Nozares vēsturiskā attīstība
tūrisms, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi Latvijā
Saistītie šķirkļi
Tūristi fotografējas ar goda sardzi pie Brīvības pieminekļa. 2011. gads.
Satura rādītājs
Līdz 1918. gadam
Tūrisma attīstība sākās, veidojieties pirmajiem kūrortiem Bārbelē, Baldonē, Ķemeros, Aglonā, Liepājā, Ogrē. Tos apsaimniekoja bagāti cilvēki, izmantojot dabas resursus, kā sērūdeņus, dubļu vannas, priežu meža svaigo gaisu. Veselības kūrortu attīstību sekmēja dzelzceļa Rīga–Sanktpēterburga un Rīga‒Maskava attīstība. 1818. gadā Slokas iedzīvotāji pirmās pansijas atvēra Ķemeros. 1838. gadā Ķemeros tika pabeigta pirmā valsts peldiestāde. 1897. gadā Ķemeros ierīkotas pirmās peldu vannas.
1870. gadā Liepājā atklāja “Nikolaja siltā jūras ūdens vannu iestādi”. Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči (Paul Max Bertschy) aktīvi iesaistījās Liepājas kūrorta un Jūrmalas parka veidošanā. Kūrmājas prospekta noslēgums peldsezonas laikā pārvērtās par sabiedriskās dzīves centru, tādēļ radās nepieciešamība rīkot kultūras pasākumus lielākam cilvēku skaitam. Liepājas jūrmalas parka un liedaga tuvumā 1875. gadā atvēra P. M. Berči projektēto kūrmāju (sanatoriju) ar deju, teātru izrāžu un koncertu zāli 500 skatītāju vietām, biljarda istabu un lasītavu. Liepāja bija izveidojusies par populāru kūrortpilsētu, tā bija iecienīta veselības uzlabošanas vieta Eiropas un Krievijas aristokrātu aprindās. Sanatorija darbojās līdz 1994. gadam.
1918.–1940. gads
20. gs. 20.‒40. gados notika aktīva tūrisma nozares veicināšana, akcentējot savas dzimtās zemes apceļošanu. 1924. gadā izveidota Latvijas tūristu biedrība, nedaudz vēlāk veidojās vēl vairākas citas biedrības (piemēram, Rīgas Starptautiskā ekskursiju biedrība), reģionālās biedrības. 1928. gadā izdotais “Vadonis pa Latvijas kūrortiem” rakstīja, ka Rīgas jūrmala piesaista ap 100 000 personu, no tiem 25 000 ārzemju viesu. Rīgas jūrmalā bija peldu nodoklis, kura likme bija atšķirīga vietējiem un ārvalstu viesiem. Atpūtniekiem tika piedāvātas gan viesnīcas, sanatorijas, pansijas un mēbelētas vasarnīcas īrei.
Atpūtnieki Majoru pludmalē. 1921. gads.
Šajā laikā pastāvēja kūrorti Ķemeros, Liepājā (dzintarjūras kūrorts), Ventspilī, Baldonē, Ogrē (gaisa un ziedu kūrorts), Koknesē, Kandavā, Siguldā, Krimuldā, Turaidā, Daugavpilī (“Poguļanka”), Vidzemes jūrmalas peldvietās (Vecāķos, Neibādē, Pabažos). Liepājas kūrortā atpūtās ievērojams skaits iebraucēju no Vācijas, Dānijas, Anglijas, Somijas un pat no Amerikas. Ķemeros restorāns “Jautrais ods” uzņēma viesus, piedāvājot izsmalcinātas maltītes.
20. un 30. gados tūrisms strauji attīstījās, tika iekļauts valsts pārvaldē, 1931. gadā Iekšlietu ministrijā izveidojot Tūrisma biroju.
