Rīgas lidosta oficiāli atklāta 1974. gada 10. oktobrī ar pasažieru termināļa nodošanu ekspluatācijā. Tā būvēta kā Rīgas galvenā lidosta, lai aizstātu vēsturisko Spilves un Rumbulas lidostu, kura tika atklāta 1960. gadā. Lidosta atrodas Mārupes novadā, 9 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas, kā arī netālu no lielākās Latvijas kūrortpilsētas Jūrmalas. Lielāko pasažieru skaitu (līdz 2025. gadam) savā pastāvēšanas laikā sasniedza 2019. gadā ar 7,8 miljoniem apkalpotu pasažieru. Lidostā ir 3200 metru garš un 45 metru plats skrejceļš, tās administratīvā teritorija aizņem 621 hektāru.

Lidostas pirmsākumi saistās ar 1940. gada 28. aprīlī atklāto Kalnciema lidlauku Latvijas aerokluba un Aizsargu organizācijas vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara lidlauku izmantoja padomju Jūras un Gaisa spēki un tajā izbūvēja divus kilometrus garu betona skrejceļu. Civilās lidostas izveide lidlaukā sākās 1961. gadā. Projektēšana ilga līdz 1965. gadam, bet celtniecība noslēdzās 1975. gadā, kad pabeidza skrejceļa pagarināšanu. Pārbūves darbu gaitā tika nostiprināts skrejceļš, izveidota pasažieru apkalpošanas infrastruktūra militārā lidlauka dienvidrietumu pusē, kuras svarīgākā sastāvdaļa bija terminālis 600 pasažieru stundā apkalpošanai. Par 550 metriem pagarināts skrejceļš TU (Tupolev)-154 lidmašīnu uzņemšanai, darbiem noslēdzoties 1975. gadā. Līdz pat 1994. gadam lidostu izmantoja kopīgi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS, kopš 1992. gada Krievijas) armija un civilā aviācija.

Institucionāli padomju okupācijas periodā civilās aviācijas darbību Latvijā un lidostu civilo infrastruktūru pārzināja PSRS Satiksmes ministrijas pakļautībā esošā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) Civilās aviācijas pārvalde ar ierobežotām rīcības iespējām. Lielu daļu tās gūto ienākumu pārskaitīja uz Maskavu. Pēc Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas mainījās lidostas institucionālā piederība. 1991. gada 30. augustā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas rīkojumu Civilās aviācijas pārvalde tika reorganizēta, un 30. septembrī lidosta kļuva par Latvijas Republikas Valsts lidostu uzņēmumu “Rīga”. 1997. gada 21. aprīlī, to pārņemot, dibināta valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta “Rīga””, kuras akcionārs ir Latvijas valsts un kapitāla daļu turētājs – Satiksmes ministrija. Kopš 2024. gada līdz ar jauna zīmola un vizuālās identitātes ieviešanu Rīgas lidostas zīmola nosaukums ir “RIX Rīgas lidosta”.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgi resursi ieguldīti lidostas modernizācijā, vides aizsardzības un ilgtspējas pasākumos un kvalitatīvu pakalpojumu (tostarp digitālo) nodrošināšanā atbilstoši starptautiskiem standartiem. 1992. gadā Rīgas lidosta kļuva par Starptautiskās Lidostu padomes (Airports Council International, ACI) pastāvīgo locekli. Ņemot vērā padomju okupācijas laikā nolietoto infrastruktūru, ļoti nozīmīga bija 1994. gadā sāktā skrejceļa un tā apgaismojuma rekonstrukcija. Rekonstruētais skrejceļš (2550 x 45 m) atklāts 1995. gada 27. janvārī.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā būtisku devumu Rīgas lidostas attīstībā snieguši Eiropas Savienības fondu līdzekļi, uzņēmumam īstenojot vairākus vērienīgus Eiropas Savienības fondu līdzfinansētus projektus. Īstenojot Kohēzijas fonda projektu “Skrejceļa pagarinājuma un manevrēšanas ceļu būvniecība, apgaismojuma sistēmu rekonstrukcija”, 2008. gada 17. oktobrī atklāts rekonstruētais skrejceļš, kas pagarināts līdz 3200 m. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu turpmākajos gados uzlabota skrejceļa un manevrēšanas ceļu kvalitāte, uzbūvēti jauni manevrēšanas ceļi un ieviestas mūsdienīgas un energoefektīvas gaismu sistēmas, rekonstruēti vairāki peroni, kā arī uzbūvēti angāri atkritumu savākšanai un šķirošanai, moderns ugunsdzēsības depo un pretapledošanas laukumi, 2023. gadā atklāts helikopteru nosēšanās laukums un specializētas stāvvietas.

