AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 5. septembrī
Laura Grīnberga

gludsporu ezerene

(latīņu Isoetes lacustris L., angļu Quillwort, vācu gewöhnliches Brachsenkraut, franču isoète des lacs, krievu полушник озёрный)
ezereņu ģints (genus Isoetes) ezereņu dzimtas (familia Isoetaceae) ezereņu rindas (ordo Isoetales) staipekņu klases (classis Lycopsida (Lycopodiopsida)) paparžaugu nodalījuma (thypus Pteridophyta) suga

Saistītie šķirkļi

  • augi Latvijā
Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 05.11.2006.

Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 05.11.2006.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sugas evolūcija, izcelšanās
  • 3.
    Ģeogrāfiskā izplatība
  • 4.
    Sugas pazīmju raksturojums
  • 5.
    Biotops
  • 6.
    Populācijas dinamika un apdraudējums
  • 7.
    Aizsardzības statuss. Indīgums. Invazivitāte
  • 8.
    Izmantošana, nozīme
  • 9.
    Pasugu raksturojums. Selekcija
  • 10.
    Sugas sastopamība un aizsardzība Latvijā
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sugas evolūcija, izcelšanās
  • 3.
    Ģeogrāfiskā izplatība
  • 4.
    Sugas pazīmju raksturojums
  • 5.
    Biotops
  • 6.
    Populācijas dinamika un apdraudējums
  • 7.
    Aizsardzības statuss. Indīgums. Invazivitāte
  • 8.
    Izmantošana, nozīme
  • 9.
    Pasugu raksturojums. Selekcija
  • 10.
    Sugas sastopamība un aizsardzība Latvijā
Kopsavilkums

Ģints nosaukumu Isoetes, iespējams, deva romiešu zinātnieks Plīnijs (Gaius Plinius Secundus), apvienojot divus grieķu valodas vārdus – ίσος, isos, kas nozīmē ‘vienāds’, un ἔτος, etos ‘gads’, t. i., ‘vienāds visu gadu’. Gludsporu ezerene ir daudzgadīgs ezereņu dzimtas augs, kas aug barības vielām nabadzīgās ūdenstilpēs ar zemu ūdens cietību.

Sugas evolūcija, izcelšanās

Ezerenes, tāpat kā citas staipekņu klases sugas, ir attīstījušās ļoti sen. Ziņas par vissenāk datējamām ezereņu ģints pārstāvju fosilijām ir pretrunīgas. Pastāv uzskats, ka tās ir no perma perioda pirms aptuveni 252 miljoniem gadu. Fosilijas no juras perioda ir morfoloģiski līdzīgas mūsdienu ezereņu formām. Pateicoties ezereņu spējai pielāgoties augšanai ūdens vidē, kur ir neliels barības vielu un gaismas daudzums, ezerenes ir izdzīvojušas trijos lielos izmiršanas periodos.

Ģeogrāfiskā izplatība

Gludsporu ezerene ir plaši izplatīta Ziemeļu puslodē. Izplatības areāls aptver Eiropu, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ziemeļaustrumu daļu un Kanādas ziemeļus, Āzijas rietumu daļu, kā arī Grenlandi un Islandi. Eiropā gludsporu ezerene sastopama Skandināvijā, Baltijas valstīs, Viduseiropā, Francijā, Spānijā, Balkānu valstīs un Britu salās.

Sugas pazīmju raksturojums

Gludsporu ezerene ir daudzgadīgs, mūžzaļš ūdensaugs, kas sakņojas gruntī. Lielu daļu no auga biomasas sastāda spēcīgā sakņu sistēma. Lapas tumši zaļas, īlenveida, sakārtotas blīvā rozetē, pie pamata platākas. Lapu garums 5–15 cm, diametrs 1,5–3 mm. Dziļāk augošiem augiem lapas ir garākas un taisnākas, seklākā ūdenī augošiem – īsākas un izteikti izliektas. Katrā lapā atrodas četri gareniski gaisa dobumi, kas ir atdalīti ar plānām membrānas sienām. Lapas paplašinātajā daļā veidojas sporas. Rozetes ārējās lapās veidojas sievišķās sporas (megasporas), iekšējās lapās attīstās vīrišķās sporas (mikrosporas). Rozetes vidējām lapām sporangiju nav, ar tām augi pārziemo. Ārējās lapas veģetācijas perioda beigās atmirst, sporangiji satrūd, atbrīvojot sporas, kuras izplata ūdens. Sporas nogatavojas no jūlija līdz septembrim.

Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 18.06.2024.

Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 18.06.2024.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Ezereņu audze seklā piekrastē. 28.03.2011.

Ezereņu audze seklā piekrastē. 28.03.2011.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Gludsporu ezerenes biotops – ezers ar smilšainu grunti un skrajām virsūdens augu audzēm. 18.06.2024.

Gludsporu ezerenes biotops – ezers ar smilšainu grunti un skrajām virsūdens augu audzēm. 18.06.2024.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Viens no piesārņojuma indikatoriem ir zaļaļģu savairošanās ezerā, kas negatīvi ietekmē ezereņu augšanu. 14.08.2020.

Viens no piesārņojuma indikatoriem ir zaļaļģu savairošanās ezerā, kas negatīvi ietekmē ezereņu augšanu. 14.08.2020.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Biotops

Gludsporu ezerene aug skrajās audzēs mīkstūdens ezeros (ūdens cietība nepārsniedz 165 mkS/cm) iegrimušo augu joslā 0,5–3 (6) m dziļumā. Augu attīstībai svarīga minerālgrunts, kur nav izveidojies biezs detrīta slānis, laba ūdens caurredzamība un augsta ūdenī izšķīdušā skābekļa koncentrācija, skrajas virsūdens augu audzes. Gludsporu ezerene ir tipiska suga Eiropas Savienības (ES) aizsargājamam biotopam 3130 “Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām” 1. variantam “Ezeri, kuru ekosistēmā būtiska loma ir tipiskām klases Littorelletea augu sabiedrībām, ko veido lobēliju-ezereņu komplekss un to pavadošās augu sugas”. Šis biotopa veids Latvijā ir ļoti reti sastopams un apdraudēts. 20. gs. laikā ir būtiski samazinājies biotopam raksturīgo ezeru skaits Latvijā, kā arī pasliktinājusies biotopa kvalitāte lielākajā daļā ezeru. Šāda tipa ezeri ir vienīgā ilgtspējīgā augtene lobēliju-ezereņu kompleksa sugām, no kurām vairums ir reti sastopamas un aizsargājamas. Būtiskākais faktors šādu ezeru ekosistēmas pastāvēšanai ir zema biogēnu koncentrācija ūdenī. Tas nosaka eitrofikācijas procesa lēno attīstību un raksturīgajām sugām nodrošina nepieciešamos barošanās un gaismas apstākļus.

Populācijas dinamika un apdraudējums

Gludsporu ezerenes populācija Latvijā pēdējo 50–70 gadu laikā ir būtiski samazinājusies. Galvenais iemesls ir ezeru eitrofikācija, ko izraisījusi pastiprināta antropogēnā slodze. Vairāki ezeri, kuros sastopama gludsporu ezerene, ir beznoteces ezeri, kuru sateces baseins ir neliels, to veido galvenokārt virszemes notece, tādēļ tie ir daudz jutīgāki pret darbībām, kas caurteces ezerus ietekmē mazāk, proti, peldēšanu, krasta zemsedzes iznīcināšanu.

Aizsardzības statuss. Indīgums. Invazivitāte

Atbilstoši Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) kritērijiem gludsporu ezerene atzīta par neapdraudētu sugu (Least Concern, LC), bet vairākās valstīs Eiropā, tostarp Latvijā, sugas izplatība samazinās. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā suga ir iekļauta apdraudēto (Endangered, EN) sugu sarakstā.

Gludsporu ezerene netiek uzskatīta par invazīvu sugu. Suga nav indīga.

Izmantošana, nozīme

Gludsporu ezerene ir ezeru indikatorsuga, kas liecina par labu un augstu ekoloģisko kvalitāti ūdenstilpē. Reto un aizsargājamo sugu sastopamība un vitalitāte ir viens no ezeru ekoloģiskā stāvokļa izmaiņu indikatoriem, jo šīs sugas ir jutīgas pret augstu barības vielu koncentrāciju ūdenī un to populāciju izmaiņas labi parāda visas ekosistēmas ekoloģisko stāvokli. Gludsporu ezerene tiek kultivēta arī kā akvāriju augs.

Pasugu raksturojums. Selekcija

Gludsporu ezerene reti veido hibrīdsugu ar otru Viduseiropā un Ziemeļeiropā sastopamo ezereņu sugu – dzeloņsporu ezereni Isoetes echinospora (Isoetes×hickeyi) (W.C.Taylor, Luebke). Hibrīdsugas sievišķās sporas ir neauglīgas, tādēļ tā neietekmē pamatsugu izplatību.

Sugas sastopamība un aizsardzība Latvijā

Gludsporu ezerene aug Latvijā aizvien retāk sastopamās ūdenstilpēs – barības vielām nabadzīgos, oligotrofos līdz vāji eitrofos mīkstūdens ezeros. Dabiskas sukcesijas, bet lielākoties arī cilvēka veicinātas ūdeņu piesārņošanas dēļ ezerenes ir izzudušas vairākos ezeros Latvijā. Lielākā daļa ezeru, kur sastopama gludsporu ezerene, atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Lai sekotu līdzi populācijas izmaiņām, tiek veikts regulārs ezeru monitorings. Sugas aizsardzībā būtiskākais ir saglabāt ezeru dabisko hidroloģisko režīmu, kā arī samazināt un novērst papildu barības vielu ieplūdi ezeros.

Multivide

Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 05.11.2006.

Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 05.11.2006.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 18.06.2024.

Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 18.06.2024.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Ezereņu audze seklā piekrastē. 28.03.2011.

Ezereņu audze seklā piekrastē. 28.03.2011.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Gludsporu ezerenes biotops – ezers ar smilšainu grunti un skrajām virsūdens augu audzēm. 18.06.2024.

Gludsporu ezerenes biotops – ezers ar smilšainu grunti un skrajām virsūdens augu audzēm. 18.06.2024.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Viens no piesārņojuma indikatoriem ir zaļaļģu savairošanās ezerā, kas negatīvi ietekmē ezereņu augšanu. 14.08.2020.

Viens no piesārņojuma indikatoriem ir zaļaļģu savairošanās ezerā, kas negatīvi ietekmē ezereņu augšanu. 14.08.2020.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Gludsporu ezerene Isoetes lacustris. 05.11.2006.

Fotogrāfe Laura Grīnberga.

Saistītie šķirkļi:
  • gludsporu ezerene
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • augi Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Auniņš, A. (red.), Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā: noteikšanas rokasgrāmata, 2., papildinātais izdevums, Rīga, Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Preston, C.D. and Croft, J.M., Aquatic plants in Britain and Ireland, Colchester, Essex, Harley Books, 2001.
  • Priedītis, N., Latvijas augi, Rīga, Gandrs, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Schou, J.C. et al., Aquatic Plants of Northern and Central Europe including Britain and Ireland, vol. 118, Princeton, Princeton University Press, 2023.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Urtāns, A. V. (red.), Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā, 2. sējums, Upes un ezeri, Sigulda, Dabas aizsardzības pārvalde, 2017.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Laura Grīnberga "Gludsporu ezerene". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/267308-gludsporu-ezerene (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/267308-gludsporu-ezerene

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana