Par Vikipēdijas redaktoru var kļūt ikviens, kurš ievēro vietnes noteikumus. Vikipēdijā eksistē pārvaldības mehānismi, kas mazina nekvalitatīvas informācijas apjomu un vietnes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaitu, tomēr Vikipēdija negarantē publicētā satura ticamību. Neskatoties uz trūkumiem, vismaz lielāko valodu versijās ir daudz informatīvu un regulāri atjauninātu šķirkļu. Vikipēdija mūsdienās plaši tiek izmantota kā sākotnējas uzziņas avots par daudzām tēmām.

Nosaukums veidots, kombinējot vārdu “vikivietne” un “enciklopēdija” daļas. Vikivietne ir tīmekļa vietne, kuras lietotājiem ir iespēja pievienot un rediģēt vietnes saturu. Vikivietni var uzturēt, lietotājiem sadarbojoties, kas ir arī Vikipēdijas darbības pamata ideja.

Vikipēdijas līdzdibinātāji ir Džimmijs Veilss (Jimmy Wales) un Lerijs Sangers (Larry Sanger). Vikipēdija ir kopienas projekts un nepieder nevienam, bet tās tehnisko infrastruktūru uztur bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation.

Wikimedia Foundation vēl bez Vikipēdijas uztur arī citus projektus, kurus tāpat veido paši lietotāji. To vidū ir vārdnīca un tēzaurs Wiktionary, ziņu vietne Wikinews un Wikimedia Commons – brīvi izmantojama satura krātuve. Šī organizācija izstrādā arī MediaWiki programmatūru, kura darbina Vikipēdiju un saistītos projektus un kuru bez maksas var izmantot arī no Wikimedia Foundation neatkarīgu tiešsaistes resursu veidotāji.

Wikimedia Foundation finansējumu lielākoties gūst no privātpersonu – it sevišķi Vikipēdijas lietotāju – ziedojumiem. Taču organizācija piesaista arī ziedojumus no institūcijām, kā arī apakšuzņēmuma Wikimedia Enterprise sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Redaktori var veidot gan jaunus šķirkļus, gan mainīt jau esošos, tai skaitā labot kļūdas. Daļai Vikipēdijas dalībnieku var būt īpaša loma, kas nosaka viņu pilnvaru apmēru un nodrošina to, ka enciklopēdiju ir iespējams pārvaldīt un nodrošināt tajā kārtību.

Nozīmīga funkcija pārvaldībā ir administratoriem, kuriem ir tādas tiesības kā dzēst lapas un atjaunot tās, kas jau ir izdzēstas, bloķēt un atbloķēt citu lietotāju kontus, aizsargāt lapas jeb ierobežot noteiktu lapu, tai skaitā šķirkļu, rediģēšanas iespējas, piemēram, lai aizsargātu lapu no vandalisma u. c. Vikipēdijā eksistē arī “birokrāti“, kuriem ir vēl papildu tiesības – tai skaitā iecelt citus lietotājus administratoru, birokrātu vai citā statusā. Administratori un birokrāti savu statusu iegūst kopienas balsojuma rezultātā. Arī lietotājiem, kuri nav administratori un birokrāti, var tikt piešķirtas pilnvaras atsevišķu darbību veikšanai, piemēram, izskatīt un pārbaudīt jaunākos citu redaktoru veiktos labojumus. Nesaskaņas redaktoru starpā tiek risinātas diskutējot un balsošanas ceļā. Eksistē arī arbitrāžas komisijas, kuras var iesaistīt, lai izšķirtu strīdus.

Vikipēdijai ir satura kvalitātes politika. Šķirkļiem ir jābūt rakstītiem no neitrāla skatpunkta un jāatspoguļo visas attiecīgās tēmas nozīmīgās šķautnes. Visam, kas rakstīts Vikipēdijā, ir jābūt pārbaudāmam un ar atsaucēm. Šķirkļi drīkst būt tikai par parādībām, kas ir nozīmīgas, – tas ir, par tām pastāv pietiekami daudz informācijas, kas publicēta ticamos un neatkarīgos avotos. Vikipēdijā nedrīkst veidot šķirkļus par tēmām, kurās autors nevar būt objektīvs, – piemēram, nedrīkst rakstīt par uzņēmumu, kurā pats strādā, par sevi vai cilvēkiem, ar kuriem autoram ir personiskas attiecības. Tas, kā šie noteikumi tiek īstenoti un ievēroti, gan var atšķirties.

Vikipēdija pārstāv tādu zināšanu apkopošanas modeli, kurā nav svarīgi, kas ir konkrētā šķirkļa autors vai autori, – kāda ir viņu izglītība vai ekspertīzes joma. Tā kā ikvienam apgalvojumam ir jābūt pamatotam ar atsauci uz ticamu avotu, iekļauto apgalvojumu ticamībai ir jābūt izsecināmai no izmantotā avota, nevis šķirkļa autora personības. Taču ne visi Vikipēdijā atrodamie apgalvojumi ir ar atsaucēm. Turklāt uzticamas informācijas radīšana prasa ko vairāk nekā tikai atsauču likšanu, – izšķiroša loma ir tam, kā avotos rakstītais tiek izprasts un izmantots. Kombinējot dažādos avotos atrodamo informāciju, ir iespējamas dažādas versijas par noteiktu tēmu. Vikipēdijas saturs atspoguļo vietnes redaktoru vairākuma uzskatu par to, kādi apgalvojumi ir pamatoti un kāda informācija ir ticama, bet šādā veidā radītas zināšanas var nebūt tik pamatotas kā tās, kuras rada konkrētās jomas eksperti. Taču ekspertu, kas gatavi iesaistīties Vikipēdijas rediģēšanā, ir krietni mazāk nekā entuziastu. Tāpēc līdz šim neveiksmīgi ir bijuši eksperimenti veidot līdzīgas kolektīvi rediģējamas tiešsaistes enciklopēdijas, kurās būtu ekspertu pārraudzība. 

Vikipēdijas lielo valodu versijās, kurās ir plaša redaktoru kopiena, esošais modelis ļauj panākt, ka šķirkļu ir daudz, un ievērojama daļa no tiem ir informatīvi un tiek operatīvi atjaunināti. Taču vienlaikus Vikipēdijas dokumentācijā ir uzsvērts, ka “Vikipēdija nevar garantēt šeit atrodamās informācijas pamatotību”. Vikipēdijas lasītājam nav pamata paļauties, ka šajā enciklopēdijā visi apgalvojumi ir patiesi un visas tēmas apskatītas vispusīgi. Šī iemesla dēļ uz Vikipēdiju nevar atsaukties akadēmiskos pētījumos, studiju darbos, mediju ziņās un citviet, kur ir svarīga ticamība un precizitāte. Vikipēdija var noderēt kā atsauču bibliotēka, kur atrast norādes par avotiem saistībā ar konkrēto tēmu, bet katram lietotājam pašam ir atbildība izvērtēt, cik šie avoti ir ticami, un nevar paļauties, ka Vikipēdijā lasāmais konkrētā avota informācijas pārstāsts ir precīzs.

Vikipēdija tika izveidota 2001. gadā, un sākotnēji tā bija tikai angļu valodā. Angļu valodas versija (Wikipedia) ir vislielākā, un 2024. gadā tajā bija 6,8 miljoni šķirkļu. Lietotāju skaits, kas Vikipēdijā angļu valodā veikuši vismaz vienu labojumu mēnesī, 2024. gadā bija ap 116 000.

Vikipēdija latviešu valodā tika izveidota 2003. gadā. 2024. gadā tajā bija vairāk nekā 128 000 šķirkļu, lai gan daļa no tiem ir nepilnīgi. Mēneša laikā vismaz vienu labojumu Vikipēdijā latviešu valodā veikuši aptuveni 230 redaktori. Kopumā Vikipēdijai ir vairāk nekā 300 valodu versijas.

Nozīmīgākais ar Vikipēdiju saistītais cilvēks ir līdzdibinātājs Dž. Veilss, kurš savulaik ieņēma Vikipēdiju uzturošās bezpeļnas organizācijas Wikimedia Foundation priekšsēdētāja amatu, bet šobrīd (2024. gadā) ir emeritētais priekšsēdētājs.

Latvijā kopš 2019. gada darbojas Vikipēdijas atbalsta biedrība, kuras mērķis ir atbalstīt Vikipēdijas, kā arī citu Wikimedia Foundation projektu attīstību. Biedrības vadītāji ir Mārtiņš Bruņenieks, Edgars Košovojs un Edgars Lecis.

Vikipēdija ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē, un no vairuma citu populāro tiešsaistes pakalpojumu to atšķir arī tas, ka Vikipēdija ir nekomerciāla, – par tās lietošanu nav jāmaksā, tajā nav reklāmu, un tā neievāc datus par lietotājiem. Vikipēdijas uzturēšanas izmaksas lielākoties tiek segtas no ziedojumiem.

