Kaplavas apmetnē apdzīvotība aizsākusies vēlajā bronzas laikmetā un mazāk intensīvi turpinājusies arī agrajā dzelzs laikmetā. 16. –18. gs. šajā vietā izveidojās ciems jeb sloboda.

Apmetne atrodas Veckaplavā starp divām Daugavā ietekošām upītēm un aizņem ap 3 ha lielu platību. Tā ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū un Daugavas loku dabas parkā. 19. gs. 60. gados Veckaplavā bija 80 iedzīvotāji un 20 dzīvojamās mājas, šobrīd palikušas vien četras saimniecības. 1895. gadā tur uzbūvēja Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīcu. Pēc Otrā pasaules kara 2 km no Kaplavas izveidojās jauns centrs, kas pārņēma Kaplavas vārdu, bet iepriekšējo Kaplavu pārdēvēja par Veckaplavu.

Pēc rakstīto avotu ziņām ciems jeb sloboda šajā vietā izveidojās 16. gs. beigās. 1984. gadā Andreja Vaska vadībā apmetnē izpētīja 260 m² lielu platību. 1,3 m biezajā kultūrslānī izšķirami divi – augšējais jauno laiku un apakšējais vēlā bronzas–agrā dzelzs laikmeta – horizonti. Augšējais vairākslāņu horizonts ar daudzām celtniecības paliekām un atradumiem liecināja par ļoti intensīvu šī rajona apdzīvotību. Izrakumu teritoriju šķērsoja ap 5 m plata ar izdegušiem akmeņiem un dzelzs ieguves sārņiem stiprināta sena ceļa vieta ar celtņu paliekām abās pusēs.

Atradumi (pavisam 120 vienības) – dzelzs naglas, dzinteles, apkalumi, īleni, naži, šķēres, piekaramā atslēga, baltmāla pīpes galviņa ar zaļu glazūru, baltmāla pīpju fragmenti, zābaka apkalums, māla vērpjamās vārpstas skriemelis, kaula ķemme un rūcenis, akmens galodas, tāpat Krievijas, Polijas un Lietuvas monētas, kas attiecas uz 17.–18. gs. Tādi priekšmeti kā, iespējams, tordēta dzelzs spieķadata un slēdzene attiecas uz agrāku laiku. Bez tam atrada vairāk nekā 20 000 ripas keramikas trauku lausku, krāsns podiņu fragmentu un pārtikā izmantotu dzīvnieku kaulus.

Līdz 0,4 m biezajā apakšējā horizontā bija maz atradumu – 80 bezripas gludās un deviņas švīkātās keramikas trauku lauskas. Smilšainajā pamatzemē atklājās arī vairāki celtniecības objekti – iedziļinātas celtnes vai tās daļas vieta, kādas virszemes celtnes smilšmāla klona paliekas, no akmeņiem krauta pavarda vieta. Ar senāko apdzīvotību saistāmi divi akmens ķīļveida cirvji, kātcauruma cirvja fragments, krama kasīklis. Šie atradumi liecina, ka apdzīvotība aizsākusies vēlajā bronzas laikmetā un turpinājusies arī agrajā dzelzs laikmetā, bet nav bijusi sevišķi intensīva.