Raksturojums Aiviekste ir Daugavas labā krasta pieteka Austrumlatvijas zemienē, Lubāna līdzenumā, Meirānu līdzenumā un Aronas paugurlīdzenumā. Iztek no Lubāna, ietek Daugavā augšpus Pļaviņām, 154 km no grīvas. Kopējais garums – 114 km, kopējais kritums – 23 m, baseina platība – 9160 km2, no kuriem 8990 km2 atrodas Latvijā. No tiem 2180 km2 pieder Lubāna baseinam. Sateces baseins aizņem lielāko daļu Austrumlatvijas zemienes, kā arī Vidzemes augstienes dienvidaustrumu daļu, Alūksnes augstienes centrālo un dienvidu daļu, un Latgales augstienes ziemeļu daļu. Baseina centrālajā daļā atrodas Lubāns.
Aiviekste ir tipiska līdzenumu upe ar jauktu ūdensguvi (lietus, sniega kušanas un pazemes ūdeņi). Tās hidroloģiskajam režīmam ir raksturīgas četras fāzes: pavasara pali, vasaras–rudens uzplūdi, vasaras un ziemas mazūdens periodi. Aptuveni puse no gada noteces veidojas pavasarī, kūstot sniegam sateces baseinā. Vidējais caurplūdums lejtecē ir ap 45 m3/s, palu laikā – 10 reižu lielāks. Daudzgadīgā vidējā gada notece – 1,81 km3. Noturīga ledus sega baseina vidusdaļā (Lubāna līdzenumā) parasti izveidojas decembra 1. dekādē, ledus uzlūst aprīļa sākumā. Palu maksimums – aprīļa vidū. Ūdens līmenis palos un plūdos svārstās plašās robežās (2,5–3,5 m). Pie ietekas Daugavā Aiviekstes ūdens līmeni ietekmē arī ledus sastrēgumi Daugavā pie Pļaviņām un Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmeņa svārstības, kuru amplitūda sasniedz 3–4 metrus.
Mūsdienās Aiviekste iztek no Lubāna ezera ziemeļu gala. Pēc Lubāna iedambēšanas Aiviekste pie iztekas tiek regulēta ar slūžām. Augštecē tā tek pa Lubāna līdzenumu ziemeļu–ziemeļaustrumu virzienā, lejpus Piestiņas ietekas pagriežas uz rietumiem. Sākot no Pededzes ietekas, tek dienvidrietumu virzienā un cauri Lubānai, Saikavai un Ļaudonai plūst uz Daugavu. Līdz Lubānas pilsētai gultnei raksturīgs ļoti mazs kritums. Šajā posmā Aiviekste uzņem trīs lielu pieteku – Ičas, Balupes un Pededzes – ūdeņus, kas stipri kavē ūdens noteci no Lubāna, sevišķi palu un plūdu laikā. Pededzes un Balupes kopējais sateces baseins ir ļoti liels (1690 km2 Pededzei un 936 km2 Balupei) un ievērojami pārsniedz Lubāna sateces baseina platību (2180 km2). Šo divu lielāko Aiviekstes pieteku baseinos veidojas aptuveni 1/3 daļa no Aiviekstes gada noteces kopējā apjoma (t. i. 0,65 km3 gadā). Pēc Lubāna zemienes meliorācijas darbiem, kas veikti 20. gs. vidū un otrajā pusē, Pededzes ieteka mūsdienās atrodas 6 km lejpus agrākās vietas (tagadējā Jaunpededze), savukārt Balupe savā lejtecē uzņem arī Vecpededzes ūdeņus.

Aiviekste Ļaudonā. 17.03.2022.
Fotogrāfs Dāvis Gruberts.
Sākot no Pededzes grīvas, Aiviekstes platums palielinās līdz 75 m, dziļums vietām sasniedz 6 m, sevišķi augšpus Ērgalas, pirmās apdzīvotās vietas Aiviekstes krastos, kura atrodas 36 km attālumā no tās iztekas. Augšpus Ērgalas Aiviekste met divus lielus līkumus. Labais krasts te ir stāvs, smilšains un neapplūst pat vislielākajos palos. Kreisais krasts ir zemāks, daļēji applūstošs. Katastrofālu palu vai plūdu gadījumos šeit cauri purvainajiem mežiem agrāk veidojās tiešā notece no Lubāna, tā ūdeņiem šķērsojot zemo ūdensšķirtni, kura atdala Aiviekstes ieleju no Lubāna ieplakas. Tādējādi šo vietu var uzskatīt par Aiviekstes sākumu lielos plūdos. Tālāk uz leju Aiviekstes kreisais krasts kļūst mazliet augstāks un atdala abas ielejas vienu no otras. Lejpus Ērgalas applūst tikai samērā šaura palienes josla abos upes krastos, kā arī Aiviekstes lielāko pieteku grīvas.
Tieši augšpus Lubānas pilsētas Aiviekste uzņēma nākamās labā krasta pietekas – Liedes – ūdeņus. Te upe paliek seklāka un tās gultnē atkal atsedzas devona dolomīti. Uz tiem savulaik būvēti Lubānas mācītājmuižas tilta balsti.
Sākot ar Lubānas pilsētu, Aiviekstes ieleja ir orientēta ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā un ir samērā taisna, sekla un vienkārša pēc uzbūves. Ielejas reljefu pamatā veido šaura, regulāri applūstoša paliene un pirmā virspalu terase. Upes gultnei raksturīgs mazs relatīvais kritums (vidēji 0,2 m/km), neliels platums un daudz līkumu. Mierīga tecējuma posmi tajā mijas ar krāčainiem posmiem, īpaši lejtecē. Pamatieži (augšdevona Ogres un Daugavas svītu dolomīti) upes gultnē atsedzas augšpus Lubānas, pie Meirāniem, Saikavas, Ļaudonas un Aiviekstes ciema. Nozīmīgi ir pamatiežu virsmas pacēlumi pie Lubānas un Meirāniem, kas kavē upes gultnes dziļumeroziju.
Starp Meirāniem un Vecsaikavu Aiviekstes kritums ir samērā mazs (ap 0,05 m/km), platums – ap 65 m, dziļums – ap 2,5–3,5 m. Tagadējais Meirānu kanāls ir mākslīgi izveidota Aiviekstes kreisā krasta pieteka, kas ierīkota 1955.–1960. gadā lejpus Meirāniem, daļēji atkārtojot vecā Meirānu kanāla trasi un augšpus tās izveidojot jaunu posmu. Tas savāc un caur Kalnagala slūžu sistēmu Aiviekstē novada vairāku mazo upju (Teicijas, Lisiņas, Ciskas, Malmutes) ūdeņus, kas agrāk tajā ietecēja, kā arī ievērojamu daļu no Lubāna ezera, Maltas un Rēzeknes upju ūdeņiem. Kanāla kopējais garums ir 25 km, kritums – 2,5 m, dziļums – > 9 m, platums – > 50 m, baseins – 714 km2, gada notece – ap 0,14 km3.
Saikavas krāču rajonā Aiviekstes gultnē atkal atsedzas augšdevona dolomīti un sastopami daudzi šķēršļi. Pie Mūrniekiem Aiviekstē ietek Kuja – trešā lielākā Aiviekstes labā krasta pieteka. Pie Kujas grīvas atrodas Mūrnieku tilts, kas sākotnēji uzbūvēts Pirmā pasaules kara laikā. Uz leju no tā Aiviekste ir ap 70 m plata, 1–5 m dziļa, ar augstiem krastiem, gultnes kritums ir ap 0,14 m/km.
Lejpus Kujas ietekas Aiviekste tek pa viegli viļņotu apvidu – Aronas paugurlīdzenumu. Gultnes platums ir 40–60 m, vietām tajā ir sēkļi un salas. Nākamajos 28 kilometros Aiviekstē no labā krasta ietek Svētupe un Arona, no kreisā – Smirdīte un Sāvīte. Šis posms noslēdzas ar Aiviekstes HES ūdenskrātuvi, kas izveidota 1928.–1932. gadā, 14 km no Aiviekstes ietekas Daugavā pārbūvējot agrākās ūdensdzirnavas un ierīkojot jaunu pārgāzi, eletrostacijas turbīnu ēku, kā arī zivju un plostu ceļu. Pie tās vēlāk tika izveidots tagadējais Aiviekstes ciems.
Aiviekstes HES bija lielākā hidroelektrostacija Latvijā pirms Ķeguma HES ierīkošanas un ar pārtraukumiem turpināja darboties līdz 1969. gadam, kad tās uzstādītā jauda sasniedza 1,26 megavatus. 20. gs. 90. gados tās darbība tika atjaunota, bet 2021. gadā – modernizēta. Šobrīd šī ir ceturtā lielākā HES Latvijā, kas saražo no 2000 līdz 4000 megavatstundām elektroenerģijas gadā.

Aiviekstes HES. 17.03.2022.
Fotogrāfs Dāvis Gruberts.
No Aiviekstes HES līdz ietekai Daugavā Aiviekstei ir vislielākais vidējais kritums visā tās tecējumā (ap 0,8 m/km). Straumes ātrums šajā posmā pieaug līdz 0,6 m/s. Pateicoties devona dolomītu atsegumiem, gultnē ir vairākas lielas krāces. Šajā posmā no labā krasta ietek Veseta, kuru ar Aivieksti savieno arī 1,2 km garais Vesetas kanāls, no kreisā krasta – Bērzaune, Babraunīca un Lukstupe. Devona dolomīti šeit atsedzas ne tikai gultnē, bet veido arī vairāk nekā 5 m augstas krastu kraujas. Pie pašas ietekas Daugavā Aiviekstes labajā krastā atrodas senais Gostiņu ciems, augšpus tā – Rīgas–Daugavpils dzelzceļa un autoceļa tilti. Tiltu rajonā Aiviekste ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, jo tās agrākā grīva ir appludināta.