Vikipēdijas kā uzziņu avota popularitāte noteic to, ka dažādas ieinteresētās puses mēģina Vikipēdijas saturu mainīt tā, lai savu perspektīvu parādītu vēlamā gaismā. Ar šādu motivāciju Vikipēdiju ir rediģējušas dažādu valstu valdības, uzņēmumi un indivīdi. Pret nevēlamiem labojumiem cīnīties palīdz tas, ka labošanas sistēma ir caurskatāma, – katras veiktās izmaiņas ir publiski redzamas, veiktajām izmaiņām nereti seko līdzi pietiekami liels redaktoru loks, un nepieciešamības gadījumā labojumu var atcelt. Vikipēdijas pamatā ir cilvēku kopiena, kuriem Vikipēdija rūp, tādēļ Vikipēdija ir izrādījusies noturīgāka pret dezinformācijas un propagandas izplatīšanos nekā daudzas citas komunikācijas platformas, tai skaitā lielākās komerciālo sociālo mediju vietnes. Vikipēdijas decentralizācija nozīmē, ka ārējiem spēkiem ir grūti kontrolēt tās saturu. Šī iemesla dēļ virknē lielākoties nedemokrātisku valstu piekļuve Vikipēdijai ir bloķēta, un dažās valstīs, piemēram, Krievijā un Ķīnā, tiek veidotas paralēlas Vikipēdijai līdzīgas vietnes, kuru saturs tiek pieskaņots valdības oficiālajai politikai.

Dž. Veilss ir definējis Vikipēdijas ideālistisko mērķi – nodrošināt ikvienam cilvēkam bezmaksas piekļuvi visas cilvēces zināšanu apkopojumam. Vienlaikus pastāv sistēmiski šķēršļi šī mērķa sasniegšanai. Galvenais no tiem ir saistīts ar Vikipēdijas redaktoru iezīmēm, jo šīs enciklopēdijas redaktori šķirkļus veido par to, kas viņus interesē. Absolūtais vairākums Vikipēdijas redaktoru ir vīrieši, kas dzīvo Rietumvalstīs. Līdz ar to zināšanas, kas ir ārpus šo lietotāju interešu, izglītības un pieredzes loka, Vikipēdijā ir pārstāvētas mazāk. Līdz ar to Vikipēdijā tiek ievietots mazāk informācijas par tēmām, kas ir nozīmīgas sociālajām grupām, kurām tipiskais Vikipēdijas redaktors nepieder, kas ir saistītas ar citiem pasaules reģioniem vai aprakstītas valodās, kas vairumam redaktoru nav saprotamas. Nozīmīgs Vikipēdijā apkopoto zināšanu pilnīguma ierobežojums ir saistīts arī ar informācijas pieejamību. Par neseniem notikumiem viegli pieejamas informācijas ir vairāk nekā par vēsturiskiem. Līdz ar to ar senākiem notikumiem saistītas tēmas Vikipēdijā mēdz būt mazāk detalizēti aprakstītas, neskatoties uz to, ka tās ilgtermiņā var būt nozīmīgākas. Daļu no šiem šķēršļiem var mazināt redaktoru loka paplašināšana, iedrošinot Vikipēdijas veidošanā iesaistīties sociāli un ģeogrāfiski pēc iespējas plašākam un daudzveidīgākam cilvēku lokam. Tomēr Vikipēdijas modelis pastāvīgi raisa diskusijas par to, cik lielā mērā un kurās jomās entuziastu kopīgi radītu zināšanu kvalitāte ir salīdzināma ar ekspertu zināšanu kvalitāti.

Atsauce uz Vikipēdiju ir atrodama dažādu autoru dziesmās. Piemērs ir grupas Nick Cave and the Bad Seeds 2013. gadā izdotajā albumā Push the Sky Away iekļautā dziesma We Real Cool. Grupas līderis Niks Keivs (Nick Cave) izteicies, ka viens no albuma dziesmu iedvesmas avotiem ir bijusi Vikipēdijas ierakstu lasīšana, nedomājot, “vai tie ir patiesi vai nē”.

2014. gadā Polijas pilsētā Slubicē tika atklāts Vikipēdijas piemineklis (tēlnieks Mihrans Hakobajans, Միհրան Հակոբյան, Mihran Hakobyan), kas veltīts visiem cilvēkiem, kuri ir veidojuši un papildinājuši šo enciklopēdiju un tādējādi veicinājuši zināšanu pieejamību pasaulē.