Latvijas upes ir ģeoloģiski jaunas; tās turpina iegrauzties iežos, transportējot un izgulsnējot erodēto materiālu. Upes veidojušās holocēnā; to veidošanās saistīta ar leduslaikmeta beigu posmu un pēcleduslaikmeta ūdenserozijas darbību pirms 10–11 tūkstošiem gadu. Tāpēc joprojām upju ielejas uzskata par neizveidotām, sevišķi tām upēm, kuru ielejas vai to posmi nesakrīt ar pirmskvartāra upju tīklu.
Latvijā ir apmēram 12 500 upju, strautu un lielo grāvju. Upju kopējais garums ir apmēram 37 500 km, bet kopā ar grāvjiem hidrogrāfiskā tīkla kopgarums pārsniedz 100 000 kilometru. Hidromeliorācijas rezultātā daudzas ūdensteces ir regulētas un iztaisnotas, kuru posmu kopgarums 2016. gadā sasniedza 13 366 km. No visu Latvijas upju kopgaruma 51 % veido upes, kuras ir īsākas par 10 km. Tikai 777 upes ir garākas par 10 km, no tām 17 upes ir garākas par 100 km. Upes raksturo arī baseina lielums un gada notece (1. tabula). Upju ūdensguves baseini nav lieli. Latvijā ir 213 upes, kurām ūdensguves baseins pārsniedz 100 km2, t. sk. 14 upēm tas sasniedz un pārsniedz 2000 km2.
1. tabula. Latvijas lielākās upes, kuru ūdensguves baseini lielāki par 1000 km2
Avots: G. Kavacs (redaktors). Latvijas daba, 6. sējums. Rīga, 1998. Autoru veidota.
a precizēti dati; b kopā ar Maltu
Upe | Baseina platība, km2 | Upes garums, km | Gada notece, km3 | ||
Kopējais | Latvijas teritorijā | Kopējais | Latvijas teritorijā | ||
87 900 | 24 700 | 1005 | 352 | 20,45 | |
Lielupe | 17 600 | 8800 | 119 | 119 | 3,56 |
Venta | 11 800 | 6600 | 346 | 178 | 2,94 |
9300 | 9160 | 114 | 114 | 1,81 | |
Gauja | 9080a | 7920 | 452 | 452 | 2,24 |
Mūsa | 5318 | 120 | 164 | 20 | 0,83 |
Mēmele | 4050 | 2110 | 191 | 116 | 0,98 |
Salaca | 3420 | 3190 | 95 | 95 | 1,10 |
Dubna | 2780 | 2780 | 120 | 120 | 0,56 |
Svēte | 2380 | 1873 | 123 | 73 | 0,40 |
Abava | 2042 | 2042 | 129 | 129 | 0,66 |
Rēzekne | 2066b | 2066b | 116 | 116 | 0,49b |
Bārta | 1974 | 1280 | 98 | 43 | 0,69 |
Irbe | 2000 | 2000 | 32 | 21 | 0,48 |
Ogre | 1730 | 1730 | 188 | 188 | 0,57 |
Pededze | 1690 | 1520 | 159 | 131 | 0,44 |
Dienvidsusēja | 1210 | 1190 | 114 | 114 | 0,25 |
Iecava | 1166 | 1166 | 136 | 136 | 0,26 |
Saka | 1110 | 1110 | 6 | 6 | 0,34 |
Upju noteces ir caurtekošas; lielākajai daļai upju gada vidējās noteces, kas ir 33–35 km3, veidojas kaimiņvalstīs (Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā) – 19,4 km3, bet Latvijas teritorijā – 15,8 km3.
Relatīvi lēzenā reljefa, mitrā klimata un teritorijas ģeoloģiskās uzbūves dēļ izveidojies blīvs upju tīkls, kas izvietots samērā vienmērīgi. Vidēji uz katru teritorijas kvadrātkilometru ir 0,59 km garš upes tecējums (kopā ar grāvjiem apmēram 1 km/km2). Visu Latvijas upju kopējā ūdens virsas platība ir 358 km2 jeb 0,6 % no Latvijas teritorijas.
Upju ūdenīgumu raksturo gada vidējās noteces slāņa biezums, kas mainās no 160 mm Zemgales līdzenumā līdz 380 mm Rietumkursas un Vidzemes augstienēs. Latvijā vidējie ūdens bilances rādītāji: atmosfēras nokrišņi veido 703 mm, no tiem iztvaikošana – 458 mm un noteces slānis – 245 mm. Tas nozīmē, ka lielākā daļa jeb 65 % no nokrišņiem iztvaiko no ūdens virsmām, zemes un augu segas un apmēram 35 % nokrišņu upes ienes Baltijas jūrā.
Hidrogrāfiskais tīkls