LAISA žurnāls iznāca no 15.06.1929. līdz 01.01.1939. Žurnāls bija informatīva rakstura izdevums, un tā galvenais mērķis bija informēt LAISA biedres par apvienības darbību un sieviešu līdztiesības problemātiku Latvijā un pasaulē. 1939. gadā žurnāls tika pārdēvēts par “Latvijas Akadēmiski izglītoto Sieviešu Biedrības Ziņojumi”, atspoguļojot organizācijas nosaukuma maiņu.

Žurnāla izdevējs bija 12.06.1928. dibinātā LAISA. Žurnāla pirmais numurs tika iespiests akciju sabiedrībā “J. Pētersons un biedri”, pārējie numuri – akciju sabiedrības “Valters un Rapa” spiestuvē.

Ideju par LAISA informatīva žurnāla izdošanu 22.03.1929. rosināja apvienības tā brīža valdes priekšsēdētāja Lilija Frīdenberga. Ierosinājums sākotnēji neguva LAISA valdes atbalstu, tomēr apvienības pilnsapulce 07.04.1929. pilnvaroja žurnāla izdošanu.

Finansējums žurnāla izdošanai tika saņemts no LAISA valdes, kā arī to veidoja ieņēmumi no žurnāla pārdošanas apvienības biedrēm. Tā kā žurnāla maksas iekasēšana bija problemātiska, 1930. gadā LAISA valde noteica, ka biedrēm izdevums ir jāabonē obligātā kārtā, nosakot abonēšanas maksu – 2,50 lati gadā. Žurnāla abonēšanas maksa bija jāveic reizē ar biedru naudas maksājumu.

Žurnāla eksemplārs tika sūtīts Starptautiskajai akadēmiski izglītoto sieviešu savienībai (International Federation of University Women, IFUW), kuras biedre LAISA bija kopš 09.08.1929. Pēc pieprasījuma žurnāla eksemplārs tika sūtīts arī citu valstu akadēmiski izglītoto sieviešu apvienībām.

Žurnāls tika izdots neregulāri – viens līdz trīs numuri gadā. Tā kā žurnāla mērķauditorija bija LAISA biedres, tad tā galvenā satura līnija bija informācija par LAISA mērķiem un darbu. Žurnālā tika publicēti LAISA gada pārskati, ziņojumi par pilnsapulces sanāksmēm un pieņemtajiem lēmumiem, valdes un LAISA struktūrvienību – komisiju un sekciju – darbības pārskati, kā arī pārskati par Starptautisko akadēmiski izglītoto sieviešu savienībai padomes ikgadējām sanāksmēm un starptautiskajiem kongresiem, kas tika rīkoti ar vairāku gadu pārtraukumu. Līdztekus tika publicēti Starptautiskās akadēmiski izglītoto sieviešu savienības sagatavotie memorandi un ziņojumi, kas skāra sieviešu tiesības un statusu, kā arī stipendiju uzsaukumi, kas tika izsludinātas 1924. gadā izveidotās Starptautiskās akadēmiski izglītoto sieviešu savienības zinātnisko stipendiju programmas (IFUW International Fellowship Programme) sievietēm ietvaros. Izdevuma saturu papildināja biedru pārskata ziņojumi par dalību konferencēs un kongresos Latvijā un ārzemēs, analītiski raksti par sievietes civiltiesībām un sociālekonomisko stāvokli.

1931. gada sākumā tika pieņemts lēmums par žurnāla satura paplašināšanu. Izdevumā turpmāk tika publicēti LAISA rīkoto diskusiju vakaros lasītie apvienības biedru referāti, ceļojumu apraksti. Sākot ar 30. gadu vidu žurnāla saturu vairāk veidoja tematiski izklaidējoši, nevis analītiski raksti. Tas saistāms gan ar līdzekļu trūkumu, gan ar LAISA dalību Latvijas Sieviešu organizāciju padomē, kura no 1934. līdz 1940. gadam izdeva savu žurnālu “Latviete”.

LAISA valde 03.03.1940. lēma turpināt izdot žurnālu, tomēr neviens numurs netika vairāk sagatavots. Pēdējais žurnāla numurs iznāca 01.01.1939.

Galvenās redaktores: Lilija Frīdenberga un Lūcija Freija (04.1929.–11.1936., 17 numuri), Karola Dāle (11.1936.–11.1940., četri numuri).

Par žurnāla sagatavošanu un izdošana bija atbildīga 20.09.1929. izveidotā LAISA Redakcijas komisija (no 04.1929. līdz 09.1929. Pagaidu redakcijas komisija). Minimālais komisijas locekļu skaits bija piecas apvienības biedres, komisijā bez patstāvīgajām loceklēm ietilpa arī LAISA valdes priekšsēdētāja un ārzemju sakaru sekretāre. Apvienības biedru pasivitātes dēļ Redakcijas komisija līdz 12.1929. darbojās nepilnā sastāvā ar trim komisijas loceklēm – priekšsēdētāja L. Frīdenberga, kasiere L. Freija un sekretāre Anna Dauvarte.

Redakcijas komisijā līdz organizācijas slēgšanai 11.1940. kopumā iesaistījās tikai 13 apvienības biedres. Visilgāk komisijā darbojās Angelika Gailīte (1930–1937), Milda Lucaua (arī Lucava, 1930–1937) un Ženija Jirgensone (1930–1937).

Žurnāla satura veidošanā iesaistījās pašas LAISA biedres. Visvairāk rakstu izstrādājušas M. Lucaua, Līna Ratermane, Austra Lazdiņa, Austra Kārkliņa, Austra Dāle-Ķeniņa. Atsevišķus rakstus iesūtīja arī Igaunijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības biedres – juriste Vera Poska-Grīntāle (Vera Poska-Grünthal) un pedagoģe Selma Prūdena (Selma Pruuden).

Žurnāls nebija pieejams izdevumu tirgū un tika mērķtiecīgi izdots apvienības biedru vajadzībām. Tomēr izdevumā publicētā informācija un raksti atspoguļoja sieviešu organizāciju aktīvismu Latvijas kontekstā un iesaisti starptautiskajā sieviešu kustībā.