Russell De Palma) filma "Neaizskarmie" (The Untouchables, 1987). Cita šī režisora filma "Seja ar rētu" (Scarface, 1983) ar Alu Pačīno (Alfredo James Pacino) galvenajā lomā ir 30. gadu klasiskās gangsterfilmas aktualizēta versija. B. de Palma sadarbojās ar A. Pačīno arī gangsterfilmā "Karlito ceļš"  (Carlito's Way, 1993).

Par vienu no pamanītākajām 80. gadu gangsterfilmām kļuva vērienīgā filma "Reiz Amerikā" (Once Upon A Time in America, 1984), ko ASV veidoja itāļu režisors Serdžio Leone (Sergio Leone), sadarbojoties ar aktieri Robertu de Niro (Robert de Niro).

Oriģinālas gangsterfilmas savas karjeras laikā veidojis arī izcilais amerikāņu režisors Mārtins Skorsēze (Martin Charles Scorsese), piemēram, "Labie puiši" (Goodfellas, 1990), "Kazino" (Casino, 1995), arī "Atkritēji" (The Departed, 2006), "Īrs" (The Irishmen, 2019). Šo filmu varoņi ir mafijas pārstāvji, vairumā no šīm filmām spēlē R. de Niro.  

Gangsterfilmas tiek uzņemtas arī 21. gs. Tajās tiek izmantoti žanra kanoni un nereti to darbība norisinās 20. gs. 30. gados – laikā, kad ASV kino nostiprinājās gangsterfilmu žanrs. Mūsdienās nereti no jauna tiek interpretētas arī 30. gadu ASV noziedzīgās pasaules slavenību biogrāfijas – piemēram, filmā "Sabiedrības ienaidnieki" (The Public Enemies, režisors Maikls Manns, Michael Mann, 2009) izmantoti 30. gadu noziedznieka Dž. Dilindžera dzīves fakti. Filmas pamatā ir Braiena Burova (Bryan Burrough) grāmata “Sabiedrības ienaidnieki: Amerikas lielākais noziegumu vilnis un FBI dzimšana” (Public Enemies: America's Greatest Crime Wave and the Birth of the FBI; 1933–34), Dilindžera lomā Džonijs Deps (Johnny Depp).

Gangsterdrāmu žanrā spēkus izmēģinājuši pazīstami režisori – Sems Mendess (Sam Mendes) veidojis filmu "Ceļš uz šķīstītavu" (Road to Perdition, 2002), brāļi Koeni (the Coen brothers, Joel Coen, Ethan Coen)  – filmu "Millera krustojums" (Miller's Crossing, 1990), režisors un aktieris Bens Afleks (Ben Affleck) filmu "Dzīvot naktī" (Live by Night, 2016) un citi. Radoši šī žanra elementus izmantojis Kventins Tarantīno filmā "Trakie suņi" (Reservoir Dogs, 1992) un citās. Gangsterfilmu motīvi nereti tiek izmantoti arī televīzijas seriālos, piemēram, "Soprano" (The Sopranos, 1999–2007), "Pagrīdes impērija" (Boardwalk Empire, 2010–14) un citos.

Gangsterfilmu žanrs tiek izmantots arī Eiropā tapušās filmās. Nozīmīgu ieguldījumu žanra attīstībā devis franču režisors Žans Pjērs Melvils (Jean-Pierre Melville), kurš veidojis filmas "Samurajs" (Le Samouraï, 1967), "Sarkanais aplis" (Le Cercle rouge, 1970) un citas. Šī žanra interpretācijas sastopamas arī citu valstu kinematogrāfijās, piemēram, Itālijā, kur gansterfilmu elementi izmantoti 60.–70. gadu krimināldrāmās.

Lielbritānijā žanra elementus apspēlē Gaijs Ričijs (Guy Stuart Ritchie), kurš veidojis filmu "Nav dūmu bez stobriem" (Lock, Stock and Two Smoking Barrels, 1998), kā arī citi.

Japānā izveidojies īpašs gangsterfilmu veids – jakuza (Yakuza) filmas, to veidošanā ieguldījumu devuši režisori Takaši Miike (Takashi Miike), Takeši Kitano (Takeshi Kitano) un citi.