Ģeotelpiskā izlūkošana (akronīms GEOINT no angļu GEOspatial INTelligence) integrē telpiski piesaistītus datus no satelītattēliem, kartēm, reljefa modeļiem un citiem informācijas avotiem, lai nodrošinātu valsts aizsardzību, katastrofu seku likvidēšanu, kā arī plašu civilo lietojumu klāstu. Mūsdienās ģeotelpiskajai izlūkošanai vairs nav ekskluzīvi militārs raksturs un vairākās pasaules valstīs (Japānā, Indijā, Austrālijā) notiek ģeotelpiskās izlūkošanas tematiskās konferences un apmācības. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ģeotelpiskā izlūkošana tiek pielietota mežu ugunsgrēku virzības uzraudzībā un viesuļvētru riska prognozēšanā un postījumu novērtēšanā, Brazīlijā – mežu nelikumīgās izciršanas uzraudzībā. Ģeotelpiskā izlūkošana tiek izmantota arī komercijā, piemēram, lielveikalu apmeklētības analīzē (saskaitot automašīnas stāvlaukumos), novērtējot kravu plūsmas ostās, rūdu ieguves apjomus atklātos karjeros, kuģu satiksmi un tā tālāk. Pašvaldības izmanto ģeotelpiskās izlūkošanas metodes sastrēgumu novērtēšanā un tūrisma slodžu analīzē noteiktās vietās.

Ģeotelpiskās izlūkošanas iespējas ir ļoti atkarīgas no pieejamās infrastruktūras (satelīti, datu centri) un datu (regulāri novērojumi no kosmosa) pieejamības analīzes vajadzībām, kas būtiski ierobežo valstu, organizāciju un administrāciju iespēju nodarboties ar ģeotelpiskās izlūkošanas uzdevumiem.

Arturs Lundāls (Arthur Charles Lundahl) ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldē (Central Intelligence Agency) izveidoja Nacionālo fotogrāfiju izpētes centru (National Photographic Interpretation Center), šādi liekot pamatu attēlu izlūkošanas (image intelligence, IMINT) jomai ASV nacionālās drošības sektorā. Viņš bija galvenais eksperts, kurš konsultēja ASV prezidentu Džonu Ficdžeraldu Kenediju Kubas krīzes laikā.

Roberts Akermans (Robert T. Ackerman) bija agrākais ASV Nacionālās attēlu un kartēšanas aģentūras (National Imagery and Mapping Agency) vadītājs, kura uzraudzībā aģentūru pārveidoja par pašreizējo Nacionālo Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūru (National Geospatial Intelligence Agency).

Džeks Dendžermonds (Jack Dangermond) ir ģeogrāfisko informācijas sistēmu kompānijas “ESRI” (Vides sistēmu pētniecības institūts, Environmental Systems Research Institute) dibinātājs un programmatūras ArcGIS izveidotājs. Radījis tirgū dominējošo ģeotelpiskās informācijas apstrādes un analīzes rīkus, kas sniedz iespēju efektīvi apstrādāt un integrēt ģeotelpiskos datus no dažādiem avotiem.

Ģeotelpiskās izlūkošanas kā jomas mūsdienu izpratnē sākumi meklējami Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules kara laikā, kad tika sistematizēta tajā laikā jaunā fotogrāfiskā izlūkošana (ienaidnieka pozīciju fotografēšana) no lidmašīnām. Lai fotografētās pozīcijas liktu uz kartēm, vajadzēja operatīvi interpretēt informāciju no fotogrāfijām, kas uzņemtas no dažādiem leņķiem, augstumiem un kameru modeļiem.

Aukstā kara periodā kā daļu no “kosmosa sacensības” 1960. gada 18. augustā ASV palaida pirmo izlūkošanas satelītu Corona KH-1 (segvārds Discoverer). Šādi aizsākās satelītu programma, kas nodrošināja informācijas plūsmu ģeotelpiskās izlūkošanas vajadzībām. Satelītu informācijas pieejamība veicināja ģeotelpiskās izlūkošanas informācijas sistēmas izveidi, metožu attīstību, datu apmaiņu, datu harmonizāciju no dažādiem sensoriem, kā arī institūciju un doktrīnu attīstību.

Pēc Aukstā kara beigām notika ģeotelpiskās izlūkošanas institūciju modernizācija, digitalizācija un parādījās arvien vairāk civilās ģeotelpiskās izlūkošanas pielietojumu gadījumu. Piemēram, Landsat satelītu datu atvēršana bezmaksas pieejai un komerciālo augstas izšķirtspējas satelītu parādīšanās būtiski veicināja civilā pielietojuma iespējas.

Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV ģeotelpiskajai izlūkošanai bija ļoti svarīga nozīme militāro operāciju plānošanā. Turpinājās darbs pie datu integrācijas un harmonizācijas, kā arī komerciālo satelītu datu integrācijas ģeotelpiskās izlūkošanas datu plūsmā, kas būtiski samazināja datu atjaunošanas periodu. Līdz ar mākslīgā intelekta, mašīnapmācības un mākoņskaitļošanas attīstību ģeotelpiskā izlūkošana mūsdienās ietver automatizētu objektu identifikāciju attēlos, automatizētu izmaiņu noteikšanu datu rindās un procesu attīstības prognozes, izmantojot tālizpētes datus.

Ģeotelpiskās izlūkošana primāri ir valsts drošības un aizsardzības jomas paspārnē, veicot dažādus uzdevumus, piemēram, mērķu identifikāciju un norādīšanu, karaspēka un tehnikas kustības izsekošanu, reljefa analīzi, robežu apsardzību un citus. Galvenie civilā pielietojuma piemēri saistāmi ar civilo aizsardzību, dabas katastrofu jomu un humāno palīdzību. Robežu apsargāšanā un policijā ģeotelpiskās izlūkošanas metodes izmanto nelegālās imigrācijas un kontrabandas apkarošanas operāciju plānošanā. Civilajā aizsardzībā operatīva informācija no krīzes reģioniem (plašu mežu ugunsgrēku, plūdu, nogruvumu, lavīnu un citos gadījumos) iespējama, tikai izmantojot tālizpētes datu sensorus, jo piekļuve ir apgrūtināta. Šādos gadījumos ātri jānovērtē situācija, jāplāno glābšanas operācijas (loģistika, piekļuve, iedzīvotāju evakuācija), ko nodrošina sistemātiska ģeotelpiskās informācijas analīze.

Cits pielietojuma piemērs ir bēgļu izmitināšanas nometņu plānošana un humānās palīdzības loģistika krīzes reģionos, kā arī epidemioloģiskās situācijas monitorings un kontrole. Dabas aizsardzības jomā ģeotelpiskās izlūkošanas elementi tiek izmantoti mežu izciršanas uzraudzībā, piesārņojuma kontrolē (naftas noplūdes okeānos), ūdens resursu uzraudzībā un citur.