Vidējā neolīta dzīvesvieta, apdzīvota arī agrajā bronzas laikmetā.

Ilzes Lozes vadīto arheoloģisko izrakumu laikā 1963. un 1964. gadā apmetnē izpētīta 78 m² liela platība, iegūtas 124 senlietas un 1755 māla trauku fragmenti.

Iztaisnojot Asnupīti, tā meliorācijas gaitā izrakta cauri apmetnei, tādējādi to mehāniski sadalot divās daļās. Asnes I apmetne, kas stipri postīta meliorācijas darbu gaitā, izrokot Zvidzes kanālu, atrodas Asnes kreisā krasta pacēlumā. Asnes II apmetne atrodas Asnupītes labajā krastā uz ziemeļaustrumiem no Asnes I apmetnes.

Kultūrslānī, kas bija veidojies smilšmālā un nebija biezāks par 0,45 m, tika atklātas divu stabu konstrukcijā celtu mājokļu vietas, kuras bija orientētas dienvidaustrumu–ziemeļrietumu virzienā. Starp atradumiem bija māla trauku lauskas, krama un kaula bultu gali, krama kasīkļi, urbji, slānekļa kalti, kaula harpūnas fragments, īleni, kalti, smilšakmens galodas kaula rīku slīpēšanai, kā arī dzintara piekariņi un krelles. Spriežot pēc tā, ka starp dzintara priekšmetiem bija arī pusfabrikāti, var uzskatīt, ka tāpat kā citās Lubāna mitrāja neolīta apmetnēs arī Asnē notikusi dzintara apstrāde. Tas norāda uz iemītnieku iesaisti plašajā Austrumeiropas maiņas sakaru tīklā. Atrastās trauku lauskas pieder vidējā neolīta ķemmes keramikai, taču lielākā skaitā bija vēlā neolīta Aboras tipa porainās masas, kā arī auklas keramika. Agrā bronzas laikmeta Lubānas tipa keramika liecina par apmetnes apdzīvotību arī agrajā bronzas laikmetā.

Izraktā Zvidzes kanāla malas atsegumā kūdras slānī atrasta ķemmes keramika, kas norāda uz apmetnes piederību vidējam neolītam, krama rīks un daži dzīvnieku kauli.