AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 14. augustā
Laimdota Kalniņa

Kaņiera ezers

Latvijas 13. lielākais ezers pēc platības, starptautiski nozīmīgs mitrājs, viena no sešām Latvijas vietām, kas iekļauta Ramsāres konvencijā

Saistītie šķirkļi

  • Dvietes ezers
  • iekšējie virszemes ūdeņi Latvijā
  • Kaņiera pilskalns
  • Klāņezers
  • Koša ezers
  • Lubāna ezers
  • Ļūbasta ezers
  • Skuķu ezers
  • Usmas ezers
Kaņiera ezers. Engures novads, 10.2014.

Kaņiera ezers. Engures novads, 10.2014.

Fotogrāfs Kaspars Krafts. Avots: F/64 Photo Agency.

Satura rādītājs

  • 1.
    Vispārīgs raksturojums
  • 2.
    Ezera izcelšanās
  • 3.
    Baseina platība, ietekošās un iztekošās upes, līmeņa un platības svārstības
  • 4.
    Ūdens sastāvs, augu valsts, ihtiofauna
  • 5.
    Apdzīvotas vietas un citi ievērojami objekti ezera krastos
  • 6.
    Ekonomiskā nozīme, nozīme kā kūrortam un tūrisma objektam
  • 7.
    Pētīšanas vēsture, citi vēsturiski fakti, kas saistās ar ezeru
  • Multivide 11
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Vispārīgs raksturojums
  • 2.
    Ezera izcelšanās
  • 3.
    Baseina platība, ietekošās un iztekošās upes, līmeņa un platības svārstības
  • 4.
    Ūdens sastāvs, augu valsts, ihtiofauna
  • 5.
    Apdzīvotas vietas un citi ievērojami objekti ezera krastos
  • 6.
    Ekonomiskā nozīme, nozīme kā kūrortam un tūrisma objektam
  • 7.
    Pētīšanas vēsture, citi vēsturiski fakti, kas saistās ar ezeru
Vispārīgs raksturojums

Kaņieris ir sekls lagūnas tipa izcelsmes ezers, kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagastā, kā arī neliela tā dienvidrietumu daļa ir Smārdes pagastā. Tas ir viens no Ķemeru Nacionālā parka ezeriem, kas atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenuma rietumu daļā, bijušās Litorīnas jūras lagūnas teritorijā, 2,1 m virs jūras līmeņa. Kaņiera ezera platība ir 1122,1 ha, tā garums dienvidrietumu–ziemeļaustrumu virzienā ir 5,2 km, lielākais platums – 3,6 km. Ezera vidējais dziļums ir 0,6 m, lielākais dziļums ir 1,8 m, bet tilpums – 0,0067 km3. Ezera kopējā sateces baseina platība ir 330 km2, tajā ietilpst arī Slocenes upe, kurā ieplūst Tukuma attīrīšanas iekārtu notekūdeņi, tāpat arī ezerā nonāk ūdeņi no meža meliorācijas grāvjiem un Valguma ezera.

Ezera krasti ir zemi un galvenokārt pārpurvojušies, izņemot austrumu krastu, kas ir stingrs un pieejams. Krasta līniju izrobo līči un purvainas pussalas. Ezerdobe ir samērā līdzena, tās pamatni austrumdaļā veido dolomīti, kas klāti ar plānāku vai biezāku dūņu slāni, bet pārējā teritorijā ezera gultnē virs dolomītiem ieguļ plāns morēnas slānis. Ezerā ir 14 salas (Krievu sala, Vārsala, Andra sala, Mērsala, Pakavsala u. c.) ar kopējo platību – 15,9 ha, tai skaitā piecas mākslīgi veidotas salas, lai veicinātu ūdensputnu ligzdošanu.

Ezera izcelšanās

Kaņiera ezers ir izveidojies Baltijas jūras attīstības stadijas Litorīnas jūras lagūnas teritorijā. Jūras līmenim pazeminoties, ezera teritorija pakāpeniski atdalījās no jūras un no iesāļūdens baseina kļuva par saldūdens ezeru.

Mūsdienās Kaņiera ezers ir ļoti sekls, vidēji 0,6 m, bet, kā liecina veiktie pētījumi, pirms apmēram 9500 gadiem tā lielākais dziļums sasniedza pat 17 m. Nogulumus galvenokārt veido kaļķaina gitija. Pētījumos konstatēts, ka Kaņiera lagūnā organogēno nogulumu uzkrāšanās sākums sakrīt ar priedes boreālā laika maksimumu agrajā holocēnā pirms apmēram 8500 gadiem. Tos pārsedz gitijas slānis, kas uzkrājies alkšņa un platlapju maksimuma laikā klimatiskā optimuma apstākļos. Šī laika nogulumos palielinās arī Baltijas jūras Litorīnas jūras stadijai raksturīgo iesāļūdens diatomeju – Campylodiscus clypeus, Nitschia scalaris – klātbūtne. Šajā intervālā tika konstatētas purva diedzenes (Zannichellia palustris) un jūras rupijas (Ruppia maritima), kuru sēklām patīk augt iesāļos ūdeņos. Tas liecina, ka klimatiskā optimuma laikā pirms apmēram 8000 līdz 5000 gadiem Kaņieris bija Litorīnas jūras lagūna. Saldūdens diatomeju īpatsvara palielināšanās un pilnīga iesāļūdens diatomeju izzušana, un Kaņiera izveidošanās par saldūdens ezeru saistāma ar vēlo holocēnu pirms apmēram 4000–3500 gadiem, kad jūras līmenis bija pazeminājies un ezeram izzuda saikne ar jūru.

Ezera un tā apkārtnes teritorijas ģeoloģisko uzbūvi raksturo tas, ka nelielā dziļumā ieguļ augšdevona Salaspils dolomītu slāņi, kas atsedzas Kaņiera ezera gultnē, kā arī jūras zemūdens nogāzē pretim Ragaciema ragam. Šos karbonātiskos nogulumiežus pārsedz kvartāra pēdējā apledojuma nogulumi, kas sastāv galvenokārt no zilganpelēkas morēnas ar grants un oļu piejaukumu. Virs tiem ieguļ pārsvarā rupjgraudaina smilts, karbonātiska gitija un dolomītu atlūzas.

Kaņiera ezera koordinātes.

Kaņiera ezera koordinātes.

Baseina platība, ietekošās un iztekošās upes, līmeņa un platības svārstības

Kaņiera sateces baseins ir apmēram 357 km2. Sākotnēji ezers piederēja Lielupes baseinam, pa tagadējo Vecsloceni pie Slokas ieplūstot Lielupē. 1905. gadā izrakta aptuveni 1 km garā Starpiņupīte, kas savieno ezeru ar Rīgas līci. Ezera ūdens līmenis tika vairākkārt mainīts. 20. gs. sākumā tas bija 2–2,3 m virs jūras līmeņa, pēc tam tas tika vairakkārt pazemināts. Mūsdienās ezers ir ievērojami aizaudzis, it īpaši rietumu un ziemeļu daļā, taču joprojām tas ir Latvijas 13. lielākais ezers pēc platības. Pēc fizikāli ķīmiskajām īpašībām pieskaitāms pie eitrofiskajiem ezeriem ar distrofo ezeru pazīmēm.

No rietumiem Kaņiera ezerā ieplūst lielākā upe Slocene (Pulkaine) ar vidējo caurplūdumu 2,44 m3/s, mazāka Medupīte un vairāki grāvji. Pašlaik Kaņiera ūdeņi uz Baltijas jūru plūst pa 0,7 km garo Starpiņupīti. Ziemeļos un ziemeļaustrumos Kaņieri no Baltijas jūras atdala apmēram 1 km plata sauszemes josla.

Kaņiera ezerā pirmie ūdens regulēšanas darbi veikti jau 17. gs. 50.–70. gados, bet būtiskāki ūdenslīmeņa pazemināšanas darbi – 19. un 20. gs. mijā. Tad ezera platība samazināta līdz 1,7 km2. Pēc nosusināšanas atklājušies dolomītiežu un dūņu lauki, nabadzīgs, akmeņiem nosēts līdzenums, ko nebija iespējams pārvērst auglīgās pļavās un druvās. Ezera ūdens līmenis tika pazemināts, izrokot 1,3 km garu kanālu (Starpiņupe), kas to savienoja ar Rīgas līci (Lapmežciema rajonā), kur tika izveidota osta. Kanāls tika vairākkārt padziļināts, izlaužot apakšā esošo dolomītu. Tomēr 20. gs. 40. gadu sākumā, Starpiņupes notekā ierīkojot aizsprostu, ezera ūdens līmenis pacelts. No 1945. līdz 1965. gadam Kaņiera ezera ūdens līmenis bija aptuveni 1,3 m virs jūras līmeņa, tā rezultātā ezers bija sadalījies vairākās lāmās ar kopējo platību 1,9 km2. Tā rezultātā ezera paliene pārpurvojās.

Kaņiera ezera ūdens līmeni atjaunoja 1965. gadā tā agrākajā līmenī, regulējot ar aizsprostiem, divu slūžu sistēmu, kas atradās mākslīgajā notekā uz jūru – Starpiņupītē un agrākā notekā uz Dūņieri – Slocenē. 2006. gada nogalē slūžas atjaunotas un automatizētas.

Kaņiera ezera ģeogrāfiskais novietojums.

Kaņiera ezera ģeogrāfiskais novietojums.

Avots: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Ūdens sastāvs, augu valsts, ihtiofauna

Ūdensdzīvnieku jeb zoobentosa pētījumi un ūdens ķīmiskās analīzes liecina, ka Kaņiera ezers pieskaitāms eitrofiem ezeriem. Krasti ir aizauguši pa visu ezera perimetru, bet īpaši plašs veģetācijas aizaugums vērojams ezera dienvidos, ziemeļrietumos un dienvidaustrumos, kur, 20 gadus uzturot zemu ūdens līmeni, bija pārpurvotas un sausas teritorijas. Ezera virsūdens aizaugumu pārsvarā veido blīvas niedru audzes, vietām konstatētas nelielas ežgalvīšu (Sparganium sp.) un dižās aslapes (Cladium mariscus) audzes, kā arī hāras un ķemmveida glīvenes (Potamogeton pectinatus). Apmēram pusi ezera platības klāj blīvi niedrāji, kas koncentrējušies ezera ziemeļu–ziemeļrietumu daļā ar atsevišķiem ūdens spoguļiem. Austrumos – atklāts ūdens un atsevišķi ūdens spoguļi dienvidu daļā.

Kaņiera krastos sastopamas arī daudzas retas augu sugas. Īpaši aizsargājamās augu sugas Kaņiera ezerā ir dižā aslape (Cladium mariscus)‚ jūras najāda (Najas marina; aug ūdens klajumos starp niedru audzēm)‚ pusgrimusī raglape (Ceratophyllum submersum)‚ purva diedzene (Zannichellia palustris). Ūdensaugu jeb makrofītu sastāva pētījumos konstatēts, ka vissliktākā ūdens kvalitāte ir pie Slocenes ietekas ezerā, kur nav sastopamas Kaņiera ezeram raksturīgās mieturaļģes, bet izveidojies blīvs zaļaļģu slānis, kas sedz ezerdobes pamatni. Tur ir arī visnabadzīgākā zoobentosa fauna, kā arī ūdens ķīmiskās analīzes liecina par sliktāku ūdens kvalitāti. Slocenes upe ir būtiskākais ezera piesārņotājs, jo sekmē paaugstinātu barības vielu daudzuma ieplūdi ezerā un tā aizaugšanu.

Kaņiera ihtiofaunas sastāvā dominē līdaka, kam seko līnis, rauda, rudulis, breksis, karūsa, sudrabkarūsa un asaris, kā arī ķīsis, zutis, sapals, karpa, vēdzele, plaudis, plicis un citas zivis. Kaņiera ezera zivju krājumi katru gadu tiek papildināti ne tikai mākslīgi, bet arī, ļaujot zivīm ienākt no jūras, ar slūžu palīdzību darbinot zivju ceļu.

Kaņiera ezers. Engures novads, 06.2015.

Kaņiera ezers. Engures novads, 06.2015.

Fotogrāfs Vladislavs Proškins. Avots: F/64 Photo Agency.

Baltais gārnis (Ardea alba). Kaņiera ezers, 2016. gads.

Baltais gārnis (Ardea alba). Kaņiera ezers, 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Apdzīvotas vietas un citi ievērojami objekti ezera krastos

Ezera ziemeļaustrumu krastā starp ezeru un jūru stiepjas Lapmežciema un Ragaciema apbūve. Pārējie ezera krasti ir maz apdzīvoti. Ezera austrumu piekrastē ir ceļš starp Lapmežciemu un Antiņciemu, bet dienvidrietumu pusē – purvains apvidus bez piebraucamiem ceļiem.

Ezera rietumu pusē atrodas nelielais Čaukciems, bet dienvidos Antiņciems. Starp šiem ciemiem ezera rietumu krastā atrodas pussala, kuras austrumu galā ir 3 m augsts, 25 m garš reljefa pacēlums, kas ticis izmantots kā pilskalns. Pēc sava tipa šis ir vienīgais pilskalns, kas atrodas tik tuvu jūrai, purvainā un neapdzīvotā vietā.

Ekonomiskā nozīme, nozīme kā kūrortam un tūrisma objektam

Kaņiera ezers ir starptautiski nozīmīgs mitrājs, Ramsāres vieta, kā arī putnu un īpaši aizsargājamo augu sugu ziņā ir viens no bagātākajiem ezeriem Latvijā. Kaņierī ir ļoti daudz ūdensputnu, tas tiek aizsargāts jau no 1964. gada. Iekļauts Ķemeru Nacionālajā parkā. Rietumu daļa – Slocenes grīvas rajons – dabas rezervāta zona.

Kaņiera ezerā un apkārtnē var baudīt aktīvu atpūtu dabā – makšķerēt, iepazīt tuvējo apkārtni. Kaņierī var novērot lielo dumpi, niedru un sisinātājķauķus, retāk mazo ormanīti un dumbrcāli, kā arī mazo dumpi. Dienas laikā iespējams novērot jūras ērgli, kas medī barību. Šim nolūkam izveidotas dabas takas un putnu vērošanas torņi. Viens no tiem atrodas Riekstu pussalā, no tā var pārredzēt ievērojamu daļu Kaņiera ezera, vērot jūras kraukļu koloniju, jūras ērgli, gulbjus un baltos gārņus. Otrs putnu vērošanas tornis izbūvēts uz Kaņiera pilskalna, un tas iekļaujas Kaņiera pilskalna dabas takā. Tā ir 1,3 km gara lokveida taka, kas ved cauri mežam un zāļu purvam uz Kaņiera pilskalnu. 2013. gadā izveidota apmēram 600 m gara Niedrāju laipa, kas virzās no Riekstu pussalas cauri Kaņiera ezera niedrājiem uz Andersalu. Kaņierī atrodas labiekārtota un moderna laivu bāze ar auto stāvvietu, tualetēm.

Kaņieri apsaimnieko a/s “Latvijas valsts meži”, kas kontrolē arī makšķerēšanu un organizē spiningošanas čempionātus, kā arī dažādus konkursus un pasākumus, lai izglītotu sabiedrību.

Putnu vērošanas tornis. Kaņiera ezers, 2016. gads.

Putnu vērošanas tornis. Kaņiera ezers, 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pētīšanas vēsture, citi vēsturiski fakti, kas saistās ar ezeru

Kaņiera ezera izcelšanās, attīstība un ģeoloģiskā uzbūve pētīta ģeoloģiskās kartēšanas un derīgo izrakteņu meklēšanas darbu ietvaros. Tā agrākie izpētes darbi bija saistīti galvenokārt ar ārstniecisko dūņu ieguvi. 21. gs. otrajā desmitgadē veikti ezera paleovides un piesārņojuma pētījumi. Dabas aizsardzības pārvalde ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu veikusi ezera ihtiofaunas un ekoloģiskā stāvokļa pētījumus, kā arī sadarbībā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru veikta Kaņiera ezera gultnes profilēšana, gultnes dziļumu mērījumi un dūņu kārtas biezuma mērījumi.

Multivide

Kaņiera ezers. Engures novads, 10.2014.

Kaņiera ezers. Engures novads, 10.2014.

Fotogrāfs Kaspars Krafts. Avots: F/64 Photo Agency.

Kaņiera ezera koordinātes.

Kaņiera ezera koordinātes.

Kaņiera ezera ģeogrāfiskais novietojums.

Kaņiera ezera ģeogrāfiskais novietojums.

Avots: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Kaņiera ezers. Engures novads, 06.2015.

Kaņiera ezers. Engures novads, 06.2015.

Fotogrāfs Vladislavs Proškins. Avots: F/64 Photo Agency.

Gulbis Kaņiera ezerā. 2016. gads.

Gulbis Kaņiera ezerā. 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Baltais gārnis (Ardea alba). Kaņiera ezers, 2016. gads.

Baltais gārnis (Ardea alba). Kaņiera ezers, 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Kaņiera ezera dabas taka. 2013. gads.

Kaņiera ezera dabas taka. 2013. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Putnu vērošanas tornis. Kaņiera ezers, 2016. gads.

Putnu vērošanas tornis. Kaņiera ezers, 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Kaņiera ezers. 2016. gads.

Fotogrāfs Kārlis Dambrāns. Avots: flicker.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Kaņiera ezers. Engures novads, 10.2014.

Fotogrāfs Kaspars Krafts. Avots: F/64 Photo Agency.

Saistītie šķirkļi:
  • Kaņiera ezers
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Dvietes ezers
  • iekšējie virszemes ūdeņi Latvijā
  • Kaņiera pilskalns
  • Klāņezers
  • Koša ezers
  • Lubāna ezers
  • Ļūbasta ezers
  • Skuķu ezers
  • Usmas ezers

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Grīnberga, L., Kaņiera ezera hidrobiocenožu raksturojums un ekoloģiskā stāvokļa novērtējums, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Hidrobioloģijas laboratorija, 2012.

Ieteicamā literatūra

  • Galeniece, M., Latvijas purvu un mežu attīstība pēcledus laikmetā, Rīga, Latvijas Universitāte, 1935.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Lūmane, H., ‘Kaņiera ezers’, Latvijas daba, enciklopēdija, 2. sējums, Rīga, Preses nams, 1995, 223. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Laimdota Kalniņa "Kaņiera ezers". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/40647-Ka%C5%86iera-ezers (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/40647-Ka%C5%86iera-ezers

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana