Visus četrus galējos punktus dabā simboliski fiksē akmens zīmes – skulpturāla grupa “Latvija saules zīmē”, kuru tēlnieks Vilnis Titāns izveidoja 1998. gadā Latvijas neatkarības proklamēšanas 80. gadadienai. Galējo punktu simbolisko zīmju novietojumu rietumos un austrumos raksturo ģeogrāfiskais austrumu garums – grādos izteikts attālums no Grinvičas jeb 0^o meridiāna. Ziemeļos un dienvidos galējo punktu novietojumu raksturo ģeogrāfiskais ziemeļu platums – grādos izteikts attālums no ekvatora jeb 0^o paralēles. To novietojums attiecīgi ir: R – 20^o58` austrumu garums, A – 28<sup>o</sup>14` austrumu garums, Z – 58^o05` ziemeļu platums, D – 55<sup>o</sup>40` ziemeļu platums.

Tuvākais attālums starp rietumu un austrumu tālāko punktu pieminekļiem ir 7^o44` jeb 441 km. Tuvākais attālums starp punktiem ir gaisa līnija, kas vietām šķērso Ziemeļlietuvas teritoriju. Tuvākais attālums starp ziemeļu un dienvidu tālāko punktu akmens zīmēm ir 2<sup>o</sup>35` jeb 280,7 km. Latvijas galējo punktu pieminekļiem ir simboliska nozīme. To novietojums dažādu iemeslu dēļ nesakrīt ar faktiskajiem Latvijas sauszemes tālākajiem punktiem.

Tālākā Latvijas rietumu punkta zīmes ģeogrāfiskās koordinātas 1992. gadā Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) ir 20^o58`43,555“ austrumu garuma un 56<sup>o</sup>22`37,838“ ziemeļu platuma jeb x(N): 252162,34 un y(E): 313435,57 taisnleņķa koordinātu sistēmā. To simboliski iezīmē akmens zīme “Zaļais stars”, kas atrodas Nīcas pagastā Bernātos, Baltijas jūras krasta tuvumā. Piemineklis atrodas Piejūras zemienē, Bārtavas līdzenumā, aptuveni 10 m virs jūras līmeņa. Zīme izvietota kāpu zonā, nelielā klajumā priežu mežā, 280 m rietumos–dienvidrietumos no akmens pieminekļa Jānim Čakstem, kurā iegravēts vēlējums Latvijai: “Šeit ir jābūt kūrortam”. Faktiski Latvijas sauszemes galējā rietumu punkta novietojums ir nepastāvīgs, jo Latvija rietumos robežojas ar Baltijas jūru, kur sauszemes un jūras robeža ir ļoti mainīga. Atkarībā no jūras krasta procesu dinamikas (krasta erozijas vai sanešu akumulācijas pēc stiprākajām vētrām) mainās tālākā rietumu punkta novietojums. 200 m uz rietumiem no simboliskās zīmes atrodas t. s. Bernātu zemesraga Baltijas jūras erozijas stāvkrasts un vēl 20–30 m plata pludmale. 180 m ziemeļrietumos no akmens zīmes, pludmales (jūrmalas) joslā, atrodas arī Veckrūmu mājas. Par vistālāko rietumos var uzskatīt Baltijas jūras stāvkrastu viegli izliektajā Bernātu zemesragā, aptuveni 4,3 km garā posmā no Veckrūmu mājām ziemeļos līdz Jūrmaļkroga mājām dienvidos. Attālums no akmens zīmes “Zaļais stars” meridiāna līdz stāvkrastam visā minētā posma garumā mainās no 200 līdz 420 m un ietver joslu, ko aizņem krastam paralēlu kāpu vaļņu un lineāru ieplaku mija, bet pludmales platums vietām sasniedz 50–60 m. Uz akmens zīmes meridiāna (20^o58`43“ austrumu garuma) vai rietumos no tā atrodas arī vairākas viensētas un dažas atpūtas un brīvdienu mājas. Šobrīd tālākā sauszemes rietumu punkta koordinātas sasniedz 20<sup>o</sup>58`16 austrumu garuma un ziemeļu platums ir 56^o21`06“, bet taisnleņķa koordinātas x(N): 24934,02; y(E): 312848,45 (Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras karšu pārlūks, 2017. gads).

