Renda ir sena apdzīvota vieta, Rendas pagasta centrs. Izvietojusies Abavas senlejā, pie Īvandes ietekas Abavā. Ciemu šķērso 1. šķiras valsts autoceļš P120 (Talsi–Stende–Kuldīga), nodrošinot ērtu sasniedzamību. Attālums līdz novada centram Kuldīgai – 26 km, līdz Latvijas galvaspilsētai Rīgai – 130 km.

Datu avots: tautas skaitīšanas dati, Centrālās statistikas portāls.

Renda ir lielākā kompakti apdzīvotā vieta pagastā, kur mūsdienās dzīvo apmēram 1/3 daļa no pagasta iedzīvotājiem. Iedzīvotāju nodarbošanās saistīta ar darbu savās zemnieku saimniecībās, uzņēmumos, tūrisma un apkalpojošā sfērā. Ērtā izvietojuma un satiksmes dēļ vērojama darbaspēka migrācija pa reģionu un uz tuvējām pilsētām.

Rendā ir 105 individuālās un daudzdzīvokļu mājas, sabiedriskās ēkas, sakārtots ielu tīkls, labiekārtota publiskā ārtelpa. Darbojas veikals un kafejnīca. Ciemā ir attīstīta komunālā infrastruktūra, ko apkalpo Kuldīgas novada pašvaldības uzņēmumi “Kuldīgas ūdens” un ”Kuldīgas komunālie pakalpojumi.” Par siltumsaimniecību rūpējas “Kuldīgas siltums”. Ciema teritorijā sakarus nodrošina mobilo sakaru operatoru torņi.

Rendā no 19. gs. vidus bija skola, kurai vairākkārt tika mainīti nosaukumi, bet nelielā audzēkņu skaita dēļ 2017. gadā tā tika likvidēta. Skolēni ar pašvaldības vai sabiedrisko transportu tiek nogādāti mācību iestādēs Kuldīgā. Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas vispārējās pirmsskolas izglītības apvienotās grupas ”Saulstariņš“ (2–6 gadi) no 2023. gada darbojas renovētās telpās Rendas pagasta centrā, ”Podniekos”.

Rendā atrodas pagasta pakalpojumu pārvalde, kultūras nams, brīvdabas estrāde, evaņģēliski luteriskā baznīca, bibliotēka (dibināta 1945. gadā, Kuldīgas galvenās bibliotēkas struktūrvienība), doktorātā atrodas ģimenes ārsta prakses vieta un aptiekas filiāle. Dzīvesvietā iespējams saņemt sociālos pakalpojumus.

Ierīkoti divi bērnu rotaļu laukumi. Notiek koncerti, viesizrādes un gadatirgi. Kopš 2014. gada darbojas senioru deju kopa ”Renda”. Pagasta attīstībai un iedzīvotāju aktīva dzīvesveida veicināšanai, sadarbojoties ar pašvaldību, vietējiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem, 2007. gadā tika izveidota biedrība “Patapa”. 2024. gadā izveidotā biedrība “Zilonis” gādā par dažādiem mūzikas un kultūras pasākumiem. Rendā notiek dziesminieku festivāls “Trubadūrs”.

Vēstures avotos Rendas vārds pirmo reizi minēts 1230. gadā. Mūsdienu apdzīvotā vieta veidojusies Abavas krastā, netālu no Lielrendas (Gross Rönnen) muižas centra. Ciems tika izveidots pēc agrārās reformas, 1933. gadā tam piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. Pēc Otrā pasaules kara, likvidējot pagastus, kļuva par Rendas ciema izpildu komitejas teritoriju.

Padomju okupācijas laikā attīstījās kā kolhoza “Renda” centrālais ciemats. 1990. gadā, atjaunojot pagastus, kļuva par Rendas pagasta administratīvo centru, no 2009. gada – par pagasta centru.

Renda kā sens apdzīvojuma centrs iekļauta dabas parka “Abavas senleja” (dibināts 1957. gadā) vēsturisko kultūrainavu areālā. Dabas parks ir Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija Natura 2000.

Ūdenssportisti pavasara palu laikā iecienījuši Īvandes upītes krāčaino posmu ar ūdenskritumiem. Īvandes upīte dolomīta iežos izgrauzusi ūdenskritumus, no kuriem augstākais ir 2,0 m augsts un 9 m plats (atrodas Rendas centrā), tas ir valsts nozīmes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais objekts.

Rendas evaņģēliski luteriskā baznīca ar žogu un vārtiem ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Celta 1785.–1786. gadā, pārbūvēta 1859. gadā, tornis uzbūvēts 1887. gadā. Altāris pārbūvēts 1939. gadā. Dievkalpojumi baznīcā notika līdz 1970. gada  decembrim, tad baznīca nonāca valsts īpašumā. 20. gs. 70. gados tā tika daļēji izpostīta, 80. gados – izmantota kā koncertzāle. 1989. gadā tika atjaunoti dievkalpojumi un izveidota jauna draudze. Mūsdienās turpinās baznīcas atjaunošanas darbi.

Mācītājmuiža (mācītājmāja) celta 18. un 19. gs. mijā, saglabājušās atsevišķas klasicisma būvdetaļas. Pēc ilgstošas pamestības mūsdienās tiek atjaunota.

Abavas labajā krastā, parka ieskauta, atrodas Lielrendas muižas (Gross Rönnen) pils. Senlejas dienvidu nogāzē saglabājušās terases un kāpnes, kur, iespējams, Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā bijusi vīnaudzētava, ko nopostījuši zviedri. Šeit bijusi hercoga medību pils, kas celta 1639. gadā. Uz tās pamatiem būvēta vecā kungu māja, kas sākotnēji bijusi vienkārša ar dēļiem apšūta koka ēka. Vēlāk tās vietā uzcelta jauna ķieģeļu ēka, kas tika nodedzināta, bet tās vietā tika uzcelta ķīmisko vielu ražošanas fabrika, strādāja viena no lielākajām ādas manufaktūrām un terpentīna ražotne. Ēkas paliekas saglabājušās parkā. Jaunā pils tika uzcelta 19. gs. otrajā pusē uz kādreizējās ķīmiskās fabrikas pamatiem. Tā ir angļu neogotikas stila ēka, kurai 20. gs. 50. gados piebūvēta sānu daļa. Sākotnējā interjeru apdare praktiski nav saglabājusies. Muižas saimniecības ēkas celtas 19. gs. sākumā. Blakus pilij atradās klēts, kalpu māja un žogs ar dekoratīviem vārtiem, aiz kuriem bija stallis ar savdabīgu spārnu konstrukciju. Pie pils 19. gs. otrajā pusē tika veidots regulāra plānojuma parks. No 1922. līdz 2017. gadam pilī atradās skola, mūsdienās – privātīpašums.

Arheoloģijas piemineklis ir Rendas pilskalns, kas atrodas pie Mazupītes. Tas ir neliels kuršu pilskalns ar platību 25x35 m, ar 2 m augstu valni ziemeļrietumu malā.