Fizika ir viena no vecākajām zinātņu nozarēm. Tās pirmsākumu atrašana nav vienkārša, un tas, ko mēs uzskatām par fizikas pirmsākumiem, atkarīgs no viedokļa, kas īsti ir fizika un ar ko tā nodarbojas. Mūsdienu fizikā var rast līdzību pieejai, kas veidojās Senajā Babilonijā, Indijā un Ēģiptē, kad dabas skaidrošanā tika lietota matemātika. Taču šajos pirmsākumos dabas skaidrošana bija pakārtota priekšstatiem, ka lietu kārtību materiālajā pasaulē var mainīt dažādas dievības pēc savas iegribas. Daudz tuvāki mūsdienu fizikas priekšstatiem bija antīkās Grieķijas filozofu uzskati. Lai gan tie joprojām balstījās filozofiskās pārdomās par dabu, to pamatā bija mūsdienu fizikai līdzīgi jautājumi. Piemēram, no kādiem pirmelementiem veidota materiālā pasaule vai kādi vispārīgie, fundamentālie likumi nosaka šo pirmelementu mijiedarbību. Tomēr sengrieķu filozofu pieeja dabai bija balstīta spekulatīvās pārdomās. Bija jāpaiet daudziem gadu simtiem, līdz fizika nonāca līdz mūsdienu pieejai, kas balstās pieņēmumā, ka fizikas teorijām jābūt praktiski, eksperimentāli pārbaudāmām. Šī eksperimentos balstītā pieeja dabas izpētei kā apzināta metode veidojās laikā, ko sauc par zinātnisko revolūciju periodu. Šo laiku mēdz dēvēt arī par zinātnes renesansi. Tas sākās 16. gs. vidū. Šīs pieejas aizsācējs ir astronoms un matemātiķis Nikolajs Koperniks (Mikołaj Kopernik), kura traktāts "Par debesu sfēru griešanos" (De revolutionibus orbium coelestium, 1543) uzskatāms par heliocentriskās pasaules sistēmas pirmsākumu. Uzskatāmi argumenti debatēs par pasaules uzbūvi bija arī itāļu fiziķa, astronoma un domātāja Galileo Galileja (Galileo Galilei) novērojumi ar paša izgatavoto teleskopu. Eksperimentos balstīto dabas izzināšanas pieeju labi ilustrē Galileja eksperimenti, kurus viņš veica 1589. gadā, ļaujot no dažāda materiāla izgatavotām lodītēm krist no šķībā Pizas torņa un vērojot, cik ātri katra no šīm lodītēm sasniedz zemi. Šie un citi eksperimenti ļāva Galilejam nonākt pie inerces jēdziena fizikā, kas vēlāk kļuva par pamatu pirmajam no trim Ņūtona mehānikas pamatlikumiem.