Biedrības nosaukums tās aktīvās darbības laikā (1879–1881) bija Rīgas Arhitektu biedrība, bet, kad 1889. gadā tika dibināta jauna biedrība ar identisku nosaukumu, senāko organizāciju tās retrospektīvajos pieminējumos turpmāk dēvēja par “veco” vai arī par “pirmo” Rīgas arhitektu biedrību. Pirmā Rīgas arhitektu biedrība ir retrospektīvs apzīmējums, lai nozares vēstures izklāstā savstarpēji nejauktu šo 1879. gadā dibināto organizāciju un pēcāk – 1889. gadā – dibināto Rīgas Arhitektu biedrību.

Pēc Rīgas cietokšņa statusa atcelšanas 1856. gadā sākās jauns periods pilsētas attīstībā. Arhitektūras un būvniecības nozarei attīstoties, 1858. gadā tika dibināta Rīgas Tehniskā biedrība (Technischer Verein zu Riga), kas sākotnēji bija iecerēta kā arhitektu un inženieru biedrība (no 16 tās dibinātājiem 8 bija arhitekti, 3 – inženieri, 3 – būvnieki, bet tikai 2 biedri pārstāvēja citas ar būvniecību nesaistītas tehniskās nozares), taču, biedrībai attīstoties, arhitekti šīs biedrības sastāvā palika mazākumā un biedrība mainīja savu virzienu, par mērķi izvirzot ideju un zināšanu apmaiņu tehniskajās jomās. 19. gs. 70. gadu beigās arhitekti izjuta savu interešu nepietiekamu pārstāvību Rīgas Tehniskās biedrības ietvaros.

1879. gadā tika ieviesta jauna pilsētas pārvaldes sistēma un dibināta Rīgas pilsētas būvvalde (Rigasches Bauamt). Rīgas būvvaldes priekšsēdētājs Matiass fon Holsts (Matthias von Holst) izteica lūgumu Rīgā praktizējošajiem arhitektiem atbalstīt Rīgas būvvaldes darbību. Šis jautājums tika apspriests 1879. gada 28. septembrī Rīgas pilsētas valdes sēdē, kurā piedalījās 14 arhitekti – Jānis Frīdrihs Baumanis, Oto Dīce (Otto Dietze), Apollons Edelsons (Аполлон Эдельсон, Apollonius Edelsohn), Heinrihs Ēmke (Heinrich Ehmcke), Karls Felsko (Carl Johann Felsko), Hermans Geigenmillers (Hermann Ludwig Geigenmüller), Viktors fon Grabe (Victor Carl Georg von Grabbe), Jūliuss fon Hāgens (Julius von Hagen), Gotfrīds Krons (Gottfriedt Croon), Roberts Pflūgs (Robert August Pflug), Heinrihs Šēls (Heinrich Karl Scheel), Hugo Vills (Hugo Wilchelm Will), Gustavs Vinklers (Gustav Richard Winkler) –, un šo sēdi pieņemts uzskatīt par brīdi, kurā radās ideja dibināt Pirmo Rīgas arhitektu biedrību.

1879. gada 26. oktobrī Rīgas viesnīcas “Hotel de la Bourse” zālē tikās 11 arhitekti – A. Edelsons, H. Ēmke, K. Felsko, V. fon Grabe, J. fon Hāgens, R. Pflūgs, H. Šēls, Reinholds Šmēlings (Reinhold Schmaeling), H. Vills, G. Vinklers, Oto fon Zīverss (Otto von Sivers) – un kopīgi vienojās par arhitektu biedrības dibināšanu.

Pirmās Rīgas arhitektu biedrības dibinātāji: J. Baumanis, Oskars Bārs (Oskar Baar), O. Dīce, A. Edelsons, H. Ēmke, Jūliuss Feifers (Julius Pfeiffer), Johans Daniels Felsko (Johann Daniel Felsko), K. Felsko, Frīdrihs Geigenmillers (Friedrich Geigenmüller), V. fon Grabe, J. fon Hāgens, Gustavs Hilbigs, G. Krons, R. Pflūgs, H. Šēls, R. Šmēlings, H. Vills, G. Vinklers, O. fon Zīverss.

Biedrības sēdē 1879. gada 28. decembrī tika izstrādāti biedrības statūti, par biedrības priekšsēdētāju ievēlēja J. fon Hāgenu, par viņa vietnieku – R. Šmēlingu un J. D. Felsko, bet biedrības sekretāra amatā iecēla H. Ēmki.

Vēloties apvienot visas personas, kuras darbojās būvniecības nozarē, par biedru uzņemšanas kritēriju bija noteikta būvdarbu vadītāja kvalifikācija, nevis iegūtās izglītības veids.

Biedrības kopsapulcē 1881. gada 4. novembrī tika apstiprināta konvencija, kas paredzēja, ka biedriem ir atļauts parakstīt vienīgi tādus projektus, kuriem paši uzņēmušies veikt būvdarbu vadību. Biedriem tika ieteikts darbus veikt pēc honorāru likmēm, ko biedrība pieņēma, vadoties pēc Hamburgas parauga; bija atļauts strādāt arī par zemākām likmēm, bet ar nosacījumu, ka arī šādos gadījumos būvdarbu vadība jāveic rūpīgi.

Biedru naudas vietā biedrība ieviesa nodokļus, ko biedriem bija jāiemaksā biedrības kasē. Par katru apstiprināto projektu pirmajā biedrības darbības gadā biedriem tika piemērots nodoklis 25 kapeiku apmērā par katru projekta lapu, bet vēlāk – 15 kapeiku apmērā; šādu nodokli iekasēja līdz brīdim, kad no biedra iekasētā summa gada griezumā sasniedza 60 rubļus. Savukārt biedriem, kam nebija savas privātprakses, biedrības kasē bija jāiemaksā 1 % no savas darba algas. Gadījumā, ja, iekasējot kādu no šiem nodokļiem, gada laikā biedrības kasē iemaksātā summa nesasniedza 12 rubļus, biedram gada beigās bija jāpiemaksā līdz 12 rubļu iemaksai trūkstošā starpība.

Pirmā Rīgas arhitektu biedrība aktīvi darbojās 1879.–1881. gadā, galvenokārt Rīgas pilsētas būvvaldes uzdevumā. Uzsākot savu darbību, biedrība uzņēmās pildīt vairākus būvvaldes izvirzītos uzdevumus šādos jautājumos: arhitektu dalība būvvaldes izdevumu segšanā; būvniecības pieteikumu un būvprojektu oficiālā apstiprināšana; projektu iesniegšanas forma un mērogs; būvniecībā nodarbināto kvalifikācija. Biedrība izstrādāja priekšlikumus un iesniedza tos būvvaldei jau 1879. gada beigās. Biedrības paveiktajam bija būtiska nozīme turpmākajā būvvaldes darbībā, piemēram, biedrības izstrādātais standarts iesniedzamo projektu mērogam un formai, tai skaitā krāsu apzīmējumiem, bija spēkā līdz pat Pirmajam pasaules karam. Pēc pirmo uzdevumu izpildes, biedrība turpināja būvvaldes uzdevumā strādāt pie Rīgas būvnoteikumu revīzijas, kas 1881. gadā ieguva augstāko apstiprinājumu kā pagaidu būvnoteikumi, kas bija spēkā līdz 1904. gadam, kad tika apstiprināti jauni būvnoteikumi. 1880. gada beigās pēc būvvaldes lūguma biedrība izskatīja un izvērtēja jaunizstrādāto Rīgas pilsētas attīstības plānu, bet tas tomēr pēcāk neieguva augstāko apstiprinājumu. Tomēr pēc 1881. gada biedrības darbība apsīka biedru savstarpējas nesaliedētības dēļ, sēžu apmeklējums kļuva retāks un jauni biedri biedrībai nepievienojās. Biedrība turpināja pastāvēt tikai nosaukuma pēc, bet darbība faktiski bija pārtraukta. 1888. gadā akadēmiski izglītotie biedri no šīs biedrības izstājās un dibināja jaunu Rīgas Arhitektu biedrību.