1930. gadā Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības īpašumā Siguldā nolēma iekārtot pirmo ekskursantu namu Latvijā. Kopumā Latvijā 1930. gadā tika uzņemti 83233 ārzemju tūristi; kaimiņos Igaunijā ‒ 106 478. Igaunijas ārzemju tūristu skaitā 70 % bija no Latvijas. Viesnīcā “Hotel de Rome” darbojās restorāns “Otto Schwartz”. Tajā varēja baudīt izsmalcinātu Eiropas virtuvi, īpaši franču. Restorāns bija vienīgā vieta Rīgā, kur varēja nobaudīt austeres.
Viesnīcas "Hotel de Rome" restorāna "Otto Schwartz" viena no zālēm. Rīga, 1934. gads.
1935. gadā notika Pirmā tūrisma propagandas izstāde “Apceļo dzimto zemi”.
1939. gadā Sabiedrisko lietu ministrijā tika izveidota Tūrisma nodaļa, kuras darbības shēma bija samērā līdzīga mūsdienām. Ārzemniekus uzņēma valsts ceļojumu transporta birojs “Celtrans”.
1935. gadā bija 2754 uzņēmumi, kas viesu uzņemšanas nozarē nodarbināja 7654 cilvēkus. No tiem 1295 uzņēmumi bija viesnīcas vai līdzīgi uzņēmumi, kas nodarbināja 2377 cilvēkus.
1939. gadā valstī bija reģistrētas 528 tūristu mītnes. Liela nozīme tika pievērsta jauniešu ceļošanai, tika strādāts pie lētām naktsmītnēm, ekskursiju maršrutiem, lai tie būtu pieejami plašai jaunatnes daļai. Darbojās Valsts dzelzceļa tūrisma birojs.
1940.–1991. gads
1940. gadā līdz ar okupāciju Latvija nokļuva Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā. Tas pilnībā izmainīja arī tūrisma nozari, īpaši ienākošo un izejošo ārvalstu tūrisma sistēmu. Mainījās tūrisma pārvaldība un organizācija, notika centralizācija; tika izveidotas specializētas tūrisma iestādes: Latvijas Republikāniskā tūrisma un ekskursiju padome (1946), PSRS Vissavienības akciju sabiedrība “Inturist” un Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības Centrālās komitejas Starptautiskais jaunatnes tūrisma birojs “Sputņiks”, Republikāniskā Arodbiedrību padome. 1947. gadā iekārtoja tūristu mītnes Rīgā, Jūrmalā un Liepājā.
Padomju okupācijas periodā liels akcents tika likts uz kolektīvu darba audzināšanu, ideoloģijas propagandu, arī uz sporta tūrismu. 1953. gadā notika pirmās republikas mēroga tūrisma sacensības – republikas pirmā tūrisma masu stafete Abavas senlejā.
Rīgā tika piedāvātas tematiskās ekskursijas “Pieminekļi revolucionāriem”, “Rīga ‒ Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) galvaspilsēta” u. c. Ārpus Rīgas tika piedāvātas ekskursijas uz Ķemeriem, Siguldu un Koknesi. No 1953. gada Rīga bija iekļauta Vissavienības tūrisma maršrutā nr. 20 pa Baltijas republikām. 1955. gadā darbu sāka Siguldas tūristu bāze, 1957. gadā tūristu bāze “Strēlnieki” Rīgas rajonā, 1958. gadā Kandavā, un 1973. gadā tika izveidotas divas tūristu bāzes Latgalē: Ezerniekos un Sauleskalnā.
50. gadu vidū kļuva populāras ekskursijas uz ražošanas objektiem, 1955. gadā bija plānotas 450 ekskursijas 11 250 dalībniekiem.
Padomju okupācijas periodā vieni no pazīstamākajiem un izsmalcinātākajiem restorāniem bija “Astorija”, “Rīga”, “Jūrmala”, “Tūrists”, “Rīdzene”. Jūrmalā ‒ restorāns “Lido” un “Jūras pērle”.
Restorāns “Jūras pērle”. Jūrmala, 1979. gads.
1971. gadā Kronvalda parkā tika atvērts Piena restorāns, kas vēlāk pārtapa par iecienītu kafejnīcu “Ainava”. Restorānā, ja tajā izdevās tikt iekšā (rezervēt vietu vai izstāvēt rindu), varēja baudīt ne tikai ēdienus un dzērienus, bet arī dzīvo mūziku, dejas.
