Kopsavilkums
Agris GailÄ«tis bija starptautiski atzÄ«ts zinÄtnieks Ŕķidro metÄlu magnetohidrodinamikas (MHD) nozarÄ, RÄ«gas dinamo eksperimenta idejas galvenais autors un vadÄ«tÄjs.
Agris Gailītis
latvieŔu fiziķis
Saistītie Ŕķirkļi
Agris GailÄ«tis. 20. gs. beigas, 21. gs. sÄkums.
Satura rÄdÄ«tÄjs
IzcelÅ”anÄs, izglÄ«tÄ«ba un Ä£imene
Dzimis grÄmatveža KÄrļa GailÄ«Å”a un skolotÄjas Zelmas (dzimusi MazpurÄne) Ä£imenÄ. Lielu daļu mūža dzÄ«vojis RÄ«gÄ, MežaparkÄ. GailÄ«Å”u Ä£imenes saknes saistÄ«tas ar Ziemeļvidzemi, Veclaicenes pagasta MazpurÄniem, no kurienes nÄkusi A. GailÄ«Å”a mÄte, tÄvs cÄlies no LÄ«dÄres (tagad Aronas) pagasta RaktÄniem. DvÄ«ÅubrÄlis Modris GailÄ«tis ā fiziÄ·is.
A. GailÄ«tis mÄcÄ«jÄs Siguldas 1. vidusskolÄ, ko beidza 1953. gadÄ. StudÄja Latvijas UniversitÄtes (LU) Fizikas un matemÄtikas fakultÄtÄ, beidza 1958. gadÄ. StažÄjÄs zinÄtniskajÄ praksÄ 1957. gadÄ Ä»eÅingradÄ (mÅ«sdienÄs SanktpÄterburga). 1961. gadÄ sÄka aspirantÅ«ras studijas Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) ZinÄtÅu akadÄmijas Fizikas institÅ«tÄ (Š¤ŠøŠ·ŠøŃŠµŃŠŗŠøŠ¹ ŠøŠ½ŃŃŠøŃŃŃ ŠøŠ¼ŠµŠ½Šø Š. Š. ŠŠµŠ±ŠµŠ“ŠµŠ²Š° ŠŠ Š”Š”Š”Š ), kur izstrÄdÄja zinÄtÅu kandidÄta disertÄciju, darbojoties paÄtrinÄtÄju laboratorijÄ. Studijas beidza 1964. gadÄ, aizstÄvot noslÄguma darbu matemÄtiskÄs fizikas nozarÄ, disertÄcijas nosaukums āDaži starojuma mijiedarbÄ«bas jautÄjumi ÄtrajÄm daļiÅÄm ar vidiā (ŠŠµŠŗŠ¾ŃŠ¾ŃŃŠµ Š²Š¾ŠæŃŠ¾ŃŃ Š²Š·Š°ŠøŠ¼Š¾Š“ŠµŠ¹ŃŃŠ²ŠøŃ ŠøŠ·Š»ŃŃŠµŠ½ŠøŃ Šø Š±ŃŃŃŃŃŃ ŃŠ°ŃŃŠøŃ ŃŠ¾ ŃŃŠµŠ“Š¾Š¹; vadÄ«tÄjs Vadims CitoviÄs, ŠŠ°Š“ŠøŠ¼ ŠŠøŠŗŠ¾Š»Š°ŠµŠ²ŠøŃ Š¦ŃŃŠ¾Š²ŠøŃ).
PrecÄjies, sieva Erna Karule-GailÄ«te ā fiziÄ·e, dÄls KÄrlis GailÄ«tis ā aizstÄvÄjis doktora disertÄciju Reinas-VestfÄles TehniskajÄ augstskolÄ ÄhenÄ (Rheinisch-WestfƤlische Technische Hochschule Aachen) 2001. gadÄ, tematikÄ saistÄ«tÄ ar augsttemperatÅ«ras procesu pielietojumiem tehniskajÄ fizikÄ.
