AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 17. aprīlī
Gunārs Šteinerts

jūras un upju transports Latvijā

Saistītie šķirkļi

  • autotransports Latvijā
  • Baltijas jūras Latvijas piekraste un Rīgas līcis
  • gaisa transports Latvijā
  • dzelzceļa transports Latvijā
  • Krišjānis Valdemārs
  • Latvijas tautsaimniecības politika
  • pasta nozare Latvijā
  • pilsētas transports Latvijā
A/s “Latvijas kuģniecība” tankkuģis “Krišjānis Valdemārs”. 2012. gads.

A/s “Latvijas kuģniecība” tankkuģis “Krišjānis Valdemārs”. 2012. gads.

Avots: a/s “Latvijas kuģniecība”.

Satura rādītājs

  • 1.
    Nozares vēsturiskā attīstība
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Nozares raksturojums mūsdienās
  • 4.
    Nozīmīgākās personas
  • 5.
    Nozīmīgākās asociācijas
  • 6.
    Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Nozares vēsturiskā attīstība
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Nozares raksturojums mūsdienās
  • 4.
    Nozīmīgākās personas
  • 5.
    Nozīmīgākās asociācijas
  • 6.
    Nozīmīgākie periodiskie izdevumi
Nozares vēsturiskā attīstība

Par nozares pirmsākumiem uzskatāma Rīgas u. c. Latvijas teritoriju ostu pilsētu iestāšanās Hanzā 13. gs. beigās – tas veicināja tirdzniecību, izmantojot kuģu pārvadājumus.

17. gs. Kurzemes hercogistē liela nozīme bija jūras kuģu būves attīstībai. Uzbūvēja apmēram 40 kara kuģus un 80 tirdzniecības kuģus, izveidoja ostas un organizēja ekspedīcijas uz hercogistes aizjūru īpašumiem. 19. gs. sākumā pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas Kurzemes un Vidzemes piekrastē tika sākta buru kuģu būve. Līdz 20. gs. sākumam uzbūvēja apmēram 550 tālbraucēju buriniekus.

19. gs. 1. pusē līdztekus buriniekiem kravu pārvadājumus sāka tvaikoņi. 08.06.1830. Rīgas ostā ienāca pirmais tvaikonis. 1912.–1913. gadā Latvijas ostās bija reģistrēts 71 tvaikonis ar kopējo bruto reģistra tilpību 80,8 tūkstoši (tk) BRT (1 BRT = 2,83 m3). 1914. gadā Latvijas ostās bija reģistrēti 333 kuģi ar kopējo tilpību 126,71 tk BRT. Kravu apgrozījums 1911. gadā Ventspils ostā bija 0,7 mlj t, ienāca 1215 kuģi; 1913. gadā Rīgas ostā – 4 mlj t un 2923 kuģi; Liepājas ostā – 1,3 mlj t un 1215 kuģi.

Pirmais pasaules karš gandrīz iznīcināja Latvijas jūras transportu. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas tika bloķētas. Tirdzniecības flote zaudēja 9/10 kuģu. Kara laikā gāja bojā apmēram 1500 Latvijas jūrnieku u. c. nozares darbinieku.

Pirmais kuģis, uz kura 12.1918. pacēla sarkanbaltsarkano karogu, bija tvaikonis “Maiga”, pēc tam – “Saratow”. Latvijas tirdzniecības flotē 07.1920. bija 45 kuģi ar kopējo tilpību 11,14 tk BRT; 1930. gadā – 146 kuģi (176,93 tk BRT); 01.01.1940. – 103 kuģi (198,2 tk BRT), lielākā daļa bija tvaikoņi, t. sk. pieci motorburinieki un jūras ledlauzis “Krišjānis Valdemārs”.

Pēc Pirmā pasaules kara strauji attīstījās Latvijas jūras un upju transports. Pasažieru pārvadājumus Rīgā atjaunoja 1921. gadā, kad Rīgas pilsētas rīcībā bija 11 kuģi, bet 1931. gadā – 16 kuģi. Otrs lielākais pasažieru pārvadātājs Rīgā bija kuģniecības sabiedrība “A. Augsburgs” ar 16 kuģiem. Kopējais pasažieru skaits 1920. gadā bija 3,5 mlj; 1925. gadā – 6,5 mlj; 1930. gadā – 4,9 mlj. Upju flotē bija arī velkoņi un liellaivas. 1939. gadā tie pārvadāja 0,63 mlj t dažādu kravu.