1987. gadā Gunārs Ķirsons nodibināja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu “Lido”, kas attīstījās par ēdināšanas un restorānu tīklu, piedāvājot plašu ēdienkarti, atklātas virtuves principu un jaunu pieredzi uzņēmējdarbībā. 25 gadu laikā uzņēmums ir attīstījies un paplašinājis savu darbību, atverot restorānus Berlīnē un Tallinā.
Pašreizējais attīstības stāvoklis
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā ievērojami mainījās tūrisma un atpūtas nozares attīstība. Sākās darbs brīvā tirgus un konkurences apstākļos. Pieauga pakalpojumu piedāvājums, daudzveidība un sākās cīņa par maksātspējīgu klientu. Otras būtiskākās izmaiņas bija ceļošanas un pārvietošanās brīvība pasaules telpā.
1991. gadā Ministru padomes Ārējo sakaru departamentā izveidoja Tūrisma nodaļu ārzemju tūrisma koordinēšanai un vadīšanai, 1992. gadā Satiksmes ministrija izveidoja Tūrisma departamentu ar mērķi veidot tūrismu kā tautsaimniecības nozari ar tam atbilstošu politiku. 1993.‒2003. gadā tūrisma nozare bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā. 90. gadu beigās tika veidotas pirmās izglītības programmas tūrisma nozarē, 1994. gadā izveidoti pirmie tūrisma informācijas centri (Kuldīgā, Jūrmalā, Salacgrīvā, Limbažos, Tukumā).
1997. gadā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas tūrisma attīstības koncepciju, kurā izvirzīti šādi mērķi: noteikt tūrisma valsts politikas vispārējos ilglaicīgos mērķus un pamatprincipus, likt pamatus mehānismam valsts un pašvaldību iestāžu, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju saskaņotai rīcībai tūrisma attīstības interesēs, noteikt darāmos darbus nozarē līdz 2000. gadam. Tūrisma attīstības vīzija bija Latvija kā Eiropā un pasaulē pazīstams, viesmīlīgs, drošs un viegli sasniedzams ceļojumu galamērķis ar savdabīgu pozitīvu tēlu, kas balstās uz labi saglabātu un uzturētu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu.
90. gadu sākumā izveidojās daudz tūrisma uzņēmumu, jo bija nepieciešams vīzu noformēšanas pakalpojums, vīzu ielūgumi, transporta biļešu iegāde, viesnīcu rezervācija. Sāka attīstīties viesnīcu nozare. Kopš 1997. gada Latvija iesaistījusies Eiropas “Zilo karogu” ekosertifikāta kustībā, kas apliecina pludmales atbilstību augstiem kvalitātes standartiem.
1994. gadā tika atklāts viens no pirmajiem gardēžu restorāniem “Vincents”. Tā šefpavārs līdz 2017. gadam bija Mārtiņš Rītiņš. Restorāns ir iecienīts gan pašmāju, gan ārvalstu viesu, prominenču vidū. M. Rītiņš bija viens no pirmajiem, kas Latvijā aizsāka kustību “Slow Food”, virtuvē pēc iespējas vairāk izmantojot pašmāju un bioloģiski audzētus produktus.
2001. gadā tika izstrādāts nozares attīstībai nozīmīgs dokuments ‒ Latvijas Tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.‒2010. gadam (tā netika īstenota finanšu resursu nepietiekamības dēļ). Šajā programmā tika noteiktas perspektīvās tūrisma teritorijas Latvijā. 2002. gadā izveidots pirmais oficiālais tūrisma sauklis (“Latvija ‒ zeme, kas dzied”), 2010. gadā Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra izveidoja jaunu Latvijas tūrisma saukli “Izbaudi Latviju nesteidzoties!”. Šis sauklis ir starptautiski pamanīts un novērtēts. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 2017. gadā sāka sarunas par saukļa maiņu uz “Magnētiskā Latvija”. Valdību ministri izveidoja Latvijas, Igaunijas, Lietuvas kopīgu tūrisma komiteju, lai sadarbotos tūrisma nozares attīstībā starptautiskajā tirgū.
