L. Bekola savas labākās lomas nospēlējusi 20. gs. 40.–50. gados, pamatā filmās partnerībā ar aktieri Hamfriju Bogartu (Humphrey DeForest Bogart).

Dzimusi un augusi ebreju imigrantu ģimenē Ņujorkā. Skolojusies privātskolās Ņujorkā, studējusi aktiermākslu Amerikas Dramatisko mākslu akadēmijā (American Academy of Dramatic Arts).

Darbu teātrī sākusi par vietu ierādītāju Brodveja teātros Ņujorkā. 17 gadu vecumā kā statiste debitēja iestudējumā “Džonnijs 2x4” (Johnny 2X4, režisors Entonijs Brauns, Enthony Brown, 1942), lielāku lomu nospēlēja iestudējumā “Franklina iela” (Franklin Street, režisors Džordžs S. Kaufmans, George S. Kaufman, 1942). Paralēli strādāja par modeli, fotografējoties modes žurnāliem. 1943. gadā L. Bekolas fotogrāfija nokļuva uz žurnāla Harper's Bazar vāka un piesaistīja Holivudas producenta un režisora Hovarda Hoksa (Howard Winchester Hawks) uzmanību – viņa tika uzaicināta uz aktierprovēm. Tests bija veiksmīgs, ar aktrisi tika parakstīts līgums, kā arī radīta viņas ekrāna identitāte – B. Dž. Perske kļuva par L. Bekolu, pieņemot mātes pirmslaulību uzvārdu. Aktrise debitēja filmā “Kam ir un kam nav” (To Have and Have Not, režisors H. Hokss, 1944), kurā viņas partneris bija H. Bogarts. Filmas pamatā ir amerikāņu rakstnieka Ernesta Hemingveja (Ernest Hemingway) tāda paša nosaukuma romāns. L. Bekolas zemā, piesātināta balss un izteiksmīgā āriene izrādījās lomai piemērota. Veiksmīga bija arī partnerība ar H. Bogartu – aktieru saspēli raksturoja īpaša enerģētika. Nākamā L. Bekolas filma bija “Slepenais aģents” (Confidential Agent, režisors Roberts Bukners, Robert Buckner, 1945), kurā viņa tēloja kopā ar Šarlu Buajē (Charles Boyer) – tā gan netiek uzskatīta par īpaši veiksmīgu. Tomēr L. Bekolas karjera uzplauka, pateicoties kopdarbam ar H. Bogartu filmās, kas iekļaujas tolaik Holivudā populārajā film noir strāvojumā. Veiksmīga bija filma ar sarežģītu detektīvintrigu “Dziļais miegs” (The Deep Sleep, režisors H. Hokss, 1946) un “Tumšā pāreja” (Dark Passage, režisors Delmers Deiviss, Delmer Davess, 1947), kas ir viena no formas ziņā savdabīgākajām Holivudas 40. gadu filmām – tajā izmantots subjektīvās kameras efekts. L. Bekola un H. Bogarts kopā spēlējuši četrās filmās, pēdējā – “Kīlargo” (Key Largo, režisors Džons Hjūstons, John Huston, 1948).

Abi aktieri kļuva ne tikai par 40. gadu Holivudas efektīgāko pāri uz ekrāna, bet arī dzīvē. Viņi apprecējās 21.05.1945. un bija precējušies līdz pat H. Bogarta nāvei 1957. gadā. Viņu laulībā dzimis dēls Stīvens Hamfrijs Bogarts (Stephen Humphrey Bogart) un meita Leslija Hovarda Bogarta (Leslie Howard Bogart). L. Bekolai ir arī dēls Sems Robardss (Sem Robards), kas dzimis viņas otrajā laulībā ar aktieri Džeisonu Robardsu (Jason Robards).

Kaut arī L. Bekola tiek uzskatīta par vienu no film noir izcilākajām aktrisēm, viņa spēlējusi lomas arī citu žanru filmās, piemēram, vēsturiskajā drāmā “Spožās lapas” (Bright Leaf, režisors Maikls Kērtizs, Michael Curtiz, 1950), muzikālajā drāmā “Jauns vīrietis ar tauri” (Young Man with a Horn, režisors M. Kērtizs, 1950). Par vienu no L. Bekolas karjeras virsotnēm tiek uzskatīta loma muzikālajā komēdijā “Kā apprecēt miljonāru” (How to Marry a Millionaire, režisors Žans Negulesko, Jean Negulesco, 1953), kurā viņa spēlēja kopā ar Merilinu Monro (Marilyn Monroe), sekoja komēdija “Sievietes pasaule” (Woman's World, režisors Ž. Negulesko, 1954), kam neizdevās atkārtot “Kā apprecēt miljonāru” panākumus. Arī 50. gadu izskaņā L. Bekola filmējās vairākās Ž. Negulesko filmās – melodrāmā “Mīlestības dāvana” (The Gift of Love, 1958) un piedzīvojumu filmā “Ziemeļrietumu robeža” (North West Frontier, 1959).