ProfesionÄlÄ darbÄ«ba
A. GailÄ«tis bija Latvijas ZinÄtÅu AkadÄmijas (LZA) Fizikas institÅ«ta inženieris (1958ā1959), jaunÄkais zinÄtniskais lÄ«dzstrÄdnieks (1959ā1960), vecÄkais zinÄtniskais lÄ«dzstrÄdnieks (1965ā1985) un vadoÅ”ais pÄtnieks (1986ā1993). 1994. gadÄ A. GailÄ«tis tika ievÄlÄts par LU profesoru Fizikas un matemÄtikas fakultÄtÄ. 1996. gadÄ kļuva par TeorÄtiskÄs fizikas laboratorijas vadÄ«tÄju, 1998. gadÄ ā par Fizikas institÅ«ta direktoru, 2006. gadÄ ā par direktora vietnieku. LZA Ä«stenais loceklis kopÅ” 2001. gada. IlggadÄjs Fizikas institÅ«ta zinÄtniskÄs padomes priekÅ”sÄdÄtÄjs. BÅ«dams mÄcÄ«bspÄks, lasÄ«ja lekcijas par MHD un magnÄtiskÄ lauka paÅ”ierosmi gan 20. gs. 70. gados, gan pÄc Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas maÄ£istrantÅ«ras lÄ«meÅa fizikas specialitÄtes studentiem LU. SastÄdÄ«jis lekciju konspektu latvieÅ”u valodÄ ā16 lekcijas magnÄtiskÄ hidrodinamikÄā (nav izdots).
A. GailÄ«Å”a vadÄ«bÄ PSRS zinÄtÅu kandidÄtu disertÄcijas aizstÄvÄjuÅ”i vairÄki aspiranti, tostarp kÄdreizÄjais (2001ā2016) LU Fizikas InstitÅ«ta direktors JÄnis Ernests Freibergs, darba nosaukums āMagnÄtiskÄ lauka hidrodinamiskÄs ierosinÄÅ”anas dažas problÄmasā (ŠŠµŠŗŠ¾ŃŠ¾ŃŃŠµ Š²Š¾ŠæŃŠ¾ŃŃ Š³ŠøŠ“ŃŠ¾Š“ŠøŠ½Š°Š¼ŠøŃŠµŃŠŗŠ¾Š³Š¾ Š²Š¾Š·Š±ŃŠ¶Š“ŠµŠ½ŠøŃ Š¼Š°Š³Š½ŠøŃŠ½ŃŃ ŠæŠ¾Š»ŠµŠ¹), aizstÄvÄts 1976. gadÄ, Maskavas Valsts universitÄtÄ (ŠŠ¾ŃŠŗŠ¾Š²ŃŠŗŠøŠ¹ Š³Š¾ŃŃŠ“Š°ŃŃŃŠ²ŠµŠ½Š½ŃŠ¹ ŃŠ½ŠøŠ²ŠµŃŃŠøŃŠµŃ ŠøŠ¼ŠµŠ½Šø Š. Š. ŠŠ¾Š¼Š¾Š½Š¾ŃŠ¾Š²Š°). AtseviŔķiem aspirantiem A. GailÄ«tis vadÄ«ja zinÄtniskÄs prakses.
Fizikas institÅ«ta spÄcÄ«gÄ zinÄtniskÄ skola bija slavena visÄ PSRS, tÄs satelÄ«tvalstÄ«s un arÄ« Ärpus tÄm. 20. gs. 80. gados no VÄcijas DemokrÄtiskÄs Republikas pie A. GailÄ«Å”a uz stažÄÅ”anos ieradÄs perspektÄ«vs jauns pÄtnieks Gunters Gerbets (Gunter Gerbeth). PÄc doktora disertÄcijas aizstÄvÄÅ”anas G. Gerbets vÄlÄk DrÄzdenÄ nodibinÄja savu pÄtniecisko grupu, attÄ«stot LU Fizikas institÅ«tam radniecÄ«gas tematikas institÅ«tu. ArÄ« pÄc Latvijas neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anas LU Fizikas un matemÄtikas fakultÄtÄ A. GailÄ«Å”a vadÄ«bÄ virkne studentu aizstÄvÄja studiju noslÄgumu darbus.
Agris GailÄ«tis ar sievu fiziÄ·i Ernu Karuli-GailÄ«ti savÄ kÄzu dienÄ. 1969. gads.
