Pagrabu melnulis ir kukainis no vaboļu Coleoptera kārtas, kas ir sastopams Eirāzijas rietumu daļā. Pagrabu melnulis izplatības areāla dienvidos un centrālajā daļā apdzīvo lapu koku mežus, bet areāla ziemeļos un ziemeļaustrumos sastopams cilvēku veidotā vidē, vecās koka būvēs, to pagrabos. Vaboles sasniedz 26 mm garumu un ir vienkrāsaini matēti melnas. Kā citiem kukaiņiem, melnulim ir trīs kāju pāri un cieti priekšspārni, kurus dēvē par segspārniem. Pagrabu melnuļa kāpuri pārtiek no vecas, sausas koksnes. No citām Baltijā sastopamām melnuļu sugām pagrabu melnulis atšķiras ar lielu, tēviņiem iegarenu ķermeni un izstieptiem segspārnu galiem. Vaboles ir aktīvas naktī, Latvijas apstākļos mājokļos un citās būvēs ir sastopamas visu gadu. 

Pagrabu melnulis pieder pie apakšdzimtas Blaptinae, kas ir viena no 11 melnuļu dzimtas Tenebrionidae apakšdzimtām. Izmantojot molekulāro pulksteņu metodi, tiek lēsts, ka Blaps ģints ir atdalījusies no tuvradniecīgām senču formām, vēlākais, eocēna epohā (aptuveni pirms 56–34 miljoniem gadu), bet Blaptina apakštriba, iespējams, cēlusies paleocēnā pirms 66–56 miljoniem gadu. Melnuļu dzimta pēc pārbaudāmiem datiem ir radusies Vidusjūrā vai Augšjūrā pirms 170–145 miljoniem gadu. Cieto audu dēļ vaboles nereti labi saglabājušās nogulumiežos un iedzintarojumos, bet Blaps ģints melnuļi tajos pagaidām nav atrasti.

Pagrabu melnulis ir viena no lielākajām melnuļu Tenebrionidae dzimtas vabolēm Ziemeļeiropā. Pieaugušas vaboles (jeb imago) ķermeņa garums ir līdz 31 mm, tas ir vienkrāsaini un matēti melns. Segspārni izliekti, saauguši gar šuvi, pakaļspārnu pāris atrofējies. Pagrabu melnuļi lidot nespēj. Segspārnu gals sašaurināts un pagarināts. Kājas garas – vaboles ir labas staigātājas. Dzimumdimorfisms izteikts: tēviņa ķermenis, it īpaši segspārnu forma, salīdzinoši slaidāks nekā mātītei, kurai segspārni galu pusē manāmi paplatināti. Kāpuri 2–4 cm gari, dzeltenīgi oranži ar nedaudz tumšāku galvu, tārpveida.

Pagrabu melnulis ir saproksila suga, kas izplatības areāla centrālajā un dienvidu daļā apdzīvo lapu koku mežus, savukārt ziemeļos un ziemeļaustrumos ir sastopams cilvēku veidotā vidē vecos koka mājokļos, to pagrabos, vecās noliktavās un lauksaimniecības būvēs. Kāpuru attīstībai nozīmīga ir vecas, cietas sauskoksnes esamība, noteikts temperatūras un mitruma režīms (īpaši ziemas periodā) un tumsa (kāpuru attīstība mazāk sekmīga intensīvā saules gaismā). Atkarībā no substrāta kvalitātes un mikroklimata, kāpuru attīstība ilgst vismaz 9–16 mēnešus. Pieaugušas vaboles ir plaši pazīstamas ilgdzīvotājas kukaiņu vidū, dzīvo līdz 10 gadiem (Latvijas apstākļos apstiprinātais dzīves ilgums ir vismaz četri gadi). Vaboles spēj nodzīvot trīs gadus bez barības uzņemšanas. Gan kāpuri, gan pieaugušās vaboles pārtiek galvenokārt no vecas, sausas un satrupējušas koksnes, kā arī sausām organiskajām atliekām. Vaboles ir aktīvas nakts laikā, tās izvairās no tiešas saules gaismas.

Pagrabu melnulis ir sastopams Palearktikas rietumu daļā no Spānijas līdz Irānai un Turkmenistānai, Ukrainai un no Latvijas un dienvidu Zviedrijas līdz Vidusjūras un Centrālāzijas arīdiem apgabaliem. Suga ir reta visā Centrālajā un Ziemeļeiropā. Latvijā atrodas uz sugas izplatības areāla ziemeļu robežas un ir daļēji izolēta no kaimiņvalstu populācijām. Latvijā 2020.–2024. gadā ir zināmas tikai trīs atradnes. Viena no tām, iespējams, ir izzudusi. Ņemot vērā potenciālo dzīvotņu sastopamību Latvijā, pagrabu melnulis varētu būt sastopams izklaidus visā valsts teritorijā. 

Latvijas populācijas lielums nav speciāli vērtēts. Latvijā 2000.–2024. gadā ir konstatētas tikai dažas vaboles. Tomēr šī suga noteikti ir sastopama plašāk, nekā ir zināms pašlaik, jo konstatēšanu un izpēti apgrūtina tās slēptais dzīvesveids, nakts aktivitāte un dzīvotnes specifika (cilvēku būves, nereti privātīpašumi). Sugas atradnes ir noturīgas un parasti ilglaicīgas, ja nenotiek kardināla iejaukšanās (būvju pamatņu renovācija, būvju nojaukšana). Pagrabu melnuļa apdzīvotā platība Latvijā ir samazinājusies un turpina samazināties vienlaikus ar tradicionālo un veco būvju renovēšanu un to skaita samazināšanos. Suga ir novērtēta kā izzudusi Igaunijā un Somijā.

Pagrabu melnulim Latvijā nav noteikts īpašs aizsargājamās vai mikroliegumu sugas statuss. Eiropas mērogā sugas izzušanas risks nav vērtēts. Latvijā sugai noteikta kategorija EN (Endangered jeb stipri apdraudēts). Tas nozīmē, ka sugai Latvijā savvaļā pastāv ļoti augsts izmiršanas risks. Sugas aizsardzība Latvijā būtu problemātiska, ņemot vērā tās saikni ar cilvēku būvēm.