06.1940. sākās Latvijas okupācija; arī Latvijas floti pārņēma Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) varas iestādes. 30.11.1940. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome izdeva dekrētu par valsts un nacionalizētās upju un jūras saimniecību nodošanu PSRS tautas komisariātu pārziņā. PSRS Upju flotes tautas komisariāts pārņēma visus nacionalizētos upju kuģus un ostas. Tika nodibināta “Latvijas Valsts jūras kuģniecība” (LVJK), kas tika nodota PSRS Jūras flotes tautas komisariātam. Daudzi kuģu īpašnieki un jūrniecības darbinieki 06.1941. tika represēti.

LVJK atjaunoja 10.1944., un tā pakāpeniski attīstījās. 1958. gadā tās flotē bija 12 kuģi; 1970. gadā – 70 kuģi; 1980. gadā – 100 kuģi (t. sk. 52 tankkuģi un trīs gāzvedēji); 1990. gadā – 105 kuģi, t. sk. 15 kuģi PSRS komercfirmas “Sovkomflot” īpašumā. Kopējā LVJK flotes kravnesība bija 1,4 mlj t, uz šiem kuģiem nodarbināja 5300 jūrnieku.

Jūrniecības nozarē nozīmīgs bija valsts uzņēmums “Rīgas Transporta flote” (1987–2012), kas apkalpoja zvejas nozari. Flotē 1991. gadā bija 30 kuģi, galvenokārt refrižeratorkuģi, ar kopējo kravnesību 230,56 tk t.

Pēckara periodā attīstījās upju transports. 1944. gadā tika izveidota Daugavas kara atjaunošanas pārvalde, kurā ietilpa Rīgas, Daugavpils, Krāslavas un Jelgavas, vēlāk arī Ventspils iecirkņu upju flotes uzņēmumi. 1961. gadā uz pārvaldes bāzes nodibināja “Latvijas upju kuģniecību” (LUK), kuras flotē bija pasažieru kuģi, velkoņi, tehniskās flotes kuģi un liellaivas. 1960. gadā kuģu kopskaits bija 114; 1970. gadā – 106; 1980. gadā – 112; 1991. gadā – 101, t. sk. 12 “upe–jūra” klases transporta kuģi, kuri veica jūras kravu pārvadājumus. LUK kravu apgrozījums 1960. gadā bija 1,76 mlj t; 1972. gadā – 2,43 mlj t; 1981. gadā – 3,62 mlj t; 1990. gadā – 2,62 mlj t. No 1945. gada LUK veica arī pasažieru pārvadājumus, 1960. gadā – 621 tk pasažieru; 1975. gadā – 1,01 mlj; 1990. gadā – 723 tk.

Pēc Otrā pasaules kara dokeri, strādnieki un vācu karagūstekņi atjaunoja Latvijas ostas, kuras pakāpeniski atsāka savu darbību.

Rīgas Tirdzniecības ostas kravu apgrozījums 1946. gadā bija 0,397 mlj t; 1960. gadā – 3,099 mlj t; 1970. gadā – 4,333 mlj t; 1980. gadā – 6,227 mlj t; 1990. gadā – 5,996 mlj t. Ventspils tirdzniecības ostas kravu apgrozījums 1951. gadā bija 0,244 mlj t; 1960. gadā – 1,692 mlj t; 1970. gadā – 15,501 mlj t; 1980. gadā – 32,259 mlj t; 1990. gadā – 31,171 mlj t. Liepājas ostu 1951. gadā slēdza, to nodeva PSRS Jūras kara flotei. Darbojās tikai zvejas osta. 1956. gadā nodibināts valsts uzņēmums “Liepājas Tirdzniecības osta”, kas darbojās ar ierobežojumiem, bet varēja uzsākt kravu apgrozījumu, kas 1960. gadā sasniedza 0,42 mlj t; 1965. gadā – 1,067 mlj t.

Nozares sastāvdaļa bija arī kuģu būve un remonts. Nozīmīgākais šīs apakšnozares uzņēmums bija “Rīgas Kuģu remontu rūpnīca” (dibināts 1913. gadā), kas 1991. gadā kļuva par Latvijas valsts uzņēmumu, no 1995. gada par a/s “Rīgas kuģu būvētava”, kurā remontēja lielos jūras kuģus un būvēja jaunus. Līdz 1993. gadam kopā tika uzbūvēti 316 kuģi, t. sk. septiņi autopasažieru prāmji, arī liellaivas. Otrs nozīmīgs apakšnozares uzņēmums bija “Tosmares kuģubūvētava” (dibināts 1900. gadā), no 1994. gada Latvijas valsts īpašumā, no 2000. gada uzņēmuma akciju kontrolpaketi iegādājās a/s “Rīgas kuģu būvētava”.

Izglītība

Jūrniecības izglītībai bija liela nozīme nozares attīstībā. 23.11.1864. Ainažos darbu sāka jaunā tipa jūrskola. Pēc K. Valdemāra iniciatīvas Latvijā atvēra 10 šādas jūrskolas, kuras līdz 19. gs. beigām absolvēja apmēram 3 tk tālbraucēju kapteiņu, stūrmaņu un tuvbraucēju stūrmaņu.

Pirmā Rīgas jūrskola dibināta 1789. gadā – Rīgas Navigāciju skola; ar pārtraukumiem darbojās līdz 1915. gadam; Mangaļu jūrskola (dibināta 1876. gadā). Pēc Pirmā pasaules kara ļoti liela nozīme bija 28.11.1920. dibinātajai Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolai (līdz 1925. gadam – Krišjāņa Valdemāra jūrskola), kur katru gadu mācījās ap 100 skolēnu. Darbojās līdz 1944. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara jūrniecības izglītību Rīgā varēja iegūt trīs jūrskolās: Rīgas jūrskolā (1944–1993) ar arodskolas ievirzi; Rīgas jūrskolā, kas bija slēgta tipa vidējā speciālā mācību iestāde, pakļauta PSRS jūras flotes pārvaldes institūcijām (dibināta 1944. gadā; 1991. gadā pārgāja Latvijas Jūras akadēmijas sastāvā); Rīgas zvejniecības jūrskolā (1950–1959) Vecmīlgrāvī.

Pēc Pirmā pasaules kara Liepājas jūrskola (dibināta 1843. gadā) vairākkārt tika pārveidota, iekļaujot zvejniecības novirzienu. 1955. gadā tā atsāka darboties, bija pakļauta PSRS Zivsaimniecības ministrijai. 1991. gadā uz Liepājas jūrskolas bāzes tika dibināta Liepājas Jūrniecības koledža.

Nozīmīga loma nozares izglītības veidošanā, latviešu valodas ieviešanā un zinātnes attīstībā ir Latvijas Jūras akadēmijai, kuru 1989. gadā izveidoja kā Kaļiņingradas Zivrūpniecības un zivsaimniecības tehniskā institūta Rīgas filiāles nodaļu. 1990. gadā Latvijas Jūras akadēmiju pārveidoja par Rīgas Tehniskās universitātes fakultāti, bet 1993. gadā tā tika nodibināta kā patstāvīga augstskola, kas nodrošina 2. līmeņa augstākas izglītības kvalifikācijas iegūšanu. 

Nozares raksturojums mūsdienās

Neatkarīgajā Latvijā pirmās valsts pārvaldes institūcijas jūras un upju transporta nozarē bija Satiksmes ministrijas izveidotais Jūrniecības departaments (dibināts 05.1990.) un Zivsaimniecības ministrija (dibināta 11.1990.), kuras uzsāka PSRS resoru pakļautībā esošo jūrniecības un zivsaimniecības valsts uzņēmumu un organizāciju pārņemšanu Latvijas valsts pārvaldē.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas juridisks pamats Latvijas jūrniecības nozares valsts pārvaldes reformai bija Latvijas Republikas 24.08.1991. Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu”. 20.11.1991. uz Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta un Zivsaimniecības ministrijas bāzes tika dibināta Jūras lietu ministrija. 29.11.1991. Ministru kabineta lēmums "Par Latvijas Jūrniecības pārvaldi” noteica, ka līdz 01.01.1992. jāveic ostu pārvaldes reorganizācija, izveidojot katrā ostas pilsētā vienotu ostu, paredzot, ka tās saimniecisko darbību noteiks ostas administrācija un valsts kontroles funkcijas veiks ostas kapteiņa dienests.

Jūras lietu ministrija izveidoja Latvijas Kuģu reģistru, pārņēma PSRS resoru pakļautībā esošos zivsaimniecības un kuģniecības uzņēmumus, kuģu remonta rūpnīcas un Baltijas jūras kara flotes hidrogrāfiju. 29.08.1991. tika dibināts valsts uzņēmums “Latvijas kuģniecība”, 30.08.1991. Latvijas valsts karogu pirmo reizi pacēla uz valsts uzņēmuma “Latvijas Upju kuģniecība” kuģa “Rēzekne”. 1993. gadā Jūras lietu ministrijas funkcijas pārņēma Satiksmes ministrija.

Turpmāko nozares reorganizāciju noteica 16.08.1994. Ministru kabineta Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) un 22.06.1994. “Likums par ostām”.

17.02.1994. likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” paredzēja valsts uzņēmumu privatizāciju VAS “Privatizācijas aģentūra” uzraudzībā. Šis likums neparedzēja nekādus izņēmumus jūras un upju transporta nozares uzņēmumu privatizācijai, lai gan valsts kuģošanas uzņēmuma “Latvijas kuģniecība” privatizāciju noteica vairāki Ministru kabineta rīkojumi (Nr. 221 – 06.05.1999.; Nr. 627 – 19.12.2000.; Nr. 642 – 27.12.2001.), kas paredzēja uzņēmuma saglabāšanu Latvijas jurisdikcijā.

Valsts kuģošanas uzņēmums “Latvijas kuģniecība” u. c. valsts kuģošanas uzņēmumu privatizācijas gaitā radušies privātie īpašnieki izmantoja legālo iespēju pārreģistrēt savus kuģus citu valstu “ērto karogu” (Flags of Convienence) jurisdikcijā. Rezultātā kuģu skaits, kas bija reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā ar bruto tilpību lielāku par 100 BT, samazinājās no 413 kuģiem 1994. gadā līdz 181 kuģim 2010. gadā (1. tabula). Tas skāra arī zvejas floti. Šajā periodā Latvijas Kuģu reģistrā vēl bija daudz lielo zvejas kuģu, 1994. gadā – 141 lielais zvejas kuģis, bet 2010. gadā jau tikai 65 lielie (100 BT +) zvejas kuģi.

Ļoti strauji samazinājās lielo kuģu skaits (500 BT +), kas bija reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā – no 147 kuģiem 1994. gadā līdz 25 kuģiem 2010. gadā un 20 kuģiem 2014. gadā. Iemesls Latvijas jurisdikcijā esošās tirdzniecības flotes samazinājumam bija Latvijas nodokļu politika, kas neparedzēja starptautiskā tirgū operējošiem kuģiem nodokļu atlaides.

2001. gadā Latvijā sāka ieviest jaunu nodokļu sistēmu kuģošanas uzņēmumiem, kas nodarbina savus kuģus starptautiskā kuģošanā. Attiecībā uz šādiem kuģiem uzņēmums peļņas nodokļa vietā var maksāt tonnāžas nodokli. Tika ieviesti arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi jūrniekiem. Turpmākā Latvijas Kuģu reģistra statistika liecina, ka šī jaunā nodokļu sistēma nedeva būtiskus rezultātus.

2008. gadā deviņos lielajos Latvijas tirdzniecības flotes uzņēmumos zem Latvijas karoga bija 30 kuģi, bet zem ārvalstu karogiem 84 kuģi. 2017. gada sākumā Latvijas kuģu reģistrā reģistrēti 24 kravas kuģi un astoņi pasažieru kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 100 BT (1. tabula).

Latvijas nozīmīgākais kuģošanas uzņēmums a/s “Latvijas kuģniecība” 2017. gada sākumā visus savus 16 lielos kravas kuģus reģistrējis ārvalstu jurisdikcijā. Pēc 1991. gada tika privatizēta arī upju kuģu flote. Valsts uzņēmums “Latvijas Upju kuģniecība” tika pārveidots par SIA “Rīgas kuģniecības kompānija”, kuras flote pakāpeniski pārgāja ārvalstu jurisdikcijā un tika pārdota.

Upju flotes sastāvā 2017. gada sākumā bija 20 nelieli pasažieru kuģi, kas veic pasažieru pārvadājumus iekšējos ūdeņos un 47 velkoņi, kas tiek nodarbināti ostās kuģu tauvošanās operācijās un kravu pārvadājumos pa Daugavu un Lielupi.

1. tabula. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi 01.04.2018. ar bruto tilpību lielāku par 100 BT

Avots: Latvijas Kuģu reģistrs. Autora veidota.

Kuģu tips

Kuģu skaits

Bruto tilpība

Neto tilpība

Kravnesība

Dienesta

1

165

49

0

Kravas

30

57 888

29 030

83 019

Ledlauži

1

4121

1236

4968

Palīgflote

57

92 976

14 659

69 274

Pasažieru

7

76 778

45 655

7373

Velkoņi

19

7512

2251

4661

Zvejas

55

27 163

8527

13 226

Kopā

170

266 603

101 407

182 521

Latvijas ostu attīstība pēc 1991. gada, izejot vairākus ostu pārvaldes reorganizācijas posmus, bija stabila, lai gan sākumā bija novērojams kravu apgrozījuma kritums.

Pamats ostu attīstībai bija 22.06.1994. “Likums par ostām”. Šis likums paredzēja jaunu ostu pārvaldes modeli ar vienādu pašvaldības un ministriju pārstāvniecību ostu valdēs, ostu pārvaldes funkcijas tika atdalītas no saimnieciskās darbības. Latvijas ostās notika arī valsts uzņēmumu privatizācija, kas ostu attīstību netraucēja. Par to liecināja kopējais Latvijas ostu kravu apgrozījums, kas no 27,605 mlj t 1993. gadā pieauga līdz 34,973 mlj t 1994. gadā un 56,914 mlj t 2002. gadā. Latvijas ostās turpinās kravu apgrozījuma pieaugums, lai gan bija kritums 2009. un 2010. gadā.

Pēc pārkrauto kravu veidiem caur Latvijas ostām vislielāko apjomu veido beramkravas (52 %), galvenokārt ogles, lejamkravas (30,8 %) un ģenerālkravas (17, 1 %). 2016. gadā no Latvijas kopējā ostu kravu apgrozījuma visvairāk pārkrauts Rīgas ostā – 37,07 mlj t (58,7 %), Ventspils ostā – 18,8 mlj t (29,8 %), kur bija liels samazinājums (30,3 mlj t 2012. gadā), un Liepājas ostā – 5,6 mlj t (9 %). (2. tabula)

Nozīmīgas ir arī mazās ostas, kuru kopējais kravu apgrozījums 2016. gadā bija 1,556 mlj t. 21. gs. 2. desmitgadē Latvijas mazajās ostās nav bijis ievērojams kravu apgrozījuma pieaugums (2004. gadā – 1,129 mlj t), bet tās attīstās stabili, dodot ieguldījumu Latvijas reģionālajai attīstībai. Komerciālās kravas tiek pārkrautas Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas un Rojas ostās. Engures, Pāvilostas un Lielupes (jahtu) ostas strādā tikai kā zvejas un jahtu ostas.

2. tabula. Latvijas ostu kravu apgrozījums 2015.–2017. gadā (mlj t)

Avots: Satiksmes ministrija. Autora veidota.

Ostas

2015. gads

2016. gads

2017. gads

% no kopējā Latvijas ostu kravu apjoma

nosūtīts

saņemts

kopā

nosūtīts

saņemts

kopā

nosūtīts

saņemts

kopā

Rīga

35,952

4,104

40,056

32,891

4,179

37,070

28,99

6,680

35,67

54,50

Ventspils

20,808

1,719

22,527

16,860

1,949

18,809

17,921

2,114

20,035

30,61

Liepāja

4,681

0,930

5,611

5,109

0,571

5,680

5,818

0,771

6,589

10,07

Salacgrīva

0,182

0,170

0,353

0,212

0.081

0,293

0,2208

0,046

0,2668

0,41

Mērsrags

0,349

0,054

0,403

0,393

0,069

0,462

0,3712

0,0651

0,4363

0,67

Roja

0,021

0,010

0,032

0,040

0,009

0,049

0,0414

0,0107

0,0521

0,08

Pāvilosta

0,0

0,002

0,002

0,0

0,0004

0,0004

0,0

0,0035

0,0035

0,01

Engure

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

0,0

0,00

Skulte

0,557

0,029

0,585

0,712

0,040

0,752

0,7891

0,0307

0,8198

1,25

Mazās ostas kopā

1,109

0,265

1,375

1,357

0,199

1,556

1,422

0,156

1,578

2,41

Kopā visās ostās

62,551

7,018

69,569

56,217

6,899

63,116

55,5735

9,877

65,4505

100

Latvijas ostu kravu apgrozījuma statistika liecina, ka pārsvarā tiek pārkrautas eksporta kravas, kas galvenokārt ir tranzīta kravas – 2016. gadā 89 % no kopējā kravu apgrozījuma.

Pēc 1991. gada attīstās arī starptautiskie pasažieru pārvadājumi, galvenokārt no Rīgas ostas uz Stokholmu un Nīneshamnu. 1991. gadā Rīgas ostā ienāca 50 lielie pasažieru kuģi ar 21,8 tk pasažieru; 1992. gadā – 238 kuģi ar 84 tk pasažieru; 1993. gadā – 386 kuģi ar 146,3 tk pasažieru; 1994. gadā – 291 kuģis ar 80,1 tk pasažieru; 1995. gadā – 177 kuģi ar 98,2 tk pasažieru. Izveidoti arī regulāri starptautiski kravu un pasažieru pārvadājumi no Ventspils un Liepājas ostām. Starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Latvijas ostām galvenokārt nodrošina ārvalstu pasažieru kuģu īpašnieki, t. sk. Igaunijas uzņēmuma “Tallink” pasažieru prāmji, kas reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā, un “Stena Line” kuģi, kuri uztur regulārās prāmju līnijas no Ventspils un Liepājas uz Nīneshamnu un Trāvemindi. Kopš 2004. gada pieaugusi starptautiskā pasažieru satiksme uz Rīgas ostu, kā arī ievērojami pieauguši starptautiskie pasažieru pārvadājumi no Ventspils un Liepājas (3. tabula). Tiek veikti arī neliela apjoma vietējie pasažieru pārvadājumi ar mazajiem upju pasažieru kuģiem pa Daugavu un Lielupi.

3. tabula. Pasažieru apgrozījums Latvijas ostās 2004.–2017. gadā (tk pasažieru)

Uzskaitīti regulāro prāmju līniju pasažieri (izbraukušie un iebraukušie) un arī kruīza kuģu pasažieri (vienreiz). Avots: Satiksmes ministrija. Autora veidota.

Gads

Rīga

Ventspils

Liepāja

Kopā

2004

169,15

28,89

15,53

213,571

2005

148,99

55,79

13,81

218,594

2006

208,05

112,46

0,15

320,659

2007

378,48

104,42

0,12

483,018

2008

455,10

75,17

1,48

531,758

2009

624,22

48,01

20,04

692,275

2010

707,46

62,11

10,67

780,245

2011

778,22

111,02

20,43

909,666

2012

816,76

120,34

33,36

970,464

2013

839,67

120,01

43,61

1003,29

2014

739,87

143,89

42,20

925,963

2015

528,25

163,67

39,78

731,695

2016

583,58

180,63

32,99

797,205

2017

832,38

210,53

41,11

1084,027

Svarīga jūrniecības nozares sastāvdaļa ir Latvijas kuģu būves un remonta uzņēmumi (reģistrēti 27), piemēram, a/s “Rīgas kuģu būvētava”, kurā remontē vairāk nekā 100 kuģus gadā, var pieņemt remontā peldošajos dokos kuģus ar garumu līdz 241 m un platumu līdz 45 m, kopš 1997. gada uzbūvēti 150 jauni kuģi un kuģu korpusi, veic arī šo korpusu aprīkojumu; kā arī a/s “Tosmares kuģubūvētava”, SIA “ASK” un SIA “Bolderājas kuģu remonta rūpnīca”.

Latvijā ir labi attīstīta uzņēmējdarbība, kas veic jūrnieku iekārtošanu darbā uz jūras kuģiem. Ir licencēti 53 uzņēmumi, kas iekārto darbā Latvijas un kaimiņvalstu jūrniekus, galvenokārt uz ārvalstu tirdzniecības flotes kuģiem. 2017. gadā Latvijā bija reģistrēti 12 724 aktīvie jūrnieki. Šis nozares sektors, lai gan apkalpo ārvalstu floti, ir nozīmīgs Latvijas ekonomikai, jo Latvijā dzīvojošie jūrnieki nodokļos samaksā apmēram 300 mlj eiro.        

Par jūras un upju transporta nozīmīgumu valsts tautsaimniecībā liecina Latvijas ostu pakalpojumu īpatsvars saistībā ar tranzītkravu pārvadāšanu un apstrādi, kas veido 3–5 % no iekšzemes kopprodukta, kā arī pakalpojumu eksporta apjoms (mlj eiro) saistībā ar tranzītkravu pārvadāšanu un apstrādi ostās, kas vislielākais ir Ventspils ostai.

Lielākā nozīme jūrniecības nozarē ir Latvijas ostām, kas veido pamatu tranzītbiznesam kā nozīmīgai tautsaimniecības sastāvdaļai. Rīgas un Ventspils brīvostas, Liepājas osta un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir nozīmīgākie uzņēmumi, lai gan tie nav komercuzņēmumi, bet veic attiecīgo ostu teritoriju un akvatoriju pārvaldi, darbojoties pēc zemes un infrastruktūras pārvaldības (landlord) principa. Šīs ostu pārvaldes, arī mazo ostu pārvaldes, iznomājot atsevišķas ostu teritorijas stividoru kompānijām, termināliem, muitas noliktavām, kas visi darbojas kā atsevišķi komercuzņēmumi, veido pamatu visam tranzītbiznesam caur Latvijas ostām.

Latvijas ostu pārvaldes modelis ir bijis veiksmīgs. Tas ieguvis arī starptautisku atzinību. 10.2016. Lielbritānijas laikraksta Financial Times izdevums FDI Intelligence publicēja pētījumu (Global Free Zones of the Year 2016), kurā Ventspils brīvostai piešķirtas sešas speciālbalvas – par atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, par infrastruktūras atjaunošanu, par infrastruktūras paplašināšanos, par ostas infrastruktūru, par mārketingu un par augsto tehnoloģiju produktu ražošanas attīstību. Latvijas lielo ostu attīstībā svarīgi ir brīvostu un speciālās ekonomiskās zonas režīmi, kurus noteic likumi, kā arī industriālie centri Ventspilī un Liepājā.

Tranzīta kravu pārvadājumos caur Latvijas ostām iesaistīti daudzi šos pārvadājumus apkalpojošie uzņēmumi, piemēram, kravu ekspedīcijas, kuģu brokeru un aģentu, velkoņu, auto pārvadātāju, kuģu apgādes, muitas noliktavu un muitas brokeru uzņēmumi, regulāro kravu līniju operatori, t. sk. lielo starptautisko uzņēmumu filiāles, piemēram, “Maersk Line”, “MSC”, “CMA CGM”, “Stena Line”.