Latvijas tālāko austrumu punktu simboliski iezīmē akmens zīme “Austras koks”. Tas atrodas Pasienes pagasta teritorijā starp Kalnačovu un Meikšāniem, pie Šķaunes – Pasienes ceļa krustojuma ar atzarojumu uz Draudzības kurgānu, 250 m dienvidos–dienvidrietumos no Meikšānu kapiem. Tā koordinātas ir 56^o10`29“ ziemeļu platuma un 28<sup>o</sup>05`39“ austrumu garuma. Akmens zīme ģeogrāfiski ir novietota Latgales augstienes austrumu malā, apmēram 145 m virs jūras līmeņa, pie augstienes nogāzes un robežas ar Mudavas zemieni. Tā atrodas morfoloģiski izteiksmīgā, ainavā labi redzamā ledāja malas veidojumu joslā, ko dēvē par Šķaunes valni. Faktiskais galējais Latvijas austrumu punkts atrodas 14,73 km ziemeļaustrumos no simboliskās zīmes, Pasienes pagastā pie Krievijas robežas, starp Sapatņiem un Konovalovu. Tas izvietojies vienā no pēdējā apledojuma galamorēnām 165 m virs jūras līmeņa. Tālākā punkta koordinātas (LKS-92) ir 56^o16`43,121“ ziemeļu platuma un 28<sup>o</sup>14`29,043“ austrumu garuma jeb x(N): 245180,78, y(E): 762528,44. Attālums starp Latvijas faktiskajiem tālākajiem rietumu un austrumu punktiem ir 449,7 km.

Latvijas galējais ziemeļu punkts atrodas Vidzemes ziemeļos, pie Igaunijas robežas. To simboliski iezīmē akmens zīme “Baltās naktis”. Akmenī iegravētas šī punkta koordinātas: 58^o05` ziemeļu platums un 25<sup>o</sup>12` austrumu garums. Vietas augstums ir 70 m virs jūras līmeņa. Punkts izvietojies Ziemeļvidzemes zemienē, Burtnieka līdzenumā, kurā raksturīgo viļņoto reljefu veido drumlinu un ieplaku mija. Faktiskais tālākais Latvijas ziemeļu punkts atrodas 920 m ziemeļaustrumos no akmens zīmes, Ipiķu pagasta ziemeļos pie Igaunijas robežas. Punkts izvietojies drumlina ziemeļu nogāzes piekājē, meža izcirtumā, tikai 180 m no Meizakilas (Muižciema) Igaunijā. Tā koordinātas ir 58^o05`08,004“ ziemeļu platuma un 25<sup>o</sup>11`57,97“ austrumu garuma.

Galējais dienvidu punkts – akmens zīme “Saules puķe” – atrodas dienvidos no Daugavpils pie Lietuvas robežas, Demenes pagasta dienvidos, apmēram 700 m uz austrumiem no Skirnas subglaciālās iegultnes ezera. Tā koordinātas ir 55^o40` ziemeļu platuma un 26<sup>o</sup>35` austrumu garuma (LKS-92 55^o40`31,537“ ziemeļu platuma un 26<sup>o</sup>34`57,883” austrumu garuma; x=172980,29 un y=662407,54). Faktiskais tālākais valsts dienvidu punkts atrodas apmēram 900 m uz austrumiem no akmens pieminekļa un Demenes robežkontroles punkta. Tā koordinātas (LKS-92) ir 55^o40`28,944“ ziemeļu platuma un 26<sup>o</sup>35`51,123” austrumu garuma. Gan “Saules puķe”, gan arī faktiskais tālākais dienvidu punkts ir izvietoti Augšzemes augstienē, Skrudalienas paugurainē. Akmens piemineklis atrodas morēnas paugurgrēdā 155 m virs jūras līmeņa, bet faktiskais tālākais dienvidu punkts atrodas robežgrāvja vidū, lineārā ziemeļrietumu–dienvidaustrumu virzienā orientētā pazeminājumā mežā, starp morēnas paugurgrēdām 144 m virs jūras līmeņa. Attālums starp Latvijas faktiskajiem tālākajiem ziemeļu un dienvidu punktiem ir 281,6 km. 

 Latvija sauszemes robežas galējie punkti

Autors Aivars Markots.