Vemšana ir aizsargreflekss, ko regulē smadzeņu stumbrā esošais vemšanas centrs. Vemšanu izraisa dažādi stimuli: gremošanas traucējumi, centrālās nervu sistēmas (CNS) ietekme, vestibulārie kairinājumi, toksiskas vielas un psiholoģiskie faktori. Vemšana var būt akūta vai hroniska; tās iemeslu noteikšanai bieži nepieciešama diferenciāldiagnostika. Pareiza cēloņa noteikšana ir būtiska ārstēšanas izvēlei un komplikāciju novēršanai (piemēram, dehidratācijas, elektrolītu disbalansa gadījumā).

Vemšanu var iedalīt pēc divām pazīmēm.

• somatiska (kuņģa-zarnu trakta traucējumi),
• centrāla (CNS bojājumi, migrēna, smadzeņu audzēji),
• vestibulāra (kustību slimība, Menjēra slimība),
• psihogēna (stresa inducēta anoreksija),
• medikamentoza/toksiska (ķīmijterapija, alkohols, narkotikas, infekcijas toksīni).

• akūta vemšana – līdz 48 stundām; bieži infekciozas vai toksiskas izcelsmes,
• hroniska vemšana – ilgst vairākas dienas vai nedēļas; jāizvērtē, vai tai ir funkcionāli vai strukturāli iemesli (piemēram, kuņģa iztukšošanās traucējumi),
• intermitējoša (periodiska) / recidivējoša – periodiska, epizodiska (piemēram, cikliska vemšana).

Vemšanai raksturīga slikta dūša, pastiprināta siekalošanās, sirdsdarbības izmaiņas, ādas bālums un svīšana. Notiek diafragmas un vēdera muskuļu kontrakcijas, kas izraisa spiediena pieaugumu kuņģī un kuņģa satura izstumšanu uz augšu.

Vemšana var izraisīt šķidruma un elektrolītu zudumu, hipovolēmiju un barības vada bojājumus. Ārstēšana atkarīga no etioloģijas – tā var būt šķidruma aizvietošana, antiemētiskie jeb pretvemšanas līdzekļi (ondansetrons, metoklopramīds, prometazīns u. c.), psiholoģiska atbalsta nodrošināšana. Profilakse ietver izvairīšanos no ierosinātājfaktora.

Vemšanas mehānismi un ārstēšanas pieejas ir plaši pētīti gastroenteroloģijā, onkoloģijā un neiroloģijā. Galvenās pētniecības institūcijas ir Nacionālie veselības institūti (National Institutes of Health) Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Gastroenteroloģijas biedrība (American Gastroenterological Association) ASV, Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrība (European Society for Medical Oncology), Pasaules Veselības organizācija (World Health Organization) Šveicē, Rīgas Stradiņa universitāte Latvijā.