Spēli raksturo ātrums, tehnikas un taktikas kombinācijas. Tā prasa ātru reakciju, precizitāti un labu koordināciju. Tā ir populāra gan kā profesionāls, gan kā amatieru sports un brīvā laika pavadīšanas veids.

Galda tenisā jāiegūst punktus, sitot bumbiņu pāri tīklam, lai pretinieks nevarētu to pareizi atgriezt. Spēle sastāv no setiem, viens sets tiek spēlēts līdz 11 uzvarētiem punktiem. Spēlētājam jāuzvar sets ar vismaz divu punktu pārsvaru. Vienā spēlē tiek izspēlēts nepāra setu skaits. Bumbiņa spēlē tiek ievadīta servējot. To jāpamet gaisā vismaz 16 centimetrus un jāsit aiz galda gala līnijas. Servei vispirms ir jāatlec servētāja galda pusē, tad pāri tīklam un jānolaižas pretinieka pusē. Servētājs mainās ik pēc diviem punktiem. Pēc serves spēlētāji pārmaiņus sit pa bumbiņu pēc tam, kad tā vienreiz atlec viņa pusē. Bumbiņai jānonāk pretinieka pusē, nepieskaroties tīklam (izņemot servi ‒ serve tiek atkārtota, ja tās laikā bumbiņa skar tīklu). Punkts tiek iegūts, ja pretinieks nepareizi izpilda servi, palaiž garām bumbiņu; iesit bumbiņu tīklā, netrāpa bumbiņu pretinieka galda pusē. Spēlējot dubultspēles, spēlētāji atsit bumbiņu, pēc kārtas izpildot sitienus. Dubultspēlē servi jāizpilda pa diagonāli no labās puses uz pretinieka labo pusi.

Galda tenisu pārsvarā spēlē telpās. Galda tenisa galds ir 2,74 metrus garš, 1,525 metrus plats un 76 centimetrus augsts. Galda virsma parasti tumši zaļa vai zila ar baltu līniju, kas iezīmē malas un centru (dubultspēlēm). Tīkls 15,25 centimetrus augsts, stiepjas pāri galda vidum. Galda tenisa raketes izgatavotas no koka un no vienas vai abām pusēm pārklātas ar gumiju ar vai bez švammes. Spēlētāji var izvēlēties gumijas ar dažādām īpašībām (iegriešanas spējas, ātrums, kontrole). Oficiālajās sacensībās inventāram ir jābūt Starptautiskās Galda tenisa federācijas (International Table Tennis Federation) sertificētam. Bumbiņas diametrs ir 40 milimetri, svars 2,7 grami. Tā ir izgatavota no plastmasas (agrāk celuloīda), parasti balta vai oranža. Bumbiņas atlēcienam no galda virsmas ir jābūt nemainīgam. Tīkliņa komplekts piestiprināms pie galda un ietver pašu tīklu, skavas un stabiņus. Galda tenisu spēlē ērtā sporta apģērbā: T kreklā vai polo kreklā, šortos vai svārkos, telpu sporta apavos. Sacensībās krekliem jābūt kontrastā ar bumbas krāsu.

Galda teniss pirmsākumi ir Anglijā 19. gs. beigās. Tā bija salona spēle, ko bieži sauca arī par pingpongu bumbas radītās skaņas dēļ. Sākotnēji to spēlēja uz pusdienu galdiem, izmantojot pieejamo aprīkojumu, piemēram, grāmatas tīkliem un korķus bumbiņām. 20. gs. 20. gados tika izveidoti oficiāli noteikumi. 1926. gadā tika dibināta Starptautiskā Galda tenisa federācija. Šajā gadā Londonā notika arī Pirmais Pasaules čempionāts. Pirmais Eiropas čempionāts notika 1958. gadā Budapeštā. Tā kā galda teniss ir samērā lēts sporta veids un to var spēlēt gandrīz jebkur, tas ātri kļuva populārs, īpaši attīstījās Āzijā, 20. gs. 50. gados Ķīnā kļūstot par nacionālo sporta veidu.

Nozīmīgākās sacensības galda tenisā olimpiskās spēles. Olimpiskajās spēlēs iekļautās disciplīnas ir sieviešu un vīriešu komandu sacensības, sieviešu un vīriešu vienspēles, jauktās dubultspēles.

Starptautiskā Galda tenisa federācija organizē Pasaules čempionātus galda tenisā. Kopš 2021. gada nepāra gados notiek Pasaules čempionāts vienspēlēs un dubultspēlēs, bet pāra gados ‒ čempionāts komandām.

Pasaules galda tenisa kausa fināls kopš 2021. gada aizstāj Pasaules kausa izcīņu. Sacensības piedalās tikai tie spēlētāji, kas gada laikā kvalificējās finālam, piedaloties Pasaules galda tenisa sērijas sacensībās.

2022. gadā izveidota Pasaules galda tenisa (WTT) sērija, par paraugu ņemot Profesionālo tenisistu asociācijas (Association of Tennis Professionals, ATP) un Sieviešu tenisa asociācijas (Women’s Tennis Association, WTA) tūres. Pasaules galda tenisa sērija ietver četrus turnīrus: WTT Grand Smashes, WTT Champions, WTT Contender un WTT Cup Finals.

Nozīmīgi ir arī kontinentālie čempionāti, piemēram, Eiropas čempionāts, Āzijas čempionāts (kopš 1952. gada), Panamerikas čempionāts (kopš 2017. gada).

Par olimpisko sporta veidu galda teniss kļuva 1988. gadā. Sacensības notika vīriešu un sieviešu vienspēlēs un vīriešu un sieviešu dubultspēlēs. 2008. gadā dubultspēles tika aizstātas ar komandu sacensībām. Visvairāk zelta medaļu olimpiskajās spēlēs galda tenisā izcīnījusi Ķīna: pēc 2024. olimpiskajām spēlēm Ķīnai piederēja 37 no 42 zelta medaļām.

Starptautiskā Galda tenisa federācija ir galda tenisa pārvaldes institūcija, apvieno 227 galda tenisa asociācijas. Federācija organizē lielas starptautiskas sacensības, piemēram, Pasaules čempionātu, Pasaules kausu, un pārrauga Pasaules galda tenisa sērijas sacensības. Federācija nosaka un atjaunina galda tenisa oficiālos noteikumus. Pirmais Starptautiskās galda tenisa federācijas prezidents (1926‒1967) bija Aivors Montagjū (Ivor Goldsmid Samuel Montagu). Viņam bija nozīmīga loma galda tenisa starptautiskās attīstības veicināšanā un noteikumu standartizēšanā.

Starptautiskā Galda tenisa federācija 2019. gadā izveidoja organizāciju World Table Tennis. Organizācija vada tādus pasākumus kā WTT Grand Smashes, WTT Champions, WTT Contender un WTT Cup Final. Tā koncentrējas uz spēlētāju atpazīstamību, līdzjutēju iesaistīšanu un sporta veida komerciālo attīstību.

Kontinentālās federācijas pārrauga galda tenisa attīstību un sacensības konkrētos kontinentos: Eiropas Galda tenisa savienība (European Table Tennis Union), Āzijas Galda tenisa savienība (Asian Table Tennis Union), Āfrikas Galda tenisa federācija (African Table Tennis Federation), Latīņamerikas Galda tenisa savienība (Latin American Table Tennis Union), Okeānijas Galda tenisa federācija (Oceania Table Tennis Federation).

Spēcīgākā galda tenisa izlase ir Ķīnai. Nozīmīga ir arī Japānas izlase. Spēcīgākā izlase Eiropā mūsdienās ir Vācijai. Vēsturiski nozīmīga galda tenisā bijusi arī Zviedrija, kas bija spēcīga 20. gs. 80. un 90. gados.

Klubu sistēma vairāk attīstīta Eiropā. Spēcīgākās līgas ir Vācijas Galda tenisa bundeslīga (Tischtennis-Bundesliga) ar tādiem klubiem kā Borussia Düsseldorf, Saarbrücken, Ochsenhausen, Francijas Pro A līgas klubi GV Hennebont, Chartres ASTT, La Romagne. Spēcīgas ir arī līgas Krievijā, Polijā un Austrijā. Citos kontinentos vērā ņemama ir Ķīnas Superlīga, spēcīgākie klubi Shandong Luneng, Bayi (armijas klubs) un Shanghai.

Ķīnas sportists Luns Ma (马龙, Ma Long) ir četrkārtējs olimpiskais čempions komandu sacensībās (2012, 2016, 2020, 2024), divkārtējs čempions individuālajās sacensībās (2016, 2020) un vairākkārtējs pasaules čempions. Ķīnas sportiste Niņa Diņa (丁宁, Ding Ning) bijusi olimpisko spēļu (2012, 2016) un pasaules čempione (2011, 2015, 2017), pazīstama ar sarežģītu spēles taktiku. Kādreizējais Grand Slam čempions (1999) Goljans Ljū ( 刘国梁, Liu Guoliang) kļuvis par treneri un Starptautiskās Galda tenisa federācijas viceprezidentu (kopš 2021. gada).

Nozīmīgs spēlētājs no Eiropas ir vācu sportists Timo Bols (Timo Boll), kas izcīnījis četras olimpiskās medaļas (2008‒2020). Vācijas sportists Dmitro Ovčarovs (Dmytro Ovtcharov) izcīnījis sešas olimpiskās medaļas (2008, 2012, 2016, 2020). Bijušais Vācijas izlases treneris un tehniskais direktors Rihards Prauze (Richard Prause) ir īpaši sekmējis galda tenisa attīstību Eiropā.

Zviedrijas sportists Jāns Ūve Valdners (Jan-Ove Waldner) ir 1992. gada olimpiskais čempions. 2000. gadā olimpiskajās spēlēs ieguvis sudraba medaļu. Pasaules čempionātos kopā izcīnījis 16 medaļas. Trulss Meregods (Truls Carl Eric Möregårdh) ir sudraba godalgas ieguvējs Parīzes olimpiskajās spēlēs, 2024. gada Zviedrijas populārākais sportists. Jergens Pēšons (Lars-Erik Jörgen Persson) ir divkārtējs (1989, 1991) pasaules čempions.

Arēnā Tokyo Metropolitan Gymnasium Japānā 2021. gadā norisinājās olimpisko spēļu sacensības. Viena no lielākajām iekštelpu arēnām Tuvajos Austrumos ir Lūseilas daudzfunkcionālā arēna (صالة لوسيل متعددة الاستخدامات, Sālat Lusail muta‘addidat al-istikhdāmāt) Dohā. Tirdzniecības un izstāžu centrā Messe Düsseldorf Vācijā notika 2017. gada Pasaules čempionāts galda tenisā. Budapeštas daudzfunkcionālā arēna Tüskecsarnok uzņēma 2019. gada Pasaules čempionātu galda tenisā. Šanhajas Austrumu sporta centrs (上海东方体育中心, Shànghǎi Dōngfāng Tǐyù Zhōngxīn) uzņem daudzas nozīmīgas Ķīnas Superlīgas spēles un Starptautiskās Galda tenisa federācijas pasākumus. 2024. gada olimpisko un paraolimpisko spēļu sacensības norisinājās Parīzes dienvidu arēnā 4 (Aréna Sud Paris 4).

Aukstā kara laikā “galda tenisa diplomātija” (1971) iedvesmoja vizuālās mākslas darbu un fotogrāfiju vilni, kas izmantoja galdu un raketi kā dialoga, miera un kultūras apmaiņas simbolus starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu. Šis brīdis tika plaši atspoguļots politiskajās karikatūrās un fotožurnālistikā kā pagrieziena punkts globālajās attiecībās.

Galda teniss tika izmantots Roberta Zemeka (Robert Lee Zemeckis) filmā “Forests Gamps” (Forrest Gump, 1994) ne tikai kā sižeta līdzeklis, bet arī kā negaidīta talanta, disciplīnas un personīgās izaugsmes simbols. Galda teniss atainots arī britu filmā “Ping pongs” (Ping Pong, 1986). Režisors Poči Leuns (Leong Po-Chih). BBC (British Broadcasting Corporation) komēdijseriālā W1A galda teniss bieži izmantots biroja kultūras parodēšanai, simbolizējot izšķērdētu laiku un savdabīgos komandas veidošanas centienus.

Galda tenisam veltīta Lerija Hodžesa (Larry Hodges) grāmata “Ponga gars” (The Spirit of Pong, 2015). Sportisti, piemēram, T. Bols, publicējuši biogrāfiskus darbus par savu dzīvi.

Mākslinieka Rirkrita Tiravanijas (ฤกษ์ฤทธิ์ ตีระวนิช, Rirkrit Tiravanija) instalācija “Ping pongs” (Ping Pong) ir interaktīvs mākslas darbs, kurā apmeklētāji tiek aicināti spēlēt galda tenisu.