Ziņas par Latvijas aviācijas pirmsākumiem datējamas ar 1670. gadu, kad latviešu kalējs Zviedris-Johansons izgatavoja lidaparātu. Pirmais lidojums lidaparātam ar motoru notika 19.07.1910. Rīgā, Zasulauka hipodromā (gaisa kuģis “Grade”, pilots Teodors Meibaums, lidojuma ilgums 56 sekundes, lidojuma augstums 8 m).
Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas pirmā Latvijas armijas kara aviācijas vienība – Aviācijas grupa – tika nodibināta 19.06.1919. Vēlāk izveidotais Aviācijas pulks sastāvēja no iznīcinātāju un izlūklidmašīnu eskadriļām, jūras aviācijas eskadriļas un aviācijas skolas vienības. Lidlauku tīkls tika izveidots Spilvē, Krustpilī, Daugavpilī, Liepājā un Gulbenē.
Aviācijas nozares uzplaukums sākās 1920. gadā, kad tika dibināts Latvijas aeroklubs. Tika sākts darbs pie aviācijas standartu un regulējumu izstrādes. Satiksmes ministrija 1930. gadā izveidoja civilo lidaparātu reģistru ar mūsdienās atpazīstamo reģistrācijas zīmi “YL”. Ministru kabinets 06.11.1934. izdeva “Likumu par civilo aviāciju” ar papildinājumu 01.12.1934. – “Instrukciju par civilo aviāciju”. Šajā laikā strauji attīstījās lidaparātu būvniecība. Nozīmīgākās lidmašīnas 20. gs. 30. gados tika uzbūvētas Liepājas Karostas darbnīcās (KOD tipa lidaparāti), bet 30. gadu beigās Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) darbnīcās tika būvētas konstruktora Kārļa Irbīša projektētās lidmašīnas.
Pirmā regulārā pasažieru aviolīnija (aviosabiedrība “Baltisches Lloyd”) maršrutā Rīga–Kauņa–Karaļauči–Danciga–Štetīne–Berlīne tika atklāta 06.08.1921. Vēlāk vācu un padomju aviosabiedrība “Deruluft” turpināja nodrošināt Rīgas iekļaušanu aviosatiksmē starp Maskavu un Berlīni (līdz 1937. gadam), poļu “Lot” nodrošināja satiksmi ar Viļņu un Varšavu, bet vācu “Lufthansa” Rīgu iekļāva aviosatiksmē starp Ziemeļvalstīm un Berlīni 30. gadu beigās. Lai varētu nodrošināt sekmīgu starptautisko lidojumu uzņemšanu, Rīgā tika izveidots Baltijā labākais lidlauks.
Padomju okupācijas laikā Latvijas aviācijas pārvaldību nodrošināja Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Civilās aviācijas ministrija. Civilo lidlauku, aeronavigācijas un pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumus Latvijā veica “Aeroflot” struktūrvienības bez tiesībām patstāvīgi saimniekot. Visi ienākumi no aviācijas darbībām tika nosūtīti uz centrāliem “Aeroflot” pārvaldes norēķinu rēķiniem Maskavā, kas pēc tam tika sadalīti starp “Aeroflot” filiālēm. Komerclidojumiem no Rīgas izmantoja Spilves un Rumbulas lidlaukus. Regulāra pasažieru satiksme tika organizēta arī no Liepājas un Ventspils. Lidosta “Rīga” tika atklāta 1974. gadā. Lidojumi no Latvijas lidlaukiem notika vienīgi PSRS robežās. Šajā laikā komercaviācijā izmantoja Li-2, IL-12, IL-14, IL-18, TU-104, TU-134, TU-154, AN-24, AN-26, JAK 40 gaisa kuģus.