Augi ir galvenie primārās biomasas veidotāji uz Zemes. Daļa augu ir heterotrofi organismi: saprofīti, pusparazīti un parazīti. No Latvijā sastopamajiem augiem saprofīts ir, piemēram, egļu lāčtauce (Monotropa hypopitys) – bezhlorofila lakstaugs dzeltenīgā krāsā, aug skujkoku mežos, kur daudz trūdošu kritušu koku zaru un stumbeņu, barības vielas iegūst no nedzīvās zemsegas. Pusparazīti, piemēram, ir baltais āmulis (Viscum album), zvaguļi (Rhinanthus spp.), nārbuļi (Melampyrum spp.), kas izmanto gan pašu producētās, gan no saimniekauga iegūtās organiskās vielas. Tipiski parazīti ir sārtā bezlape (Lathraea squamaria) – barības vielas iegūst no lapkoku saknēm, un brūnkātes (Orobanche spp.) – parazitē uz lakstaugiem (dzelzenēm, madarām, vībotnēm).
Sugu skaits lielākajos augu taksonos Latvijā un to aizsardzības statuss
Autores veidota.
Augu grupa nodalījuma vai apakšnodalījuma* ietvaros | Savvaļā konstatēto sugu skaits | Īpaši aizsargājamo sugu skaits saskaņā ar MK noteikumiem | Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu skaits saskaņā ar MK noteikumiem |
Sūnas | 565 | 129 | - |
Staipekņi, ezerenes | 9 | 5 | 3 |
Kosas | 13 | 2 | - |
Papardes | 28 | 10 | - |
*Kailsēkļi | 27 | 1 | - |
*Segsēkļi | 1863 | 210 | 1 |