Virsnieka pakÄpes Goda leÄ£iona ordeÅa kavalieris Agris GailÄ«tis (no kreisÄs) un kavaliera pakÄpes OrdeÅa mÄkslÄ un literatÅ«rÄ kavaliere Leonarda Ķestere-KļaviÅa Francijas vÄstniecÄ«bas LatvijÄ rÄ«kotajÄ svinÄ«gajÄ pieÅemÅ”anÄ par godu Francijas NeatkarÄ«bas dienai Dzelzceļa vÄstures muzejÄ. 16.07.2007.
Agris GailÄ«tis RÄ«gas TehniskÄs universitÄtes jauno doktoru promocijas izlaidumÄ kopÄ ar savu studentu ArtÅ«ru BrÄÄ·i. Elektrotehnikas un vides inženierzinÄtÅu fakultÄte, 28.06.2023.
NozÄ«mÄ«gÄkais veikums
A. GailÄ«tis bija RÄ«gas dinamo eksperimenta idejas galvenais autors un vadÄ«tÄjs. Å is eksperiments bija pirmÄ sekmÄ«gÄ MHD dinamo realizÄcija laboratorijÄ. TajÄ tika apstiprinÄts dinamo teorijas paredzÄtais magnÄtiskÄ lauka paÅ”ierosmes efekts, kas ir vispÄrpieÅemts izskaidrojums Zemes un daudzu citu debess Ä·ermeÅu magnÄtisko lauku izcelsmei.
A. GailÄ«Å”a zinÄtniskÄs darbÄ«bas loks galvenokÄrt aptvÄra Ŕķidru metÄlu MHD un Ä£eomagnÄtismu, tomÄr viÅa pÄtnieciskÄs intereses bija plaÅ”Äkas un aptvÄra arÄ« plazmas fiziku un kvantu fiziku, par ko žurnÄlos publicÄti zinÄtniskie raksti kopÄ ar sievu E. Karuli-GailÄ«ti, ilggadÄju LU Atomfizikas un spektroskopijas institÅ«ta vadoÅ”o pÄtnieci, TeorÄtiskÄs fizikas laboratorijas vadÄ«tÄju. ArÄ« kopÄ ar dvÄ«ÅubrÄli M. GailÄ«ti publicÄjuÅ”i vairÄkus rakstus atomfizikÄ.
Lai arÄ« A. GailÄ«Å”a galvenais devums MHD attÄ«stÄ«bÄ ir Ä£eomagnÄtiskÄ dinamo jomÄ, viÅÅ” ir publicÄjis vairÄkus fundamentÄlus rakstus arÄ« citÄs MHD disciplÄ«nÄs, piemÄram, Ŕķidra metÄla elektromagnÄtisko indukcijas tipa sÅ«kÅu darbÄ«bas stabilitÄtes teorijai veltÄ«ti raksti pielietojumu zinÄtnÄ sarakstÄ«ti kopÄ ar LZA akadÄmiÄ·i, arÄ« kÄdreizÄjo institÅ«ta direktoru, Oļģertu Lielausi. Å Ä«s publikÄcijas ir nozÄ«mÄ«gs ieguldÄ«jums elektrisko MHD maŔīnu teorijÄ, un tajÄs izklÄstÄ«tÄs atziÅas tiek plaÅ”i izmantotas elektromagnÄtisko sÅ«kÅu projektÄÅ”anÄ. A. GailÄ«Å”a darbos ietilpst arÄ« klasiskajai MHD atbilstoÅ”i fundamentÄli darbi Ŕķidras, elektrovadoÅ”as vides mijiedarbÄ«bÄ ar magnÄtisko lauku. FundamentÄlus darbus A. GailÄ«tis ir veicis arÄ« magnÄtisko Ŕķidrumu jeb ferrofluÄ«du jomÄ, kas, neskatoties uz fizikÄli atŔķirÄ«go bÅ«tÄ«bu, tradicionÄli vienmÄr ir iekļÄvusies MHD pÄtÄ«jumu priekÅ”metÄ. MagnetizÄjamo Ŕķidrumu gadÄ«jumÄ neinteresÄjas par ŔķidrÄs vides elektrovadÄmÄ«bu, bet koncentrÄjas uz magnÄtiskajÄm parÄdÄ«bÄm. Å ajÄ tematikÄ A. GailÄ«tis ir bijis vairÄku LU aizstÄvÄtu promocijas darbu recenzents.