2003. gadā tūrisma nozare tika nodota Ekonomikas ministrijas pārziņā. 2004. gadā ar grozījumiem 2005. gadā izstrādātas Latvijas tūrisma attīstības vadlīnijas 2004.‒2008. gadam, kaut nacionālā programma vēl nebija ieviesta.
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bija nozīmīgs pagrieziena punkts tūrisma nozares eksportā ‒ starptautiskajai lidostai “Rīga” tika piesaistītas jaunas aviokompānijas un Rīgai ‒ ārvalstu viesi. Latvijas iedzīvotājiem kļuva vienkāršāk ceļot uz ārvalstu galamērķiem.
2005.‒2012. gadā Latvija bija pilntiesīga Apvienoto Nāciju (United Nations) Pasaules tūrisma organizācijas (World Tourism Organization) biedre. Izvērtējot dalības maksas attiecību pret ieguvumiem, 2013. gadā darbība starptautiskajā organizācijā tika apturēta.
Aktīvi darbojas reģionālās tūrisma asociācijas. Gandrīz katra vietējā pašvaldība tūrisma attīstību redz kā savu prioritāti. Reģionos, vietējās pašvaldībās un cita veida sadarbības teritorijās ir izstrādāti dažādi tūrisma plānošanas dokumenti, kurus pakāpeniski ievieš. Viens no pirmajiem ir 2012. gadā vietējo pašvaldību un tūrisma uzņēmumu Gaujas Nacionālajā parkā izveidotais Gaujas Nacionālā parka klasteris ar mērķi palielināt tūrisma eksportu šajā reģionā.
2013. gadā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.‒2020. gadam. Tajās kā prioritāri attīstāmi izcelti šādi tūrisma veidi: darījumu un pasākumu tūrisms, veselības tūrisms, dabas tūrisms un kultūras tūrisms, radošās industrijas (kultūras mantojums, dizains, arhitektūra, muzeji, filmu industrija, mūzika u. c.).
Lai strādātu ar ārvalstu tirgiem, īpaši tālajiem (Ķīnu, Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Indiju), Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) kopš 2006. gada rīko tūrisma profesionāļu forumu Baltic Connecting.
Lai sekmētu vietējā tūrisma attīstību, TAVA 2013. gadā rīkoja kampaņu “Atklāj Latviju no jauna”, kas tiek turpināta katru gadu, ceļotājiem piedāvājot iepazīt jaunas apmeklējuma vietas Latvijā.
Tūrisma nozarē nozīmīga ir arī Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde, kas veido infrastruktūru (kāpnes, laipas, skatu torņus, nojumes u. c.) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Atpūtai Latvijas valsts mežos uzņēmums “Latvijas Valsts meži” izstrādājis zīmolu “Mammadaba” (populārākais šī zīmola apskates objekts, īpaši ģimenēm ar bērniem, ir Tērvetes dabas parks).
Starptautiskā mērogā pieprasīts ir tumšā tūrisma piedāvājums Latvijā, īpaši Liepājas karostas cietuma pakalpojumi, Stūra mājas stāsts un ekspozīcija, kā arī Līgatnes padomju bunkurs u. c. Unikāls ir vēja gaisa tunelis “Aerodium” Siguldas novadā.
Viens no galvenajiem tūrisma apskates objektiem ārpus galvaspilsētas ir Rundāles pils (2016. gadā Rundāles pils muzejā bijuši 242 998 apmeklētāji).
Jūrmalas pludmale. 2014. gads.
Ēdināšanas kompānijas a/s “Lido” ēdināšanas vietas atklāšanas pasākums tirdzniecības centrā “Apelsīns”. 2016. gads.
“Latvijas Valsts mežu” dabas parks. Tērvete, 2015. gads.
Nozares īpatsvars valsts tautsaimniecībā
Tūrisma nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā audzis no 2,6 % 2004. gadā līdz 4,3 % 2014. gadā. Pēc 2008. gada, kad tika panākta izaugsme 4,2 %, pēckrīzes periodā 2009., 2010. gadā tūrisma nozares kopējais īpatsvars pievienotajā vērtībā nokritās līdz 3,1 %.
Ārvalstu robežšķērsotāju skaits Latvijā 1996.‒2015. gadā pieaudzis četras reizes: no 1,7 miljoniem līdz 6,8 miljoniem. Izņemot 2009. un 2010. gadu, ir bijusi pakāpeniska izaugsme. Liela nozīme ir starptautiskās lidostas “Rīga” attīstībai, kura palielinājusi apkalpoto pasažieru skaitu no 1,06 miljoniem 2004. gadā līdz 5,4 miljoniem 2016. gadā.
Tūristu skaits, kuri iebraukuši Latvijā, izmantojot tūrisma kompāniju pakalpojumus, 2015. gadā bijis 133718, kas vēl nav sasniedzis pirms krīzes periodu. Ievērojami lielāks ir to tūristu skaits, kas, izmantojot tūrisma kompāniju pakalpojumus, no Latvijas izbraukuši: 2015. gadā 348159 cilvēki.
2016. gadā Latvijā bija 607 viesnīcas un tām pielīdzināmas mītnes (2006. gadā bija 393), kas nodrošināja 37453 gultas vietas. Viesnīcu reģionālais sadalījums 2016. gadā: 25,4 % Pierīgas reģionā, 19,6 % Rīgas reģionā, 19,8 % Kurzemes reģionā, 17,5 % Vidzemes reģionā, 9 % Zemgalē un 8,7 % Latgales reģionā. 2010.–2016. gadā lielākais viesnīcu vai tām pielīdzināmo mītņu pieaugums ir bijis Kurzemes reģionā (+6), bet lielākais samazinājums Pierīgas reģionā (-27). Dalīšanās ekonomikas ienākšana Latvijā atstāj ietekmi uz viesnīcu un tām pielīdzināmo mītņu skaita samazināšanos.
Lauku tūrisma mītnēs apkalpoto cilvēku skaits bijis ar krasu kritumu. 2007. gadā lauku tūrisma mītnēs pavisam tika apkalpoti 156 069 cilvēki (no tiem 12965 ārvalstu tūristi), bet 2015. gadā apkalpoto cilvēku skaits sarucis līdz 57 319 (no tiem 6991 ārvalstu tūrists). Viena ārvalstu ceļotāja vidējie izdevumi dienā auguši no 31 eiro 1996. gadā līdz 78 eiro 2015. gadā.
Svarīgākie attīstības virzieni
Kopš 2010. gada Rīgā tiek rīkota restorānu nedēļa, kuras laikā apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja pa 15 vai 20 eiro nobaudīt īpaši sagatavotus šefpavāru trīs kārtu ēdienkartes piedāvājumus, izceļot sezonalitāti un Latvijai raksturīgos produktus. Pēc veiksmīgas Rīgas pieredzes 2016. gadā pirmā restorānu nedēļa notika Siguldā. Tā ietvēra restorānus Siguldā un tuvējā apkārtnē. Restorānu nedēļas mērķis ir piesaistīt cilvēkus, iedrošināt atnākt uz restorānu, lai atgrieztos vēl. Restorānu nedēļa tiek organizēta divas reizes gadā ‒ pavasarī un rudenī (Rīgas restorānu nedēļas apmeklētāju skaits 2016. gada pavasarī ‒ 8642, rudenī ‒ 12426).
Nozīmīgākie nozares sasniegumi, uzņēmumi un personas
Tūrisma nozares attīstībā no tās pirmsākumiem nozīmīgu darbu ieguldījusi Aira Andriksone (valsts pārvaldē) un Asnāte Ziemele (lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izveidē). Juris Smaļinskis veicis nozīmīgu darbu dabas un aktīvā tūrisma veicināšanā. Ilgus gadus tūrisma politikas ieviešanā strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Gundega Zeltiņa izveidoja ienākošā tūrisma aģentūru “Latvia Tours”. Vladislavs Korjagins izveidojis uzņēmumu “Baltijas ceļojumu grupa” un paplašinājis tā sniegto pakalpojumu daudzveidību, izveidotas uzņēmuma filiāles Baltijas valstīs. Aivars Mackevičs uztur profesionālu tūrisma nozares informatīvo platformu ‒ tūrisma ziņu portālu “BalticTravelnews.com”. Lielu ieguldījumu tūrisma attīstībā un veicināšanā Latgales reģionā ir devusi Latgales tūrisma asociācijas “Ezerzeme” valdes priekšsēdētāja Līga Kondrāte; Kurzemes reģiona tūrisma piedāvājuma izveidē ‒ Kuldīgas aktīvās atpūtas centra direktors Artis Gustovskis.
Vieni no nozīmīgākajiem un ilgāk pastāvošajiem nozares uzņēmumiem ir “Impro ceļojumi”, “Latvia Tours”, “Jēkaba kazarmas”, TAS “Baltics”, “Lattur”, “Baltijas ceļojumu grupa” (Baltic Travel Group).
1994. gadā Rīgā notika pirmā starptautiskā tūrisma izstāde “Baltrest” (no 2010. gada “Balttour”), kas ir nozīmīgākais tūrisma tirgus Latvijā gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem un potenciālajiem ceļotājiem. Kopš 2003 dažādās nominācijās tiek piešķirta Gada balva tūrismā.
Saistība ar citām jomām un nozarēm
Tūrisma nozare cieši saistīta ar transportu ‒ jo ērtāk, lētāk un biežāk var valstī ierasties, jo ar tūristiem piesātinātāka kļūst valsts. Izmaiņas tūristu plūsmā ienesīs “Rail Baltic” ātrgaitas dzelzceļa līnijas izbūve, kas savienos Latviju ar Varšavu.
Tūrisma un atpūtas nozarē svarīgi ir kultūras un sporta pasākumi, kuri notiek atbilstoši iekārtotās vietās, kā Latgales vēstniecība “Gors”, koncertzāle “Lielais dzintars”, Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālā opera un balets. Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamībā liela nozīme ir pasaulē pazīstamiem Latvijas sportistiem.
Tūrisma nozares pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē arī starptautiska mēroga notikumi: 2000. gadā Rīga uzņēma Eiropas rekonstrukciju un attīstības bankas ikgadējo tikšanos ar 4000 delegātiem. 2006. gadā Rīgā notika 19. Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) samits. 2006. gadā Rīgā notika arī 70. pasaules hokeja čempionāts. 2014. gadā Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta ar 160 dažādiem notikumiem gada laikā un kopējo budžetu 8,1 miljons eiro.
2017. gadā Rīgas‒Gaujas reģions saņēmis Eiropas gastronomijas reģiona titulu ‒ visu gadu Rīgā, Siguldā, Cēsīs un Valmierā tika piedāvātas speciālas ēdienkartes ar saukli “Daba šķīvī”, kā arī rīkoti dažādi ar ēdienu saistīti pasākumi.
Nozīmīgākās profesionālās organizācijas
Tūrisma nozarē ir daudz pašnodarbināto, mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu. Šāda situācija nosaka to, ka nozarē izveidotas daudzas nevalstiskās organizācijas.
1993. gadā nodibināta Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”, kas apvieno aptuveni 330 lauku tūrisma nozares pakalpojumu sniedzējus, radot jaunus nišas produktus, aprakstus par tiem ceļvežu veidā, piedāvā apmācību, lai tiktu celta lauku tūrisma sniegto pakalpojumu kvalitāte. “Lauku ceļotājs” izstrādājis un īsteno kvalitātes vērtēšanas sistēmu, piešķirot taureņus. Papildus ir izstrādāti četri kvalitātes sertifikāti, kas izceļ saimniecības, pakalpojuma sniedzēja specializāciju: latviešu virtuve, latviskais mantojums, zaļais sertifikāts un sudraba ceļasoma.
