Acritarcha pārstāvji ir vieni no vecākajiem eikariotiskajiem jūras organismiem uz Zemes. To senākās mikrofosilijas atrastas 3,2 miljardus gadu vecos nogulumiežos.

Acritarcha fosilijas oglekli saturošu mikrosfēru veidā ir atrastas arhaja eonas 3,2 miljardus gadu vecos nogulumiežos Dienvidāfrikā. Tās ir vecākās zināmās arhaja organiskās mikrofosilijas. Acritarcha daudzveidība atspoguļo galvenos ekoloģiskos notikumus uz Zemes, piemēram, plēsonības attīstību un kembrija perioda eksploziju. Acritarcha populāciju lielumus ietekmēja apledojumi, tomēr tie attīstījās un īpaši liela daudzveidība bija pēc kembrija perioda eksplozijas.

Iespējams, ka senākie Acritarcha pārstāvji bija prokarioti, bet eikariotiski akritarhi parādījās pirms aptuveni 2150 miljoniem gadu. Acritarcha ir polifilētiska grupa. Pašreiz ir noskaidrots, ka daļa organismu, kurus uzskatīja par Acritarcha pārstāvjiem, ir mikroaļģes. Acritarcha izcelsme joprojām nav skaidra. Daži zinātnieki uzskata, ka Acritarcha varētu būt jūras fitoplanktona cistas.

Acritarcha tipā ieskaita organiskas izcelsmes mikrofosilijas, kuras nevar saistīt ar citām dzīvo organismu grupām. Acritarcha ir 20–150 µm diametrā. Šiem organismiem raksturīgas organiskas izcelsmes, parasti organiskajās skābēs nešķīstošu oglekļa savienojumu (kerogēnu) veidotas ķermeņa sienas un centrālais dobums. Kerogēni ir nogulumiežos izkliedētas cietas, organiskas vielas. Pastāv uzskats, ka Acritarcha ir eikarioti. Tas nozīmē, ka to šūnām jābūt labi izveidotiem kodoliem un šūnu organoīdus klāj membrānas. Prokariotu (arheju (Archaea) un baktēriju) fosilijas ir nelielas, ar vienkāršu uzbūvi. Eikariotu fosilijas ir lielākas un ar sarežģītāku uzbūvi, piemēram, matiņiem, dzelkņiem, uzbiezinātām šūnu membrānām. Šādu uzbūvi spēj veidot tikai eikariotu šūnas. Vairumam Acritarcha pārstāvju ir šāda morfoloģiski sarežģīta uzbūve. Dažiem pārstāvjiem ir gluda ķermeņa virsma. Uzskata, ka izaugumu veidošanās uz Acritarcha ķermeņa ārējās virsmas bija pirmie mēģinājumi aizsargāties no plēsīgajiem dzīvniekiem. 

Tips Acritarcha (Evitt, 1963) ir informatīva, mākslīga grupa. Tajā līdz šim ir aprakstītas vairāk nekā 900 ģintis. 

Vadoties pēc jaunākajiem pētījumiem, ir mēģinājums Acritarcha iedalīt šādās morfoloģiskajās grupās: 

1. Acantomorfi (Acanthomorphs) – ķermenis sfērisks, ar dzelkņiem;
2. Poligonomorfi (Polygonomorphs) – trīsstūra vai četrstūra ķermeņa forma, ar dzelkņiem;
3. Netromorfi (Netromorphs) – vārpstveida ķermenis ar vienu vai vairākiem dzelkņiem;
4. Diakromorfi (Diacromorphs) – sfērisks vai elipsoidāls ķermenis, uz poliem vērsti ķermeņa izaugumi;
5. Prizmatomorfi (Prismatomorphs) – ķermenis prizmas vai daudzstūra formā, malas veido atlokus;
6. Oomorfi (Oomorphs) – olveida ķermenis, izaugumi atrodas pie viena pola;
7. Herkomorfi (Herkomorphs) – ķermenis gandrīz sfērisks, sadalīts daudzstūros;
8. Pteromorfi (Pteromorphs) – ķermeņa centrālā daļa gandrīz sfēriska, bieži vien saplacināta, centru ieskauj radiālas krokas;
9. Sferomorfi (Sphaeromorphs) – ķermenis sfērisks. 

Uzskata, ka Acritarcha bija jūru iemītnieki. Acritarcha pārstāvjus parasti atrod silīcija nogulumiežos, bet reizēm tie sastopami ar karbonātiem bagātos nogulumiežos.

Acritarcha, iespējams, ir vieni no vecākajiem eikariotiskajiem jūras organismiem. Šiem organismiem ir liela biostratigrāfiska, paleoekoloģiska un paleoģeogrāfiska nozīme pirmskembrija un agrīnā paleozoja noteikšanā. Acritarcha pārstāvju ķermeņa apvalks var saturēt dažādu jūras organismu atliekas. Nav pilnībā skaidras Acritarcha un ar tiem saistīto organismu attiecības.