Agrīnā attīstības stāvoklī tulznas ir pildītas ar audu šķidrumu (limfu). Tulznas var būt pildītas arī ar asiņainu šķidrumu. Vēlāk tās kļūst sausas, sabiezējusī āda norobežojas. Visbiežāk tulznas redzamas uz plaukstām vai pēdām pēc apavu nēsāšanas, pēc fiziska darba vai sporta. Pūšļu dermatozes gadījumā tulznas ir pildītas ar caurspīdīgu šķidrumu, process ir neatkarīgs no spiediena vai berzes.

• Mazi (līdz 5 mm diametrā) un ar šķidrumu pildīti ādas elementi tiek saukti par vezikulām (latīņu vesicula).
• Ādas veidojumus ar šķidrumu, kuru izmērs ir lielāks par 5 mm, dēvē par bullām (latīņu bulla).

• Pamatā ādas virsējās kārtas (epidermas) starpšūnu tiltiņu sabrukums (pārrāvums) mehāniskas iedarbības (berzes) rezultātā. Piemēram, ādas berze apavos, ādas berze saskarē ar darba instrumentiem, berze ar sporta inventāru.
• Biežāk epidermas starpšūnu tiltiņu sabrukums organisma autoimūno saslimšanu gadījumā (pūšļu dermatoze), proti, organisms pats iznīcina starpšūnu savienojumus (desmosomas), un starp šūnām krājas šķidrums.
• Epidermas starpšūnu tiltiņu sabrukums infekcijas gadījumā saistīts ar infekcijas izraisošo organismu spēju iedarboties uz starpšūnu tiltiņiem, tos iznīcinot.
• Ultravioletais (UV) starojums, zemas (apsaldējums) un augstas (termisks apdegums) temperatūras izraisa līdzīgas izmaiņas epidermas šūnās.

• Cietās – parasti uz kāju pirkstu sānu virsmas, piemēram, uz pēdas piektā pirksta.
• Mīkstās – veidojas pirkstu starpās, nereti saistītas ar bakteriālo vai sēnīšu infekciju.

Tulznas ir nepieciešams nošķirt no varžacīm, kas ir sausais tulznas attīstības veids. Varžacs ir labi norobežota, sabiezēta (hiperkeratotiska) zona. Šo stāvokli bieži novēro sportistiem un cilvēkiem, kurus ietekmē nevienmērīga pēdu berze (apavi) vai gaitas problēmas. Tādi ir arī, piemēram, gados vecāki cilvēki, pacienti ar diabētu un amputētām apakšējām ekstremitātēm. Tulznas var veidoties virs kaulu izvirzījumiem vai virs papildu rudimentāriem zirņveida kauliem, biežāk pēdās.

Ar šķidrumu pildītās tulznas ar laiku pārvēršas varžacīs. Varžacis ir simptoms, ādas bojājums, nevis slimība.

Sabiezēta un sacietējusi ādas daļa ir ādas atbildes reakcija uz spiedienu un berzi. Tulzna ir pacelts pelēcīgi brūnas un hiperkeratotiskas ādas laukums, kas attīstās pārmērīga ķermeņa zonas nodiluma dēļ, parasti pirkstu mugurējā pusē. To izraisa apavu spiediens, berze starp kāju pirkstiem un citi iemesli. Tos novēršot, tulznas ar laiku izzūd.

Tulznas var būt atsevišķi vai saplūduši ādas veidojumi. Tiem plīstot, paliek mitras virsmas jeb erozijas (ādas vai gļotādas epitēlija bojājums).

Tulznas parasti neapdraud dzīvību, tomēr tās var būt apgrūtinošas, radīt diskomfortu, pat izteiktas sāpes, kustību traucējumus. Var ierobežot ikdienas aktivitātes (darbu, sportošanu) un negatīvi ietekmēt dzīves kvalitāti. Tulznas veido nevienmērīgu gaitu, balsta un kustību aparāta deformācijas. Kustību traucējumi savukārt rada apavu asimetrisku nolietojumu.

Visbiežāk noder ērti atbilstoša izmēra apavi bez augstiem papēžiem. Palīdz aizsargcimdi, pildot darba pienākumus, mīkstinoši ādas krēmi, silikona, porolona pirkstu starplikas, pareiza pēdu ādas higiēna.

Nopietnākos gadījumos nozīmīga ir pēdu deformāciju novēršana, podometrija, rentgenoloģiskie izmeklējumi, konsultācija pie ortopēda, tehniskā ortopēda, podologa, dermatologa. Smagu iedzimtu patoloģiju gadījumā – ķirurģiska ārstēšana.

Ārstējot tulznas, var tās caurdurt ar sterilu adatu. Tas samazina spiedienu tulznas iekšienē un atvieglo sāpju sajūtu.

Pūšļu dermatoze var apdraudēt cilvēka dzīvību.

Saules apdegumi ar tulznām visbiežāk ir nelieli, saplūduši pūslīši plecu zonā, bet tie var būt arī citās ķermeņa daļās. Tulznas, kas saistītas ar saules apdegumu, ir riska faktors ādas ļaundabīgajiem audzējiem vēlākā dzīves laikā.

Pēdu tulznas jānošķir no vīrusu kārpām uz pēdām.