L. Bekola vairākkārt strādājusi ar režisoru Vinsentu Minelli (Vincente Minnelli) – drāmā “Zirnekļtīkls” (The Cobweb, 1955), kuras darbība norisinās psihiatriskajā klīnikā, un kurā viņas varone ir ārste, piedzīvojumu filmā “Asins aleja” (Blood Alley, 1955), kā arī filmā “Modes dizainere” (Designing Woman, 1957). Par vienu no izcilākajām L. Bekolas 50. gadu lomām tiek uzskatīts viņas darbs melodrāmā “Rakstīts vējā” (Written on the Wind, režisors Daglass Sērks, Douglas Sirk, 1956).

60.–70. gados L. Bekolas kinokarjera apsīka, taču aktrise intensīvi strādāja teātrī. Par darbu teātrī viņa vairākkārt ieguvusi Tonija balvas (Tony Award), piemēram, par lomām izrādēs “Aplausi” (Applause, 1970), “Gada sieviete” (Woman of the Year, 1981).

Būtiskākās L. Bekolas kinolomas 60. gados ir komēdijā “Sekss un vientuļa meitene” (Sex and the Single Girl, režisors Ričards Kvine, Richard Quine, 1964), “Hārpers” (Harper, režisors Džeks Smigts, Jack Smight, 1966), “Slepkavība austrumu ekspresī” (Murder on the Orient Express, režisors Sidnijs Lumets, Sidney Lumet, 1974) un vesternā “Šāvējs” (The Shootist, režisors Dons Sīgels, Don Siegel, 1976), kas kļuva par vesternu zvaigznes Džona Veina (John Wayne) pēdējo filmu.

80. gados L. Bekola filmējās trillerī “Fans” (The Fan, režisors Eduards Bianči, Edward Bianchi, 1981), kurā spēlē apsēsta pielūdzēja vajātu zvaigzni. Viņa vairākkārt strādājusi kopā ar režisoru Robertu Oltmenu (Robert Altman) – komēdijā H.E.A.L.T.H (1982) un komēdijā par modes pasauli “Gatavs valkāšanai” (Prêt-à-Porter, 1994).

L. Bekola nospēlējusi nelielas lomas detektīvā “Tikšanās ar nāvi” (Appointment with Death, režisors Maikls Vinners, Michael Winner, 1988), šausmu filmā “Mizerija” (Misery, režisors Robs Reiners, Rob Reiner, 1990) un citās.

Mūža nogalē L. Bekola nospēlēja nelielas, bet būtiskas lomas izcilu režisoru filmās – dāņu režisora Larsa fon Trīra (Lars von Trier) eksperimentālajā filmā “Dogvila” (Dogville, 2003), provokatīvajā drāmā “Piedzimšana” (Birth, 2004, režisors Džonatans Gleizers, Jonathan Glazer) – abās šajās filmās viņas partnere bija Nikola Kidmena (Nicole Kidman). Viena no L. Bekolas pēdējām lomām bija filmā “Pavadonis” (The Walker, režisors Pols Šrēders, Paul Schrader, 2007).

L. Bekola ir vairāku grāmatu autore – “Lorēna Bekola saviem vārdiem” (Lauren Bacall By Myself, 1978), tās papildinātā versija “Saviem vārdiem un vēl” (By Myself and Then Some) nāca klajā 2005. gadā, kā arī “Tagad” (Now, 1994).

1997. gadā L. Bekola saņēma Zelta Globusu (Golden Globe) un tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvai “Oskars” (Oscar) kā labākā otrā plāna aktrise par lomu filmā “Spogulim ir divas sejas” (The Mirror Has Two Faces, režisore Barbra Streizande, Barbra Streisand, 1996). 2009. gadā L. Bekola tika apbalvota ar balvu “Oskars”, atzīmējot viņas nozīmīgo devumu Holivudas Zelta laikmeta filmās.