Latvijas lielākais kuģošanas uzņēmums ir a/s “Latvijas kuģniecība”, pārvaldot gan savā īpašumā esošos, Māršalu salu kuģu reģistrā reģistrētos 16 tankkuģus, gan 11 tankkuģus, kas nav šī uzņēmuma īpašumā. A/s “Latvijas kuģniecība” apgrozījums 2017. gadā bija 82,39 mlj eiro un aktīvu kopējā vērtība 31.12.2017. bija 557,75 mlj eiro. 2017. gadā peļņa bija 11,27 mlj eiro.

Lielāko Latvijas valsts kuģošanas uzņēmumu – “Rīgas Transporta flote” un “Rīgas kuģniecība” – kuģi privatizācijas gaitā tika pārdoti. “Rīgas Transporta flote” 2012. gadā tika likvidēta, bet “Rīgas kuģniecība” savu saimniecisko darbību veic, izpildot tirdzniecības kuģu pārvaldes (menedžmenta) funkcijas. Šādas funkcijas veic arī mazāki Latvijas kuģošanas uzņēmumi, piemēram, SIA “Alpha Shipping Company”, SIA “RIX Shipping”, SIA “ROKO Shipmanagement”, kuriem kuģu īpašumā nav, bet tie veic ārvalstu kuģu īpašnieku kuģu pārvaldi.

Jūras transportam ir galvenā nozīme Latvijas tranzīta biznesā. Tas sadarbībā ar dzelzceļa un auto transportu nodrošina ļoti lielu kravu plūsmu un attiecīgi arī ar to saistītās uzņēmējdarbības attīstību un darba vietas.

Pakalpojumu eksporta apjoms saistībā ar tranzītkravu pārvadāšanu un apstrādi Latvijas ostās 2016. gadā bija 317 mlj eiro. Strādājošo mēneša neto vidējā darba samaksa ūdens transporta nozarē 2015. gadā bija 1586 eiro. Kopā transporta un uzglabāšanas jomā 2015. gadā bija nodarbināti 85 300 strādājošo jeb 9,52 % no visu nodarbināto kopskaita Latvijā.

Par ostu un tranzīta biznesa lomas politisko nozīmi liecina ar Likuma par ostām pie Ministru kabineta iedibinātā Latvijas Ostu, loģistikas un tranzīta biznesa padome, kurai ir liela ietekme uz nozares attīstību un jaunu tiesību aktu izstrādi. 

Rīgas osta. 2012. gads.

Rīgas osta. 2012. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Ventspils osta. 2011. gads.

Ventspils osta. 2011. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Liepājas osta. 2010. gads.

Liepājas osta. 2010. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Nozīmīgākās personas

Nozīmīgākās personas Latvijas kuģniecības nozares attīstībā: Jānis Bērziņš, Latvijas Jūras akadēmijas rektors (1989–2004; 2010–2016), pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas organizēja jūrniecības augstskolas dibināšanu ar apmācību latviešu valodā; Jānis Janovskis, satiksmes ministrs (1990–1992), Latvijas valsts pārvaldes pamatlicējs jūrniecībā pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas; Gunārs Šteinerts, Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta pirmais direktors (1990–1991), jūras lietu ministra vietnieks (1991–1993), Latvijas pārstāvis Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (1993–1997), Latvijas Jūras administrācijas departamenta direktors (1997–2006), Latvijas jūrniecības valsts pārvaldes sistēmas un likumdošanas veidotājs; Imants Sarmulis, Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktors (1993–1995), Ventspils brīvostas pārvaldnieks (kopš 1995. gada), Latvijas jūrniecības likumdošanas veidotājs, organizēja Ventspils brīvostas jaunu termināļu un industriālā parka veidošanu; Antons Ikaunieks, SIA “Rīgas kuģniecības kompānija” valdes priekšsēdētājs (1991–2006), Latvijas Kuģu īpašnieku asociācijas viceprezidents (1995–1997), prezidents (1997–2004), veidoja Latvijas ekonomisko politiku kuģošanas uzņēmumiem; Aivars Boja, Liepājas ostas pārvaldnieks (1992–2013), aktīvi organizēja Liepājas ostas darbību pēc tās pārņemšanas no PSRS kara flotes; Leonīds Loginovs, Rīgas brīvostas pārvaldnieks (1997–2017), organizēja jaunu Rīgas ostas termināļu izveidi un kravu apgrozījuma pieaugumu, izveidojot Rīgas ostu par lielāko Latvijas ostu; Eduards Delvers, Rīgas brīvostas kapteinis (1995–2016), nodrošināja ilggadēju drošu kuģu satiksmi Rīgas ostā un ledus navigāciju Rīgas jūras līcī; Arvīds Buks, Ventspils ostas kapteinis (kopš 1992. gada), nodrošināja ilggadēju drošu kuģu satiksmi un lieltonnāžas kuģu pieņemšanu Ventspils ostā; Eduards Raits, Liepājas ostas kapteinis (1991–2011), organizēja Liepājas Kuģu satiksmes dienesta izveidošanu, kad PSRS kara flote aizgāja no ostas, un šī dienesta turpmāku drošu darbību; Ilze Bernsone, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības vēstures nodaļas vadītāja (1979–2016), organizēja veco jūrnieku saietus Ainažos no 20. gs. 70. gadiem – jūrniecības nozares atmodas pirmsākums.