1991. gadā ar mērķi izveidot kopīgu vadības institūciju, kas koordinētu tūrisma aģentu un tūroperatoru darbību, aizstāvētu to intereses un pārstāvētu Latvijas tūrisma biznesu pasaulē dibināta Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija. Ikgadējs pamanāmākais asociācijas darbs ir starptautiskās tūrisma izstādes “Balttour” organizēšana.
1993. gadā dibināta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija. Tās mērķis ir uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. Asociācija Latvijā pārstāv viesnīcu klasifikācijas sistēmu “Hotelstars Union“, piedalās ekosertifikāta viesnīcām “Zaļā atslēga“ žūrijā un kopš 2013. gada veic sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu novērtēšanu saskaņā ar “Brīvs no ĢMO” kritērijiem. Asociācijas dibinātā SIA “Viesnīcu un restorānu centrs” veic sertifikāciju izstrādātajai kvalitātes novērtēšanas sistēmai “Q Latvia“.
Ir izveidotas atsevišķas asociācijas jauniešu naktsmītnēm (Latvijas jaunatnes mītņu asociācija “Apceļo Latviju”) un kempingiem (Latvijas Kempingu asociācija).
2000. gadā dibināta Latvijas Piļu un muižu asociācija. Biedrības mērķi ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, atjaunošana un attīstība, kultūras tūrisma un ar to saistītās infrastruktūras un pakalpojumu attīstības veicināšana, kultūras mantojuma saglabāšanas popularizēšana. 2017. gadā asociācija kļuva par institucionālu biedru Starptautiskajā Pieminekļu un ievērojamu vietu padomē (International Council on Monuments and Sites). Asociācija 2000. gadā sāka akciju “Apceļo Latvijas pilis”.
2008. gadā izveidota Latvijas Kūrortpilsētu asociācija. Asociācijas mērķis ir veicināt kūrortu attīstību un atdzimšanu Latvijā.
Latvijas reģionos ir izveidotas stipras tūrisma nozares sabiedriskās organizācijas: Latgales reģiona tūrisma asociācija “Ezerzeme”, Kurzemes tūrisma asociācija, Vidzemes tūrisma asociācija un Zemgales tūrisma asociācija. Rīgas pilsētā kopš 2009. gada darbojas Rīgas tūrisma attīstības birojs ar izveidotu zīmolu “Live Riga“.
Latvijas Tūrisma informācijas organizāciju asociācija “Lattūrinfo” apvieno tūrisma informācijas centrus.
Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
Populāri plašai sabiedrībai domāti laikraksti un žurnāli tūrisma nozarē Latvijā tiek izdoti periodiski. Kopš 2015. gada četras reizes gadā tiek izdots žurnāls “Ir Brīvdienas”. 2008.‒2010. gadā iznācis žurnāls “Čemodāns”, 2007.‒2009. gadā žurnāls tūrisma profesionāļiem “Tūrisms”.
Kopš 2010. gada asociācija “Lauku ceļotājs” izdod “Lauku Ceļotāja” e-avīzi, kas domāta lauku tūrisma nozares profesionāļiem. Tajā regulāri sniegtas ziņas par jaunāko nozarē un asociācijā, kā arī par iespējām iesaistīties pasākumos, piesaistīt finansējumu caur projektiem.
Multivide
Tūristi fotografējas ar goda sardzi pie Brīvības pieminekļa. 2011. gads.
Atpūtnieki Majoru pludmalē. 1921. gads.
Viesnīcas "Hotel de Rome" restorāna "Otto Schwartz" viena no zālēm. Rīga, 1934. gads.
Valsts Ķemeru viesnīca. 20. gs. 30. gadu otrā puse.
Restorāns “Jūras pērle”. Jūrmala, 1979. gads.
Kafejnīcas-restorāna "Jūras pērle" apmeklētāji. Jūrmala, 1965. gads.
Jūrmalas pludmale. 2014. gads.
Ēdināšanas kompānijas a/s “Lido” ēdināšanas vietas atklāšanas pasākums tirdzniecības centrā “Apelsīns”. 2016. gads.
“Latvijas Valsts mežu” dabas parks. Tērvete, 2015. gads.