VÄlÄkajos gados A. GailÄ«tis pievÄrsÄs klasisko elektrisko maŔīnu un elektrotehnikas teorijas pielietoÅ”anai MHD. Tika publicÄts raksts par jauna veida paÅÄmienu elektroenerÄ£ijas ražoÅ”anai kosmosÄ ar termoakustikas un MHD metodÄm, piedÄvÄjot elektriskÄ transformatora ekvivalentÄs aizvietoÅ”anas shÄmas lietojumu maiÅstrÄvas MHD Ä£eneratora analÄ«zei. Å Ä«s tematikas ietvaros A. GailÄ«Å”a vadÄ«bÄ aizstÄvÄts doktora darbs elektrisko maŔīnu nozarÄ, elektrotehnikas promocijas padomÄ (ArtÅ«rs BrÄÄ·is, 2023).
Sasniegumu nozīme
A. GailÄ«Å”a veikums MHD dinamo jomÄ ir vairÄkkÄrt atzÄ«ts par vienu no visu laiku nozÄ«mÄ«gÄkajiem zinÄtnes sasniegumiem LatvijÄ. A. GailÄ«tis tiek uzskatÄ«ts par vienu no visu laiku starptautiski atpazÄ«stamÄkajiem un citÄtÄkajiem magnetohidrodinamiÄ·iem pasaulÄ. To ir sekmÄjusi A. GailÄ«Å”a klÄtesamÄ«ba visÄ MHD tematikas veidoÅ”anÄs laikÄ vairÄk nekÄ 65 gadu garumÄ. ViÅa izstrÄdÄtÄs fundamentÄlÄs MHD teorijas veidojuÅ”as MHD disciplÄ«nu kÄ vienotu nozari.
Valsts un sabiedrÄ«bas novÄrtÄjums, apbalvojumi
A. GailÄ«tim pieŔķirtÄs nozÄ«mÄ«gÄkÄs atzinÄ«bas un apbalvojumi: LZA FrÄ«driha Candera balva (1994), LZA Edgara SiliÅa balva (2001), Francijas Goda LeÄ£iona ordenis (2007), LZA un RÄ«gas domes balvas laureÄts par Latvijas galvaspilsÄtas atpazÄ«stamÄ«bas veicinÄÅ”anu pasaulÄ (2016), Eiropas Ä¢eozinÄtÅu savienÄ«bas āPetrus Peregrinusā medaļa par sasniegumiem Ä£eomagnÄtismÄ (2016), LZA konkursa āNozÄ«mÄ«gÄkie zinÄtnes sasniegumi LatvijÄ 2023. gadÄā atzinÄ«bas raksts (2023).
Multivide
Agris GailÄ«tis. 20. gs. beigas, 21. gs. sÄkums.
Agris GailÄ«tis ar sievu fiziÄ·i Ernu Karuli-GailÄ«ti savÄ kÄzu dienÄ. 1969. gads.
Virsnieka pakÄpes Goda leÄ£iona ordeÅa kavalieris Agris GailÄ«tis (no kreisÄs) un kavaliera pakÄpes OrdeÅa mÄkslÄ un literatÅ«rÄ kavaliere Leonarda Ķestere-KļaviÅa Francijas vÄstniecÄ«bas LatvijÄ rÄ«kotajÄ svinÄ«gajÄ pieÅemÅ”anÄ par godu Francijas NeatkarÄ«bas dienai Dzelzceļa vÄstures muzejÄ. 16.07.2007.
Agris GailÄ«tis RÄ«gas TehniskÄs universitÄtes jauno doktoru promocijas izlaidumÄ kopÄ ar savu studentu ArtÅ«ru BrÄÄ·i. Elektrotehnikas un vides inženierzinÄtÅu fakultÄte, 28.06.2023.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
ArtÅ«rs BrÄÄ·is "Agris GailÄ«tis". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Agris-Gail%C4%ABtis (skatÄ«ts 26.02.2026)