Usmas ezers ir ziemeļu–dienvidu virzienā orientēts glaciālas izcelsmes ezers, Baltijas ledus ezera palika. Tas atrodas Latvijas ziemeļrietumu daļā – Kursas zemienes Ugāles līdzenumā 20,6 m virs jūras līmeņa, Ventspils novadā, Usmas pagastā.
Usmas ezers ir ar vāju caurteci un atrodas pārejas stadijā no oligotrofa uz eitrofu ezeru. Ap ezeru plešas vieni no lielākajiem mežu masīviem Latvijā, daudzviet ezera krasti pirmatnēji, maz pārveidoti. Usmas ezera krasta joslas nav visur vienādi izteiktas, dažās vietās pie ezera ir lēzenas pļavas, bet citur ezerā nelielā attālumā no ūdens paceļas stāvas 3–5 metrus augstas nogāzes.
Ezerdobes morfometriskie rādītāji: Usmas ezers aizņem apmēram 38 km2, bet kopā ar salām 42 km2. Pēc ūdens tilpuma – 0,19 km3 – ir otrs lielākais ezers Latvijā, tā maksimālais garums ir 13,5 km, lielākais platums ir 6,2 km. Ezera vidējais dziļums ir 5,4 m, maksimālais dziļums – 27 m (Kapkrāsns).
Ezera krasta līnija ir izrobota līčiem un pussalām. Ezerdobe ir ļoti nelīdzena ar daudz dziļumiem un sēkļiem. Ezerā ir četras salas – Viskūžu sala, Moricsala, Lielalksnīte un Mazalksnīte. Viskūžu sala ir lielākā ezera sala (3,1 km2) Latvijā. Starp salu un ezera rietumu krastu ir 160–200 m plats, 1,3 km garš, līkumots šaurums, kuram piešķirts nosaukums Amjūdzupe (morfoloģiskās līdzības dēļ ar upi).
