Atjaunots 2023. gada 15. augustā
Juris Smirnovs

būvniecība Latvijā

Saistītie šķirkļi

Koncertzāles “Lielais Dzintars” būvniecība. Liepāja, 2014. gads.

Fotogrāfs Ainars Meiers.

Plašāk terminu “būvniecība” latviešu valodā sāka lietot 20. gs. 90. gados (agrāk biežāk izmantots termins “celtniecība”).

Nozares vēsturiskā attīstība

Senākās būves Latvijas teritorijā – kāršu slieteņi ‒ atrastas vēlā paleolīta perioda apmetnēs. Nozīmīgi un seni būvobjekti Latvijā ir svētvietas; dažas apjoztas ar speciāli veidotiem koncentriskiem vaļņiem un grāvjiem. Ap 1500.–1000. gadu p. m. ē. tika veidotas nocietinātas nometnes – pilskalni. Senākie atklātie pilskalni Latvijas teritorijā tika radīti 2000. gada p. m. ē. beigās, piemēram, Daugmales pilskalns un Padures pilskalns. Atsevišķas nocietinātu būvju grupas ir ezerpilis; mūsdienās apskatāma rekonstruētā Āraišu ezermītne. Galvenie būvmateriāli Latvijas senvēstures periodā bija kokmateriāli un dabīgie akmens materiāli.

Viduslaiku baznīca Ikšķilē, kas atrodas uz Sv. Meinarda salas Daugavā, uzskatāma par pirmo mūra celtni Latvijā. Tās sienas veido kaļķakmens mūris. Līdz ar mākslīgā akmens materiāla – ķieģeļu ‒ ieviešanu, būvniecības process kļuva raitāks. Ķieģeļus sākotnēji izmantoja durvju un logu apdarei, bet vēlāk no tiem veidoja visu būvi, piemēram, Turaidas pili u. c. Dažādu akmens materiālu mūra konstrukcijas Latvijas teritorijā izmantotas viduslaiku nocietināto piļu celtniecībā. Latvijas teritorijā 12.‒17. gs. sākumā uzceltas 142 pilis. Pirmās ziņas par būvnoteikumiem Latvijas teritorijā datētas ar 1293. gadu.

1413. gadā Rīgas rātslaukumā ieklāja akmens bruģa segumu. 1700. gadā saskaņā ar Zviedrijas karaļa Kārļa XII (Karl XII) rīkojumu pār Daugavu Rīgā tika izbūvēts pirmais tilts, kuru dēvē arī par laivu tiltu, jo tilta balstu funkcijas veica noenkurotas laivas. 1752. gadā Kurzemes hercogistes muižniecības landtāgs pieņēma Kurzemes Ceļu likumu, ko iztulkoja latviešu valodā un 1755. gadā izdeva Jelgavā – “Likumu no ceļu un tiltu taisīšanas”. Rīgā 1756. gadā tika radīts pirmais rīkojums, kā zemniekiem jāgriež pastiljoniem ceļš, kas uzskatāms par ceļu satiksmi reglamentējošu dokumentu.

Būvniecības izaugsme saistīta ar visas tautsaimniecības attīstību. 19. gs. 90. gados Rīgā uzbūvēja apmēram 400 rūpniecības ēku. Strauji attīstījās dzīvojamo ēku būvniecība, un 1896. gadā Rīgā, Lāčplēša ielā 17, uzbūvēja pirmo sešstāvu dzīvojamo ēku. Jaunas iespējas būvniecības nozarē radās, kad sāka izmantot citus mākslīgā akmens materiālus – betonu un dzelzsbetonu. Par vecāko dzelzsbetona ēku Latvijā uzskatāms 01.09.1913. Rīgā atklātais biedrības nams “Ziemeļblāzma”. 1909. gadā uzbūvēja pirmo dzelzsbetona tiltu – 90,1 m garo tiltu pār Salacu pie Vecsalacas.

Pirmā pasaules kara zaudējumi bija milzīgi – pilnībā nopostīti 86 700 ēku, sagrautas rūpnīcas un transporta infrastruktūra. 1919. gadā Ceļu un būvju virsvaldes pārraudzībā bija ceļu tīkls sliktā tehniskā stāvoklī – 584 km šoseju, 119 km bruģētu ceļu un 21 480 km ceļu ar grants segumu. Lai gan būvniecībā bija ļoti zema mehanizācijas pakāpe un tai piemita sezonāls raksturs, tika būvēts lielākais tā laika objekts Latvijā – Ķeguma HES, vienlaikus uzbūvētas arī mazās HES uz Aiviekstes, Abula, Juglas u. c. upēm. Tika būvētas cukurfabrikas: 1926. gadā – Jelgavā, 1932. gadā – Krustpilī, 1933. gadā – Liepājā. 20. gs. 30. gados Latvijas pilsētām un ciematiem jau bija apbūves plāni, kuros tika norādīts maksimālais ēku augstums un stāvu skaits.

Pēc Otrā pasaules kara tika mainīta visa būvniecības nozares normatīvo aktu sistēma. Pēc kara seku likvidēšanas būvniecības nozarē galvenokārt tika rekonstruētas rūpnīcas un būvēti jauni industrijas objekti. 1946.–82. gadam tika uzcelts vairāk nekā 200 jaunu uzņēmumu. 1951. gadā Rīgā sākās Zinātņu akadēmijas ēkas būvniecība – pirmo reizi augstceltņu būvniecībā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā tika lietotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Līdz 1990. gadam šīs konstrukcijas plaši lietoja ēku un inženierbūvju būvniecībā. 1958. gadā uzbūvēja pirmo saspriegtā betona tiltu Latvijā – Alberta Skudras projektēto tiltu pār Viršupi Vidrižos. Latvijas dzīvojamā fonda kopējā platība 2016. gadā bija 74,98 miljoni m². Tikai 2 % daudzdzīvokļu ēku būvēti pēc 1993. gada; 45 % – būvēti līdz 1941. gadam; 14 % – no 1941. gada līdz 1960. gadam; 25 % – no 1961. gada līdz 1979. gadam; 14 % – no 1980. gada līdz 1992. gadam.

Nozares raksturojums mūsdienās

Pirmais normatīvais dokuments būvniecības nozarē pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir 07.01.1995. Ministru kabineta izdotie Būvniecības noteikumi. 13.09.1995. tika izdots Būvniecības likums, kas veido nozares juridisko pamatu. 01.10.2014. to nomainīja jauns Būvniecības likums, kas nosaka atšķirīgu būvniecības procesuālo gaitu. Likuma izpildei Ministru kabinets izdod vispārīgos un speciālos būvnoteikumus, būvnormatīvus, kuros nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm; būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumus, kā arī citus normatīvos aktus.

Latvijā izmanto Eirokodeksus (Eiropas Savienības (ES) harmonizētus standartus), lai projektētu būvju konstrukcijas. Katra ES valsts Eirokodeksiem izstrādā savus nacionālos pielikumus, kuros definē konkrētajai teritorijai atbilstošajiem apstākļiem aplēsēs izmantojamos parametrus. Pielikumos, ja to pieļauj Eirokodekss, var noteikt konkrētas aprēķinu metodes, konkrētu koeficientu skaitliskās vērtības.

Latvijas būvniecības uzņēmumi lielāko darbu apjomu veic Latvijā. Vienlaicīgi nepārtraukti palielinās būvniecības darbu apjoma eksports, kas 2016. gadā sasniedza 163 miljonus eiro un būtiski pārsniedza būvniecības darbu importu, kuru apjoms 2016. gadā bija tikai 19 miljoni eiro. Latvijā būvniecības darbu eksporta pārsvars pār importu ir jau kopš 2010. gada.

21. gs. sākumā būvniecība bija viena no straujāk augošajām nozarēm. Šo attīstības tendenci būtiski veicināja Latvijas iestāšanās ES. Pieauga starptautiskās investīcijas un maksimālais būvniecības apjoms tika sasniegts 2007. gadā, divas reizes pārsniedzot 2000. gada rādītājus. 2008.–10. gadam bija ievērojams produkcijas kritums. Kopš 2011. gada būvniecības nozarē notiek izaugsme.

2011.–15. gadam būvniecības nozares uzņēmumu skaits pieauga no 6580 līdz 11 057. Lielākā daļa ir nelieli uzņēmumi – nodarbināto skaits nepārsniedz deviņus darbiniekus. Būvniecības produkcijas apjoms Latvijā faktiskajās cenās 2016. gadā bija 1,42 miljardi eiro. Valsts budžeta veidošanā nozīmīgs ir būvniecības nozares ieguldījums – 2016. gadā nozares uzņēmumu nodokļi veidoja 2,8 % no budžeta ieņēmumiem.

Būvniecības nozares attīstības virzieni saistīti ar uzņēmumu produktivitātes palielināšanu. 2015. gadā produktivitāte uz vienu strādājošo būvniecībā Latvijā bija tikai 12 600 eiro, salīdzinoši Igaunijā – 19 800 eiro, bet 2014. gadā vidēji ES 28 valstīs – 41 000 eiro. 21. gs. 1. pusē prognozējama strauja mājokļu būvniecības izaugsme, kas veicama, ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus. Liela uzmanība tiek pievērsta jaunās paaudzes būvmateriālu izstrādei, piemēram, asfaltbetonam, kura struktūra ļauj tam pašam novērst plaisu veidošanos, u. c. Palielinoties pieprasījumam pēc būvmateriāliem, tiek pētītas iespējas gan būvniecības nozares, gan citu industrijas otrreizējo izejvielu, ražošanas atlikumu un blakusproduktu, kā arī videi bīstamu rūpniecības atkritumu pārstrādei, lai iegūtu jaunus, ekonomiskus un funkcionālus būvmateriālus. Viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības priekšnosacījumiem ir kvalitatīvs autoceļu tīkls. Tā atjaunošana ir nozares steidzams uzdevums, jo 2016. gadā nepadarīto darbu deficīts 20 122 km valsts autoceļu bija sasniedzis 4,5 miljardus eiro, savukārt 38 342 km pašvaldību autoceļu nepadarīto darbu deficīts jau ir 5,2 miljardi eiro.

2015. gadā būvniecības nozare radīja 6,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Būvniecības nozares radītais īpatsvars Latvijas IKP svārstījies no 10,1 % 2008. gadā līdz 5,3 % 2010. gadā. Latvijas tautsaimniecībā būvniecības īpatsvars pēc neto apgrozījuma 2015. gadā bija 10 %; tirdzniecības – 20 %, transporta, loģistikas un pārvadājumu – 13 %, enerģētikas – 12 %.

Būvniecības nozares atsevišķo darbības jomu īpatsvars atainots 1. attēlā. Gandrīz pusi no neto apgrozījuma veido celtniecība un apdare. 2015. gadā dažāda tipa ēku būvniecība veidoja 42 % no kopējā būvniecības apjoma (2. attēls).

Dienvidu tilta būvniecība. Rīga, 2008. gads.

Fotogrāfs Ainars Meiers.

Dienvidu tilta būvniecība. Rīga, 2006. gads.

Fotogrāfs Ainars Meiers.

1. attēls. 2016. gada neto apgrozījuma īpatsvars būvniecībā (procentos)

Avots: tīmekļa vietne “Firmas.lv”.

2. attēls. Būvniecības apjomi 2015 (procentos)

Avots: Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Ekonomikas ministrija, 2016. gads.

Nozīmīgākie nozares sasniegumi

Latvijā ir ievērojams skaits izcilu būvju. Katra laika perioda būvniecības nozares sasniegumus ataino valstij un Latvijas tautai svarīgas un nozīmīgas būves: 1935. gadā atklātais Brīvības piemineklis; Rīgas Brāļu kapi; Rīgas Doms; lielākais Latvijas dievnams – 1746. gadā uzbūvētā Rīgas Sv. Pētera evaņģēliski luteriskā baznīca (līdz 1941. gadam koka konstrukcijās uzbūvētais 120,7 m augstais baznīcas tornis tika uzskatīts par augstāko koka celtni Eiropā); 02.11.1930. ekspluatācijā nodotais Rīgas Centrāltirgus ir viens no lielākajiem tirgus kompleksiem Eiropas pilsētās (tirdzniecības paviljonu kopējā platība ir ap 15 000 m²); 23.07.1937. satiksmei atklātais tilts pār Gauju Siguldā ir vienīgais trīslocīklu monolītā dzelzsbetona lokveida tilts Latvijā (Otrajā pasaules karā sagrautais tilts atjaunots 1950. gadā); Rundāles pils; 02.11.1874. ekspluatācijā nodotais sarkano ķieģeļu tilts Kuldīgā pār Ventu ir garākais autosatiksmes ķieģeļu tilts Eiropā (to veido septiņi laidumi katrs 17 m garumā, tilta kopgarums ir 164 m); augstākā būve Latvijā ir 1986. gadā pabeigtais 368,5 m augstais VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” Rīgas radio un televīzijas stacijas tornis Zaķusalā – tas ir augstākais televīzijas tornis ES; Daugavas gultni Rīgā regulējošs hidrotehnisku būvju komplekss, kuru veido vesela dambju sistēma (par senākajiem uzskata Inča un Balasta dambjus, būtiska dambju sistēmas paplašināšana notika 19. gs.); četri 20. gs. sākumā Rīgā izbūvētie ūdens torņi – Alises ielā, Mazajā Matīsa ielā un Gaujas ielā (lielākais ir 1912. gadā uzbūvētais tornis Gaujas ielā ar 2000 m³ ūdens rezervuāru); par 21. gs. izcilāko būvi Latvijā uzskatāma 2014. gadā ekspluatācijā pieņemtā arhitekta Gunāra Birkerta projektētā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka Rīgā, Mūkusalas ielā 3.

Skats uz Rīgas Sv. Pētera baznīcu no Lielās ģildes ēkas jumta Amatu ielā. Rīga, 1929. gads.

Fotogrāfs Nikolajs Hercbergs. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Rundāles pils. Pilsrundāle, fotogrāfija 2016. g.

Fotogrāfs Imants Lancmanis.

Kuldīgas ķieģeļu tilts. 2008. gads.

Fotogrāfs Ainars Meiers.

Rīgas Brāļu kapi. 2009. gads.

Fotogrāfs Vitolds Mašnovskis.

Rīgas radio un televīzijas tornis. Zaķusala, 2017. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Nozīmīgākie uzņēmumi, raksturojums

2015. gadā Latvijā reģistrēto aktīvo būvkomersantu skaits bija 5191. Lielākie pēc apgrozījuma bija SIA “Depo Diy”, SIA “Skonto būve”, a/s “UPB”, SIA “Binders”, SIA “Cemex”. 2017. gada jūnijā aktīvo būvkomersantu skaits pieauga līdz 5198. 2016. gada dati liecina, ka 16 % no kopējā būvdarbu apjoma Latvijā veica deviņas lielākās būvkompānijas. Pārējo tirgus daļu sadala daudz mazāki uzņēmumi.

Latvijas būvuzņēmumu mūsdienu sasniegumus vislabāk ataino objekti, kas piedalās konkursos “Gada labākā būve Latvijā”, “Latvijas Būvniecības Gada balva” un “Ceļu nozares Gada balva”. Izcilākās būvniecības nozares personības ik gadu tiek godinātas ceremonijās “Būvindustrijas lielā balva”, “Ceļu nozares Gada balva” un “Gada būvinženieris Latvijā”.

Būvniecības nozare labi raksturo kopējo tautsaimniecības attīstību, jo būtisks valsts un privāto investīciju apjoms tiek ieguldīts būvju izveidē. Nozares uzņēmumi patērē ievērojamu resursu apjomu, taču ieguldījumi būvzinātnē ir daudz mazāki nekā citās jomās. Būvniecības nozarē strādājošo skaits no 12,9 % 2008. gada 2. ceturksnī samazinājās līdz 6,3 % 2010. gada 1. ceturksnī no kopējā tautsaimniecībā nodarbināto skaita. 2017. gadā nozarē strādāja 58 800 darbinieku, kas ir 6,5 % no kopējā darba vietu skaita Latvijā. Salīdzinājumam – 20. gs. 30. gadu beigās būvniecībā strādāja 11 600, 1970. gadā – 96 000, 1980. gadā – 136 700.

Būvniecības nozares produkciju, kuras apjoms 2016. gadā bija 1426 miljoni eiro, veido būvdarbi, vadības darbi un būvju uzturēšanas darbi.

10 lielākie būvniecības nozares uzņēmumi pēc 2015. gada neto apgrozījuma

Avots: tīmekļa vietne “Firmas.lv”.

N.p.k.	Nosaukums	Darbības joma	2015. gada neto apgrozījums, tūkstoši eiro
1.	SIA “Depo Diy”	Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība	185,916
2.	SIA “Skonto būve”	Celtniecības un remonta darbi	122,503
3.	A/s “UPB”	Arhitektūra, projektēšana	84,342
4.	SIA “Binders”	Ceļu un tiltu būve, uzturēšana	74,759
5.	SIA “Cemex”	Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana	71,160
6.	A/s “BMGS”	Celtniecības un remonta darbi	67,101
7.	SIA “Merks”	Celtniecības un remonta darbi	65,376
8.	SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””	Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība	63,439
9.	VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”	Ceļu un tiltu būve, uzturēšana	61,912
10.	A/s “A.C.B.”	Ceļu un tiltu būve, uzturēšana	61,848

Nozīmīgākās profesionālās organizācijas

Būvniecības nozarē darbojas liels skaits dažādu sabiedrisko organizāciju: Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas Akustiķu apvienība, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija, Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Latvijas Ģeotehniķu savienība, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome, Latvijas Inženierkonsultantu asociācija, Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Logu un durvju asociācija, Latvijas Minerālvates ražotāju asociācija “LATISOL”, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Tehnisko ekspertu asociācija, Transportbūvju inženieru asociācija, biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs”, Latvijas Ceļinieku asociācija, Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrs, Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padome, Latvijas Elektriķu brālība un citas.

Nozīmīgākie periodiskie izdevumi

Būvniecības nozarei veltīti vairāki periodiskie izdevumi: “Māja un Dzīvoklis (1993–2008), “Latvijas Arhitektūra (kopš 1995; kopš 1999. gada nosaukums mainīts – “Latvijas Architektūra”), “Būvēt” (1999–2010), Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskie raksti “Construction Science” (kopš 2000), “Deko” (kopš 2000), “Enerģija un Pasaule” (kopš 2000), “Praktiskā Būvniecība”(2001–2008), “Autoceļu Avīze” (kopš 2004), “Dari Pats” (kopš 2004), “Būvinženieris” (kopš 2006), “Latvijas Būvniecība” (kopš 2007), “KAS Nozarē: Būvniecība” (kopš 2016), “Māja Laukos” (kopš 2017) un citi.