Ģints nosaukumu Isoetes, iespējams, deva romiešu zinātnieks Plīnijs (Gaius Plinius Secundus), apvienojot divus grieķu valodas vārdus – ίσος, isos, kas nozīmē ‘vienāds’, un ἔτος, etos ‘gads’, t. i., ‘vienāds visu gadu’. Gludsporu ezerene ir daudzgadīgs ezereņu dzimtas augs, kas aug barības vielām nabadzīgās ūdenstilpēs ar zemu ūdens cietību.

Ezerenes, tāpat kā citas staipekņu klases sugas, ir attīstījušās ļoti sen. Ziņas par vissenāk datējamām ezereņu ģints pārstāvju fosilijām ir pretrunīgas. Pastāv uzskats, ka tās ir no perma perioda pirms aptuveni 252 miljoniem gadu. Fosilijas no juras perioda ir morfoloģiski līdzīgas mūsdienu ezereņu formām. Pateicoties ezereņu spējai pielāgoties augšanai ūdens vidē, kur ir neliels barības vielu un gaismas daudzums, ezerenes ir izdzīvojušas trijos lielos izmiršanas periodos.

Gludsporu ezerene ir plaši izplatīta Ziemeļu puslodē. Izplatības areāls aptver Eiropu, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ziemeļaustrumu daļu un Kanādas ziemeļus, Āzijas rietumu daļu, kā arī Grenlandi un Islandi. Eiropā gludsporu ezerene sastopama Skandināvijā, Baltijas valstīs, Viduseiropā, Francijā, Spānijā, Balkānu valstīs un Britu salās.

Gludsporu ezerene ir daudzgadīgs, mūžzaļš ūdensaugs, kas sakņojas gruntī. Lielu daļu no auga biomasas sastāda spēcīgā sakņu sistēma. Lapas tumši zaļas, īlenveida, sakārtotas blīvā rozetē, pie pamata platākas. Lapu garums 5–15 cm, diametrs 1,5–3 mm. Dziļāk augošiem augiem lapas ir garākas un taisnākas, seklākā ūdenī augošiem – īsākas un izteikti izliektas. Katrā lapā atrodas četri gareniski gaisa dobumi, kas ir atdalīti ar plānām membrānas sienām. Lapas paplašinātajā daļā veidojas sporas. Rozetes ārējās lapās veidojas sievišķās sporas (megasporas), iekšējās lapās attīstās vīrišķās sporas (mikrosporas). Rozetes vidējām lapām sporangiju nav, ar tām augi pārziemo. Ārējās lapas veģetācijas perioda beigās atmirst, sporangiji satrūd, atbrīvojot sporas, kuras izplata ūdens. Sporas nogatavojas no jūlija līdz septembrim.

Gludsporu ezerene aug skrajās audzēs mīkstūdens ezeros (ūdens cietība nepārsniedz 165 mkS/cm) iegrimušo augu joslā 0,5–3 (6) m dziļumā. Augu attīstībai svarīga minerālgrunts, kur nav izveidojies biezs detrīta slānis, laba ūdens caurredzamība un augsta ūdenī izšķīdušā skābekļa koncentrācija, skrajas virsūdens augu audzes. Gludsporu ezerene ir tipiska suga Eiropas Savienības (ES) aizsargājamam biotopam 3130 “Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām” 1. variantam “Ezeri, kuru ekosistēmā būtiska loma ir tipiskām klases Littorelletea augu sabiedrībām, ko veido lobēliju-ezereņu komplekss un to pavadošās augu sugas”. Šis biotopa veids Latvijā ir ļoti reti sastopams un apdraudēts. 20. gs. laikā ir būtiski samazinājies biotopam raksturīgo ezeru skaits Latvijā, kā arī pasliktinājusies biotopa kvalitāte lielākajā daļā ezeru. Šāda tipa ezeri ir vienīgā ilgtspējīgā augtene lobēliju-ezereņu kompleksa sugām, no kurām vairums ir reti sastopamas un aizsargājamas. Būtiskākais faktors šādu ezeru ekosistēmas pastāvēšanai ir zema biogēnu koncentrācija ūdenī. Tas nosaka eitrofikācijas procesa lēno attīstību un raksturīgajām sugām nodrošina nepieciešamos barošanās un gaismas apstākļus.

Gludsporu ezerenes populācija Latvijā pēdējo 50–70 gadu laikā ir būtiski samazinājusies. Galvenais iemesls ir ezeru eitrofikācija, ko izraisījusi pastiprināta antropogēnā slodze. Vairāki ezeri, kuros sastopama gludsporu ezerene, ir beznoteces ezeri, kuru sateces baseins ir neliels, to veido galvenokārt virszemes notece, tādēļ tie ir daudz jutīgāki pret darbībām, kas caurteces ezerus ietekmē mazāk, proti, peldēšanu, krasta zemsedzes iznīcināšanu.

Atbilstoši Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) kritērijiem gludsporu ezerene atzīta par neapdraudētu sugu (Least Concern, LC), bet vairākās valstīs Eiropā, tostarp Latvijā, sugas izplatība samazinās. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā suga ir iekļauta apdraudēto (Endangered, EN) sugu sarakstā.

Gludsporu ezerene netiek uzskatīta par invazīvu sugu. Suga nav indīga.

Gludsporu ezerene ir ezeru indikatorsuga, kas liecina par labu un augstu ekoloģisko kvalitāti ūdenstilpē. Reto un aizsargājamo sugu sastopamība un vitalitāte ir viens no ezeru ekoloģiskā stāvokļa izmaiņu indikatoriem, jo šīs sugas ir jutīgas pret augstu barības vielu koncentrāciju ūdenī un to populāciju izmaiņas labi parāda visas ekosistēmas ekoloģisko stāvokli. Gludsporu ezerene tiek kultivēta arī kā akvāriju augs.

Gludsporu ezerene reti veido hibrīdsugu ar otru Viduseiropā un Ziemeļeiropā sastopamo ezereņu sugu – dzeloņsporu ezereni Isoetes echinospora (Isoetes×hickeyi) (W.C.Taylor, Luebke). Hibrīdsugas sievišķās sporas ir neauglīgas, tādēļ tā neietekmē pamatsugu izplatību.

Gludsporu ezerene aug Latvijā aizvien retāk sastopamās ūdenstilpēs – barības vielām nabadzīgos, oligotrofos līdz vāji eitrofos mīkstūdens ezeros. Dabiskas sukcesijas, bet lielākoties arī cilvēka veicinātas ūdeņu piesārņošanas dēļ ezerenes ir izzudušas vairākos ezeros Latvijā. Lielākā daļa ezeru, kur sastopama gludsporu ezerene, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Lai sekotu līdzi populācijas izmaiņām, tiek veikts regulārs ezeru monitorings. Sugas aizsardzībā būtiskākais ir saglabāt ezeru dabisko hidroloģisko režīmu, kā arī samazināt un novērst papildu barības vielu ieplūdi ezeros.