Būtiskas investīcijas attīstībā Rīgas lidosta ir ieguldījusi arī pati no saviem līdzekļiem. Galvenās no tām ir lidostas pasažieru termināļa ēkas un ar to saistītās lidlauka infrastruktūras attīstība, kas līdz 2024. gadam norisinājusies piecās kārtās: 1) 1999. gadā rekonstruēta ielidošanas zona, nojaucot agrāko ielidošanas zonu un uzceļot modernu divstāvu ēku; 2) 2001. gadā izbūvēta jauna, mūsdienīga piestātņu ēka (mūsdienās ‒ B piestātnes), atjaunotas telpas izlidošanas zonā, kā arī izbūvēts jaunajai piestātnei pieguļošais perons, manevrēšanas ceļi un lidaparātu stāvvietas; 3) 2002.–2003. gadā rekonstruēta pasažieru reģistrācijas zāle; 4) 2004.–2006. gadā izbūvēts termināļa paplašinājums ārpus Šengenas pasažieru apkalpošanai (mūsdienās ‒ C ielidošana); 5) 2016. gadā pabeigta savienojošās galerijas un Ziemeļu piestātnes (mūsdienās ‒ C piestātnes) un ar to saistītās lidlauka infrastruktūras būvniecība.

Kā 6. termināļa paplašināšanas kārta paredzēta tā palielināšana par vairāk nekā 70 %, aizstājot padomju okupācijas laikā uzbūvēto lidostas centrālo ēku ar jaunu termināļa publiskās daļas paplašinājumu 45 000 kvadrātmetru platībā, kas ļaus apkalpot 12 miljonus pasažieru gadā. 6. kārtas ietvaros ieplānots savienojums ar dzelzceļa infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, kura stacijas un saistītās infrastruktūras būvlaukums Rīgas lidostas tiešā tuvumā atklāts 2021. gada jūnijā. Tāpat jaunā termināļa attīstība ir plānota sinerģijā ar lidostas pilsētas RIX Airport City attīstību, ko plānots attīstīt 24 hektāru teritorijā pie lidostas.

Līdz 1989. gadam lidosta apkalpoja tikai PSRS iekšējās aviolīnijas, nodrošinot satiksmi ar aptuveni 100 pilsētām. Tālākos lidojumus veica ar turbopropelleru IL (Iljušin)-18 un reaktīvajām TU-134 lidmašīnām. Kopš 80. gadu sākuma Civilās aviācijas pārvalde Rīgas lidostā ekspluatēja arī lielās TU-154 lidmašīnas. Īsākos lidojumos izmantoja turbopropelleru AN (Antonov)-24 un reaktīvās JAK (Jakovlev)-40 lidmašīnas.

Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai lidostas apkalpoto pasažieru skaits palielinājās nevienmērīgi. 1976. gadā Rīgas un Spilves lidostas apkalpoja nepilnus 1,5 miljonus pasažieru un pārvadāja 16,9 tūkstošus tonnu kravu, bet pēc gada pasažieru skaits samazinājās līdz aptuveni 1,25 miljoniem, bet kravu pārvadājumi pieauga līdz 18,2 tūkstošiem tonnu. Vislielākais apgrozījums līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai Rīgas lidostā tika sasniegts 1990. gadā, apkalpojot 2,2 miljonus pasažieru. 1992. gadā pasažieru skaits strauji kritās no 1,9 miljoniem līdz 400 tūkstošiem. No 1993. gada atsākās lidostā apkalpoto pasažieru skaita palielināšanās. 

Latvijai atgūstot neatkarību, 20. gs. 90. gados samazinājās pasažieru skaits. Līdzīgas tendences bija vērojamas arī citās bijušajās PSRS teritorijās. Popularitāti ieguva galamērķi rietumvalstīs. Strauja pasažieru skaita izaugsme vērojama pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ‒ 2004. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pasažieru skaitam pieaugot par 49 %. Lielāko gadā apkalpoto pasažieru skaitu (7,8 miljoni) Rīgas lidosta sasniedza 2019. gadā. Strauju sarukumu pasažieru skaita apjomā veicināja Covid-19 pandēmija, lidostai 2020. gadā apkalpojot vien 2,01 miljonu pasažieru. No 2022. gada pasažieru skaits pieaudzis, tam atgriežoties pirmspandēmijas līmenī, lai arī ievērojamas pārmaiņas reģionā un piedāvātajos galamērķos ieviesa Krievijas uzsāktā plaša mēroga karadarbība Ukrainā un konflikti Tuvajos Austrumos.

Rīgas lidosta nodrošina Latvijas un Baltijas savienojamību ar citām pasaules valstīm, iekļaujoties Eiropas Savienības Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Rīgas lidosta nodrošina 41 % no Baltijas reģiona pasažieru pārvadājumiem (dati uz 2025. gada janvāri). Izmantojot lidostas pakalpojumus, Latvijas un ārvalstu aviosabiedrības 2024. gadā piedāvāja vairāk nekā 100 tiešos galamērķus. Ievērojama lomu lidostas attīstībā ir Latvijas nacionālajai aviosabiedrība “airBaltic”. Lidostas infrastruktūra nodrošina iespējas veikt kravu pārvadājumus (39 % no kopējiem Baltijas gaisa kravu pārvadājumiem 2025. gada janvārī), un lidosta piedāvā arī dažādus neaviācijas un īpaši augstas kvalitātes pakalpojumus.

Pievienojoties Starptautiskās lidostu Padomes Europe iniciatīvai “Net Zero 2050”, Rīgas lidosta ir apņēmusies sasniegt klimata neitralitāti līdz 2035.gadam.

Latvijas PSR Civilās aviācijas pārvaldi visilgāk vadīja Vladislavs Pētersons (1955–1975), kura darbības laikā notika lidostas projektēšana un celtniecība. Pēc tam pārvaldi vadīja Ļevs Iļčuks (Лев Викторович Ильчук, 1975–1979), Vladimirs Bizjukovs (Владимир Георгиевич Бизюков, 1979‒1990) un Anatolijs Belaičuks (Анатолий Константинович Белайчук, 1990‒1991). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgas lidostu ir vadījuši Vilnis Ezers (1991–1992), Dzintars Pomers (1992–2007), Krišjānis Peters (2007–2010), Arnis Luhse (2010–2012), Aldis Mūrnieks (2012–2014), Andris Liepiņš (2014–2016), Armands Jurjevs (2016–2017), Ilona Līce (2017–2020), Laila Odiņa (kopš 2020. gada).

Rīgas lidosta saņēmusi vairākus nozīmīgus starptautiskus apbalvojumus. 2005. gadā Starptautiskās Lidostu padomes Eiropas organizācija lidostu kategorijā no viena līdz pieciem miljoniem pasažieru Rīgas lidostai piešķīra gada labākās lidostas titulu. 2009. gadā tā saņēmusi Routes un OAG (Official Airline Guide) lidostu mārketinga balvu kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta. 2023. gadā aviācijas nozares reitingu aģentūras Skytrax novērtējumā Rīgas lidosta ieguva trešo vietu Austrumeiropas lidostu vidū. Tai piešķirti arī vairāki Starptautiskās Sabiedrisko attiecību asociācijas (International Public Relations Association) apbalvojumi.

Kopš 2011. gada Rīgas lidosta piedalās nacionālajā Ilgtspējas indeksa novērtējumā, jau pirmajā gadā iekļūstot Bronzas kategorijā. Gadu vēlāk uzņēmums uzlaboja savu sniegumu, iekļūstot Sudraba kategorijā, no 2016.gada lidosta bija starp Zelta kategorijas uzņēmumiem, bet 2019.gadā ieguva tolaik augstāko – Platīna – vērtējumu. 2023. gadā Rīgas lidosta sasniedza un 2024. gadā saglabāja visaugstāko ‒ Dimanta ‒ kategoriju.

Kopš 2011. gada Rīgas lidosta ir to Latvijas uzņēmumu vidū, kas ieguvuši ģimenei draudzīga uzņēmuma statusu, bet 2024. gadā uzņēmums ieguva zelta statusu nacionālajā novērtējumā “Dažādībai atvērts darba devējs”. Vairākkārt Rīgas lidosta ir kļuvusi par laureāti Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras un Valsts darba inspekcijas darba aizsardzības labas prakses balvas konkursā “Zelta ķivere”.

Rīgas lidosta saņēmusi arī apbalvojumus un pateicības no Mārupes novada pašvaldības, cilvēku ar īpašām vajadzībām organizācijām un citiem sadarbības partneriem. Lidostas īstenotie būvniecības projekti vairākkārt ieguvuši apbalvojumus konkursā “Latvijas gada būve”.

Rīgas lidosta ir nozīmīgākais aviācijas infrastruktūras uzņēmums Latvijā, svarīgākais Baltijas reģiona gaisa transporta mezgls. Tā kā aviācija mūsdienās nodrošina ātru, drošu un pieejamu cilvēku un preču pārvadāšanu visas pasaules mērogā, arī Rīgas lidosta būtiski veicina Latvijas ārējo tirdzniecību, eksportu, investīciju piesaisti un produktivitāti. Saskaņā ar starptautiskās pētniecības grupas Oxford Ressearch pētījumu laikā no 2018. līdz 2021. gadam aviācijas nozares tiešā un pastarpinātā pievienotā vērtība 2019. gadā bija 918 miljoni eiro jeb 3,2% no Latvijas kopējā iekšzemes kopprodukta.