Nozīmīgākās asociācijas

Nozarē darbojas vairākas asociācijas: Latvijas Ostu asociācija, Latvijas Mazo ostu asociācija, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, Baltijas asociācija – transports un loģistika, Latvijas Nacionālā kravas ekspeditoru asociācija, Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija, Latvijas Loģistikas asociācija, Latvijas Stividorkompāniju asociācija, Latvijas Kuģu īpašnieku asociācija, Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija, Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju asociācija.

Nozīmīgākie periodiskie izdevumi

Laikraksts “Jūras Vēstis” (1991–1998; divas reizes mēnesī izdeva 1991.–1993. gadā; vienu reizi nedēļā izdeva 1993.–1998. gadā; izdeva: SIA “Mezgls”, 1991.–1992. gadā; SIA “Baltijas masu mediju centrs” 1992.–1995. gadā; Latvijas Kuģu īpašnieku asociācija 1995.–1997. gadā; SIA “Jūras vēstis” 1997.–1998. gadā); žurnāls “Jūras Vēstis” (2003–2006; izdeva 4 reizes gadā; izdeva SIA “Jūras Informācija”); žurnāls “Jūrnieku Vēstnesis”, (2003–2015; izdeva reizi mēnesī; izdeva Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība); žurnāls “Jūrnieks” (kopš 2007. gada; reizi mēnesī izdeva 2007.–2013. gadā; kopš 2013. gada izdod 6 reizes gadā; izdod VAS “Latvijas Jūras administrācija”); “Latvijas jūrniecības gadagrāmata” (kopš 1991. gada; izdod reizi gadā; izdeva biedrība “Jūrniecības vēstures kopa”, izdevniecība “Zinātne” 1991.–1993. gadā; kopš 1994. gada – biedrība “Latvijas Jūrniecības savienība”).

Multivide

A/s “Latvijas kuģniecība” tankkuģis “Krišjānis Valdemārs”. 2012. gads.

A/s “Latvijas kuģniecība” tankkuģis “Krišjānis Valdemārs”. 2012. gads.

Avots: a/s “Latvijas kuģniecība”.

Rīgas osta. 2012. gads.

Rīgas osta. 2012. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Ventspils osta. 2011. gads.

Ventspils osta. 2011. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Liepājas osta. 2010. gads.

Liepājas osta. 2010. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

A/s “Latvijas kuģniecība” tankkuģis “Krišjānis Valdemārs”. 2012. gads.

Avots: a/s “Latvijas kuģniecība”.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • autotransports Latvijā
  • Baltijas jūras Latvijas piekraste un Rīgas līcis
  • gaisa transports Latvijā
  • dzelzceļa transports Latvijā
  • Krišjānis Valdemārs
  • Latvijas tautsaimniecības politika
  • pasta nozare Latvijā
  • pilsētas transports Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas Jūrniecības savienības tīmekļa vietne, gadagrāmatas
  • Latvijas Jūras administrācijas tīmekļa vietne, izdevums "Jūrnieks"
  • Satiksmes ministrijas tīmekļa vietne, Latvijas ostu attīstības programma 2014.‒2020. gadam
  • Rīgas brīvostas tīmekļa vietne, statistika
  • Ventspils brīvostas tīmekļa vietne, statistika
  • Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes tīmekļa vietne, statistika

Ieteicamā literatūra

  • Latvijas Jūrniecības vēsture 1850–1950, 1. sējums, Rīga, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Latvijas Jūrniecības vēsture 1950–2000, 2. sējums, Rīga, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, 2003.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Latvijas ostas: Rīga, Liepāja, Ventspils, Aināži, Mērsragciems, Pāvilosta, Rīga, A. Ošiņa un P. Mantnieka kartogrāfiskais institūts, 1930.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Miklāvs, A., Latvijas Upju kuģniecība, Rīga, SIA "Rīgas kuģniecība", 2001.
  • Štrauhmanis, J., Latvijas ostas, Rīga, Latvijas Jūras akadēmija, 2000.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Gunārs Šteinerts "Jūras un upju transports Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 30.11.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4169 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana